""Vefiņš", pirmkārt, tika nodibināts par vēlu. Kādreiz komandai bija ļoti daudz fanu - vesela armija. Kāpēc komanda pazuda? Jo tā bija rūpnīcas pakļautībā. Pēc tam fani izkliedējās pa visādiem klubiem," uzskata Valters.
"Tā bija arī man kļūda - 90.gados vajadzēja "Brocēnu" vietā taisīt VEF. Lēnām viss būtu gājis uz priekšu. 17 gadu pārtraukums tomēr ir pārāk ilgs. Es "Vefiņā" tiku iesaistīts, lai savilktu vecās un jaunās tradīcijas. Bet tā lieta "buksē". Un es pat nezinu, kāpēc. Mums nav spēlētāju un nav kur spēlēt. Ir kaut kādi spēki, kas neļauj komandai attīstīties. "Krējumu" nosmēla ASK. Ja nebūtu ASK, bet tā vietā atjaunotu VEF , tad varbūt... Cilvēki "aiznesās" uz ASK, bet tas pajuka. Tagad cilvēkiem vairs nav ticības basketbolam," piebilst Valters.
Tāpat intervijā Valters dalījās uzskatos par latviešu centra spēlētāju Andri Biedriņu, kurš pašlaik pārstāv Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandu Goldensteitas "Warriors". Valters uzskata, ka Biedriņš ar savu tagadējo sniegumu nevarētu pretendēt uz vietu kādreizējās PSRS izlases sastāvā.
"Ar Andri kaut kas ir noticis, bet man negribas to komentēt. Par to, kas ar viņu notiek, var veselu grāmatu uzrakstīt. Bija kāpums, taču pēc tam lietas kļuva arvien sliktākas, un tas mani biedē," uzskata Valters. "Andris ir diezgan gudrs puisis. Mēs ar dēliem [Kristaps un Sandis Valteri] reiz bijām pie viņa Amerikā, un viņš jau padsmit gados bija ļoti sakarīgs. Bet, tiklīdz Andris iebrauc Latvijā, tā viņam vienmēr divdesmit "debiliķi" apkārt. Protams, viņš grib arī atslēgties. Andrim jādomā ar galvu un daudz jātrenējas. Viņam vajadzētu vienu kārtīgu autoritāti, kas viņam spiestu ko darīt. Man arī savulaik bija grūti sevi piespiest."
Tāpat Valters uzskata, ka viņš ir bijis pārlieku stingrs tēvs saviem dēliem, taču neuzskata, ka kāds no viņiem būtu pāraudzis viņu basketbola prasmju ziņā.
"Bērni nekad neiedzimst tēvos un nekad nav labāki par viņiem, tikai retos gadījumos. Es spiedu, lai dēli tiktu augstāk, bet viņi turējās pretim. Kristaps jaunības gados savu talantu mazliet izniekoja. Viņi abi ir daudz trenējušies, taču ilgu laiku neticēja paši sev. Kristaps tikai tagad sācis sev ticēt. Spēlē Spānijā ["Fuenlabrada" komandā] un nu saprot, kāpēc ir basketbolā. Kādreiz tikai "tirinājās". Pēc konflikta izlasē ir nācis pie prāta. Protams, visi tie "tusiņi" arī pieder pie lietas, tomēr jāzina, ko tu dzīvē gribi. Viņš varēja spēlēt arī NBA, ja pie prāta būtu nācis 22 gados. Tad būtu cits spēlētājs. Ļoti svarīgi basketbolā ir savienot fizisko un mentālo pusi," piebilda Valters.