Rodrigo Būmeisters aizvadītā gada laikā pirmo reizi nonāca Latvijas pieaugušo izlases apritē, kā arī kļuva par rotācijas spēlētāju vienā no vadošajiem "Pafbet" Latvijas-Igaunijas Basketbola līgas (LIBL) klubiem "Ogre". Šosezon 21 gadu vecais basketbolists atgriezies dzimtajā Ventspilī, kur kopā ar Kristapu Ķilpu un Kristiānu Šulcu veido, iespējams, interesantāko jauno spēlētāju trio LIBL čempionātā. Portāls "Delfi" vēl pirms sezonas ievada aprunājās ar Būmeisteru par viņa prasmēm spēlēt dažādās pozīcijās, darbu pie metiena tehnikas un dzeju.
"Ventspils" un "VEF Rīga" duelis Latvijas sporta mērogiem ir pietiekami sena sāncensība. Abas komandas pirmo reizi izslēgšanas spēļu sērijā tikās 2008. gadā, bet tieši pagājušajā desmitgadē vienību spēku samēri bija pietiekami līdzīgi, lai savstarpējās tikšanās reizes sagādātu pašus aizraujošākos dueļus.
Lai "Latvijas klasiku" pieredzētu ar apskaužamo bērnu aizrautību, dzimušam jābūt, visticamāk, ne agrāk kā 1990. gadu otrajā pusē. Varētu arī teikt, ka ideālais vecums bija 2000. gadā dzimušajam Rodrigo Būmeisteram. Savukārt viņa tēvam Ģirtam, iespējams, ideālā profesija no jauna basketbolista perspektīvas – pašvaldības policists, kuram spēļu laikā jāstrādā Ventspils Olimpiskajā centrā.
"Es vienmēr varēju viņam sēdēt blakus pirmajās divās rindās," atceras Būmeisters. "Es ļoti bieži apmeklēju basketbolu."
Tādēļ vēl bērnībā ventspilnieks motivāciju nodarboties ar sporta veidu guva "Ventspils" un VEF cīniņos, kurus viņam pašam kādreiz arī gribējies izdzīvot. Zīmīgi, ka šoruden pārbaudes spēlē "Ventspils" tieši pārsteidza Latvijas čempionvienību. Būmeisters nepārspīlē ar uzvaras nozīmi un apzinās, ka VEF nav nospēlējuši savu spēju robežās. Tomēr ventspilnieks atzīst: "Protams, ka "Ventspils" pret VEF ir īpašs derbijs. Mēs sev, organizācijai un visiem pārējiem pierādījām, ka varam uzvarēt VEF."
Ne tikai mačs Rīgā, bet arī regulārās sezonas ievads (četras uzvaras četrās spēlēs) apliecinājis komandas ģenerālmenedžera Ralfa Pleinica izteiktos vārdus "cik labi būs jaunie "pipari", tik stipra būs "Ventspils" komanda".
Komandas rezultatīvākais spēlētājs šobrīd ir 20 gadus vecais Kristaps Ķilps, kurš vidēji spēlē guvis 17,2 punktus. Sportiski nekaunīgā kandavnieka statistika, iespējams, mazliet nomāc Būmeistera paveikto, kas ne vienmēr izmērāma skaitļos. Kamēr Ķilps realizē akrobātiskus metienus un veido spēli "pick-and-roll" sadarbībās, 1,96 metrus garais Būmeisters demonstrē daudzpusības paraugstundu. Vienu brīdi viņš vada saspēli, bet citu – spēlē ar muguru pret grozu vai cieši sedz kārtējo pretinieku. Vēl vairāk minūtes šosezon izpelnās arī 19 gadus vecais gulbenietis Kristiāns Šulcs.
"Mēs treniņos esam pamanījuši – ja esam trijatā vienā komandā, spēlējam brīvāku basketbolu," par gados jauno trio stāsta Būmeisters. "Mums vēl nav tādu rāmju, kas izveidojas ar laiku. Domāju, viens uz otru nedusmojamies, ja kāds izmet kādu traku metienu vai viņam samisējas. Saproti, ka tu esi jauns un arī viņš ir jauns – abi var kļūdīties. Vai tieši izdarīt labu darbību!"
