Zelta kalnu sasolīšana un pievilšana
Nereti pēc labākās sirdsapziņas kādam kolēģim vai klientam vari apsolīt ko vairāk vai ātrāk, nekā patiesībā spēj to paveikt. Tas, protams, var būt visai nevainīgs žests, it īpaši tad, ja pati esi strādīga un tici savām spējām. Taču dzīvē sanākt var visādi. Kļūmes var gadīties gan tevis pašas, gan kāda cita iesaistītā nolaidības dēļ.
Kā piemēru var minēt solījumu, ka divas dienas ātrāk, nekā noteiktie termiņi, atrādīsi savu projektu, bet kaut kas pēkšņi notiek, un savu solījuma daļu nevari izpildīt. Cilvēki, kuriem esi devusi savu vārdu, to, protams, atceras un viņi jūtas pievilti, jo patiesi uz tevi paļāvās. Ja arī darbu izpildi optimālajā laikā un esi iekļāvusies vispārējos termiņos, otrai pusei tāpat šķitīs, ka ar tevi nevar rēķināties, jo būsi viņus piemānījusi.
Atziņa, par ko vajadzētu aizdomāties šajā sakarā, ir sekojoša: esi reālistiska un nesoli to, ko nezini, vai maz vari pagūt izdarīt.
Bezrūpība
Cik gan ilgs laiks pagājis, kopš apguvi kādu prasmi vai iepazini kādu cilvēku? Ja nespēj atcerēties, iespējams, esi iestigusi komforta un bezrūpības zonā, kas noteikti nevirza augšup, bet pat gremdē.
Arī atskatoties kaut piecu gadu senā pagātnē, profesionālajā jomā daudz kas noteikti ir mainījies, kas nozīmē tikai to, ka nepieciešams sekot līdzi laikam un attīstīt savas prasmes. Ja tu savā ikdienā neredzi mirkli, lai kaut ko pamācītos un paplašinātu savas zināšanas, kaut kas nav lāgā ar tavām prioritātēm. Jo vairāk apjautīsi un apgūsi, jo plašāks kļūs arī tavs darba un iespēju lauks. Padomā par to!
Kad esi aplūkojusi dažādas potenciālās idejas, vērts apgūt arī prasmes, ko skolā nemāca, bet ikvienam jāapgūst un jāattīsta dzīves laikā.
Bailes no pārmaiņām
Bailes no pārmaiņām ir bezrūpības ļaunais radinieks. Bailes aktīvi darbojas, lai dzīve paliktu gluži tāda pati un nekas nemainītos. Frāze " bet mēs taču vienmēr es darījuši šādi", kad kāds ierosina citu variantu, šķiet pārāk pazīstama? Lūk, pierādījums, ka pārmaiņas tevi biedē! Lai arī konstruktīva darbošanās ir augstā vērtē, darba devēji dod priekšroku tiem, kuri spēj pielāgoties pārmaiņām.
Pārmaiņas ir neatņemama privātās un profesionālās dzīves sastāvdaļa. Un, neatkarīgi no tā, vai tās ir pozitīvas vai pie sirds neiet, ne vienmēr no tām var un ir vajadzība izvairīties. Tavs uzdevums nav iemīlēt pārmaiņas, bet gan pieņemt tās.
Nesaprātīgi augsts ego
Vai esi kādreiz sastrādājusies ar kādu, kurš guvis atzinīgus panākumus, tomēr viņa ego ir tā uzpūties, ka sāk traucēt viņa dzīvi? Panākumu gūšana ir vienreizēja. Un tā noteikti paceļ pašvērtējumu, kas savā ziņā ir arī pozitīva pārmaiņa karjerā. Tomēr problēmas sāk rasties tad, kad panākumu saldā pēcgarša ir pārāk iedzīvojusies prātā un cilvēkam sāk šķist, ka viņš vienīgais ir visu varošs.
Neapšaubāma problēma tā ir arī tāpēc, ka, līdzko gūti panākumi, bieži vien cilvēks sāk domāt, ka to laime un veiksme viņu nekad vairs nepametīs. Taču tā noteikti nav patiesība. Protams, ir jāapstājas un uz mirkli jāpapriecājas par savu labo panākumu, bet pēc tam ir atkal jāatgriežas pie smaga darba, lai virzītos tālāk. Uz seniem lauriem nevar gultēt mūžīgi.
Piemiršana par saviem mērķiem
Ir tik vienkārši pazaudēties ikdienas darbos, neatraujot rokas no darāmā, tomēr šādā sistemātiskā, ikdienišķā darba dunā tu aizmirsti par to, kas patiesi ir svarīgs. Ar kādu mērķi tu tik cītīgi strādā? Tiesa, ikmēneša ienākumi ir viena no atbildēm, tomēr parasti ir kāds vēl lielāks mērķis, kas liek mums tik cītīgi darboties.
Čakli strādājot, padomā, kas ir tavs galvenais mērķis, un centies visu pakārtot tam, lai pa solītim vien tu virzītos sev vēlamajā virzienā. Līdzko pazaudēsi "lielo bildi", nedaudz pazaudēsies ikdienā. Ik pa laikam ir svarīgi uz mirkli apstāties, lai apdomātos par nākotnes iecerēm.
Iespējams, vērts atkāpties un iepazīties arī ar lielākiem un mazākiem mērķiem, ko vērts realizēt līdz 30 gadu vecumam.
Negativitāte un citi sliktie ieradumi
Ne vienmēr viss var būt rožaini, un ir arī dienas, kad oma noteikti nav tā pati labākā. Tomēr darbā noskaņojums un, iespējams, privātās likstas jānoliek otrajā plānā. Galvenokārt jāatceras, ka tu dari savu darbu, lai atvieglotu, nevis radītu priekšniecībai un pārējai komandai galvassāpes. Cilvēki, kuri visu laiku gaužas par savām problēmām agrāk vai vēlāk nokaitinās visus, ar ko ikdienā nākas sadarboties.
Gluži tāpat būtiska ir tava personība. Ir vairāk kā skaidrs, ka cilvēki, kuri ir sirsnīgi, strādīgi un labi prot sastrādāties kolektīvā, būs augstākā vērtē nekā sliņķi, intrigu vērpēji un citi biroja "nezvēri". Vērts pievērst uzmanību savai attieksmei pret darbu un līdzcilvēkiem.
Pielīšana un citu gremdēšana
Ja vēlies kāpt pa karjeras kāpnēm savā uzņēmumā, viens no mērķiem ir parādīt sevi no labākas puses un izpelnīties priekšniecības atzinību un novērtējumu. Tomēr mānīgi ir domāt, ka to var izdarīt ar "shēmošanu" un pielīšanu. Visticamāk, cilvēks, kura draudzību un kontaktu ar viņu centīsies nodibināt ar viltu, to patiesībā ļoti labi apzinās. Pareizākais ceļš būtu labos vārdus nopelnīt un profesionālās attiecības izveidot godīgā ceļā – ar darbu un prātu.
Vēl viena lieta, ko noteikti nevajadzētu darīt, lai tikai izskatītos labāk priekšniecības acīs – nomelnot kolēģus. Pirmkārt, tas jau uzreiz atklās viņam, kāds tu patiesībā esi cilvēks, un, otrkārt, tas var arī sagandēt tavas attiecības ar kolēģiem. Visbeidzot, atstāt nezūdošas sekas tavā karjerā.
