Latvijas basketbola zvaigzne Kristaps Porziņģis ir kārtējais īpaši garais Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētājs, kura ķermenis netiek galā ar 82 spēļu garu regulārās sezonas maratonu. Vairāki liepājnieka priekšteči gan aizvadīja krietni vairāk spēļu, taču viņu relatīvi īsās karjeras, iespējams, norāda uz to, ka līdzjutējiem jānovērtē rūpes par mūsdienu basketbolistiem.
Interneta dzīles nebūt nav jāizložņā, lai atrastu kritiķus, kuri pauž vilšanos par profesionālo basketbolistu izlaistajām spēlēm. ASV vairākus līdzjutējus apbēdina fakts, ka viņi iegādājušies biļeti uz spēli, kuru veselības labad izlaiž kāda līgas zvaigzne. Citi žulti izgāž, jo viņu atbalstītās komandas rindās kāds pelna milzu naudu, bet ne vienmēr dodas laukumā. Šādas negācijas lasāmas arī starp Latvijas mediju vides patērētājiem, kuri NBA, iespējams, pievēršas tikai tāpēc, ka tur spēlē Kristaps Porziņģis un Dāvis Bertāns.
Tomēr, lai spriestu, jāzina. Ziemeļamerikas žurnālisti un basketbola datu pētnieki jau vairākus gadus skandējuši trauksmes zvanus par NBA basketbolistu pilno lazareti. Pašiem klubiem savainojumu novēršana ir kā "melnā kaste", kuras izzināšanā tiek ieguldīti lieli līdzekļi. Iemeslus varam vien nojaust. Nogurdinoša aviosatiksme, atlētiskā spēles maniere, arvien garāki spēlētāju augumi, kā arī pieaugusī profesionalitāte trenēties teju visu vasaru tiek minēti, ka iespējamie izskaidrojumi.