"Īpaši gribu uzsvērt to, ka esam ļoti labi aizsardzībā. Kā teiktu treneris Artūrs Visockis-Rubenis, tādi "kaula" spēlētāji. Mums patīk kontakts, mēs no tā nebaidāmies. Nav tā, ka gribam ar baltiem cimdiņiem bumbu grozā iemest. Mums arī patīk nosegt un pacīnīties ar kādu," klāsta Būmeisters.
Jaunā basketbolistu daudzpusību īpaši varēja novērot šī gada pavasarī, kad savainojumu nomāktās "Ogres" treneris Nikolajs Mazurs izmantoja ventspilnieku kā "garā gala" spēlētāju. Būmeisters pildīja garā spēlētāja pienākumus pret zonu, lika aizsegus aizsargiem, kā arī bieži vien uzturējās laukuma placī ap gala līniju, ar savām garajām rokām "uzsūcot" piespēles no komandas biedriem. Konkrētā basketbola pozīcijā varbūt to pat īsti nenodēvēt.
"Uzskatu, ka tas varētu būt mans lielākais pluss – mani var izmantot no pirmās līdz piektajai pozīcijai. Kad 16, 17 gadu vecumā biju "VEF skolā", tāds arī bija trenera [Raimonda] Feldmaņa uzstādījums – jāmāk spēlēt visās pozīcijās. Kaut kā to labi apguvu," stāsta Būmeisters.
2000. un 2001. gadā dzimušo basketbolistu "VEF skolas" komandas ar augumā gariem spēlētājiem nebija apdāvinātas, atceras Feldmanis. Būmeisters pozicionāli laists laukumā kā saspēles vadītājs, tomēr speciālists viņam arī uzticējies, kad basketbolists spēlējis "postā". Uzcītīgs un gatavs mācīties no treneriem, par audzēkni izsakās Feldmanis, kurš uzsver galveno patīkamo niansi – Būmeisters ir viens no retajiem, kurš mēdz piezvanīt, lai apvaicātos, kā trenerim iet.
"Tajos brīžos vienkārši iedomājos, ka esmu kā tāds armijas kareivis, kuram vienkārši jāizpilda trenera pavēle," par spēli zem groza izsakās Būmeisters. "Ja man liek spēlēt par ceturto numuru, cenšos to izdarīt, cik labi vien varu."
Šis laika posms sakrita ar brīdi, kad Latvijas izlases galvenā trenera amatā stājās Luka Banki, kurš arī klātienē apmeklēja LIBL līgas "Final Six" turnīru. Tieši tad Būmeisters arī pirmo reizi izdzirdējis, ka iekritis speciālistam acīs. Patīkamo debiju izlases treniņnometnē jūnijā gan pabojāja mazs plīsums cirksnī. Spēlētājs sāpes sajuta tieši pirmajā izlases treniņā.
"Aizvadīju vienu treniņu. Tajā gan bija vairāk tādas 5-pret-0 darbības. Taču viņa filozofija tāpat bija interesanta," stāsta basketbolists, kurš, neskatoties uz ierobežotajām iespējām piedalīties treniņos, ar valstsvienību pavadīja divas nedēļas. No rītiem viņš pievienojās lielajai izlasei, bet vakaros apmeklēja tā sauktās "Next Generation" ["Nākamā paaudze" jeb 2000. gadā dzimušie vai jaunāki] vienības nodarbības, paralēli ar valstsvienības personālu strādājot pie savu veselības.
"Tiešām nejutos, ka kaut ko palaidu garām. Ja traumas dēļ nevaru piedalīties treniņos, man tāpat vienmēr patīk būt klāt, izbaudīt atmosfēru un kaut vai skatīties no malas," uzsver spēlētājs.
Aizvadītajā vasarā basketbolistam bija vēl viens mērķis – uzlabot savu lielāko trūkumu. Jā, Būmeistera CV rotā fakts, ka 2019. gada Pasaules kausā U-19 vecuma grupā viņš bija otrais naskākais piespēlētājs (5,8 piespēles spēlē) jeb tieši zem ASV zvaigznes Tairīsa Halibertona, bet virs drafta pirmā numura Keida Kaninghema. Taču basketbolistam vēl nevienā līmenī nav sanākusi sekmīga sezona trīspunktu metienu izpildes ziņā. Būmeisters labi apzinās, ka aizsargam nepieciešams atzīstams metiens.
