Latvijas U-16 puišu basketbola izlase stresa situācijās atkārtojusi gadiem vecus ieradumus, nevis spējusi izmantot lietas, kuras tā apguva treniņprocesā pirms Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) "Challenger" turnīra, sarunā ar Latvijas Basketbola savienību (LBS) atzīst Agris Galvanovskis.
Latvijas U-16 puišu izlase (2005. dzimšanas gads) FIBA "Challenger" turnīra B grupā Sofijā zaudēja Vācijas (45:59), Horvātijas (58:69) un Polijas kadetiem (69:79), bet uzvarēja Bulgārijas komandu (72:65), finišējot ceturtajā vietā. Pirmo vietu un ceļazīmi uz U-17 Pasaules kausa izcīņu ieguva Polijas kadeti.
Galvenais treneris Agris Galvanovskis par turnīru stāsta: "Varēja būt par kādu uzvaru vairāk. Pirmajā spēlē ar Vācijas izlasi bijām vadībā līdz 28. minūtei, arī pret poļiem bijām priekšā vēl trešās ceturtdaļas beigās. Visās trijās spēlēs mums nelabvēlīgu lūzumu radīja pašu muļķīgas kļūdas un nepareizi lēmumi, kas palielināja stresu un mazināja pārliecību.
Lai nostabilizētu komandas spēli, pietrūka pārbaudes maču ar vienaudžiem. "Latvijas Universitāte", ar ko tikāmies treniņprocesa laikā, tomēr bija cita stila un līmeņa pretinieks, bet ar vienu spēli pret Lietuvas izlasi (54:53) bija par maz. "Challenger" laikā ar katru dienu sniegums pamazām uzlabojās. Daudz rādījām video, mācoties no savām kļūdām. Būtu aizvadījuši sešas, septiņas pārbaudes spēles, kā tas parasti notika, ieskrējiens būtu straujāks.
Kopumā labi nospēlēja komandas kapteinis Juris Vītols, uz maiņu spēlēs veiksmīgi iesaistījās Roberts Blūms, nebaidoties uzņemties iniciatīvu un nospēlējot rezultatīvi. Tomēr jau pirmajā mačā vajadzēja meklēt cīņas spējīgāko sastāvu, jo puiši, kuri labi sevi parādīja treniņos, sacensību stresa apstākļos sāka kļūdīties darbībās un lēmumos. Kāds "atvērās" turnīra gaitā, kādam tas īsti neizdevās, kaut iespējas tika dotas. Diemžēl divi potenciālie līderi – Krišjānis Āboltiņš un Renārs Sondors – savainojumu dēļ uz turnīru netika. Bet jāatzīst, ka šajā gadugājumā nav tāda ļoti jaudīga spēlētāja, kurš viens pats varētu pretiniekiem radīt ļoti lielas problēmas.
Lieku reizi pārliecinājāmies, cik svarīgi ir pareizi ielikt meistarības pamatus. Treniņprocess bija pietiekami ilgs, daudz strādājām pie pareizas tehnikas elementu izpildes un treniņos šķita, ka efekts ir pietiekami labs. Taču spēles stresa situācijās virsroku ņēma iepriekš gadiem attīstītie stereotipi – gan metienu tehnikā, gan taktisko lēmumu pieņemšanā. Tātad jāstrādā vēl vairāk un kvalitatīvāk, jau sākot no U-13 grupas. Vadlīnijas treniņprocesam izstrādātas, par tām runāsim semināros. Ceru uz kolēģu profesionalitāti. Pat ar visiem mūsu trūkumiem, Eiropā esam konkurētspējīgi. Ja pieliksim vēl vismaz 10-15% kvalitātes – varēsim cīnīties par medaļām arī gados, kad komandā nebūs ļoti spilgtu talantu."