"Mēs ar manu pārstāvi Mārtiņu Lauvu vienojāmies, ka man vajadzētu uzlabot trīspunktu metienu. Protams, tas man joprojām ir galvenais mērķis gan šosezon, gan uz priekšdienām. Viņš piedāvāja jūlijā braukt uz nometni Spānijā," stāsta basketbolists.
Būmeisters būtu devies strādāt ar Badalonas "Joventut" kluba leģendu Džozepu Mariju Margalu, kurš palīdzēja Spānijas izlasei 1984. gada olimpiskajās spēlēs izcīnīt sudrabu. Katalānis ik vasaru rīko tieši metiena uzlabošanai paredzētas nometnes, kurās var piedalīties tikai līdz 15 spēlētājiem. Ventspilniekam vietu nometnē palīdzēja nodrošināt basketbolistu aģents Mārtiņš Bērziņš, taču cirkšņa savainojuma dēļ interesantā pieredze izpalika.
"Nometne bija iecerēta, lai es būtu ārpus Latvijas. Nebūtu blakusapstākļi kā draugi, vecāki vai citas intereses. Būtu viens pats prom no mājām, un būtu tikai darbs, darbs un darbs," min sportists.
Tā vietā basketbolists pie metiena strādāja Latvijā. Darbs noritējis gan individuāli, gan pēc pievienošanās "Ventspilij" no jūlija beigām strādāts ar treneri Gintu Fogelu. Metiens kļuvis stabilāks, vieglāk atrast tā izpildes ritmu, analizē pats sportists, kurš gan atzīst, ka jātiek galā ar psiholoģiju.
Savukārt laukumā novērojams, ka, lai vai kā sekmētos ar precizitāti, Būmeisteram dota "zaļā gaisma" – vidēji spēlē izmesti 3,2 tālmetieni, kas ir augstākais rādītājs kopš gaitām "VEF skolā".
"Tas bija viens no punktiem, kāpēc izvēlējos spēlēt tieši basketbola klubā "Ventspils". Es, mani pārstāvji un "Ventspils" treneris uzskata, ka man jāmet tas trīspunktu metiens, lai es būtu labāks spēlētājs. Jā, procents vispār nav bijis spīdošs līdz šim, bet es, būdams saspēles vadītājs, biju izmetis ļoti maz metienu. Sezonas pirmajā pusē uzsvars ir tikai uz to, lai es mestu savos brīvos metienus un nebaidītos, sakārtotu psiholoģisko aspektu un gūtu pārliecību," uzsver Būmeisters.
"Ventspils" komanda basketbolistu sezonas ievadā galvenokārt izmantojusi uz perimetra, Būmeisteram atgriežoties sev ierastākā pozīcijā. Ventspilnieks neslēpj, ka, neskatoties uz savu daudzpusību, viņš pagaidām vēlas iet tieši šo ceļu.
"Svarīgi bija arī atgriezties saspēles vadītāja pozīcijā. Protams, varu spēlēt kā "kombo" – pirmajā un otrajā pozīcijā –, bet man pašam patīk domāt, ka esmu tāds klasisks saspēles vadītājs. Garāks nekā Latvijā ierasts, bet es saprotu, kā vadīt saspēli, un to visu dzīvi arī esmu darījis," par savu pozīciju izsakās basketbolists.
Basketbola sabiedrībā labi zināms, ka jaunā puiša daudzpusība novērojama arīdzan ārpus laukuma. Būmeisters ir viens no retajiem sportistiem, kurš izdevis savu dzejas krājumu. Tā nosaukums "Otra puse" trāpīgi apzīmē ar basketbolu nesaistīto ventspilnieka šķautni.
"Man bija 18 gadu dzimšanas diena. Gribēju ar kādu žestu pateikt paldies uzaicinātajiem cilvēkiem. Pateikt to, cik viņi man daudz nozīmē. Jau bērnībā rakstīju dzejoļus. Vecāki mani vienmēr mudināja, teica, ka man sanāk. Arī skolas laikā to turpināju. Tā radās tāda maziņa izlasīte," stāsta grāmatas autors.
Krājumu gan kurš katrs nevar nopirkt, jo tas tika izdots ierobežotā metienā. Interesentiem atliek cerēt, ka nākotnē būs nopērkama kāda jauna izlase.
"Protams, ka ir plāns izdot kaut ko vēl. Tagad gan par basīti jādomā," mērķtiecīgi nosaka Būmeisters.
