Kā Latviju, tā visu pasauli vakarnakt pārņēma ziņas par maiņas darījumu starp Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) klubiem Ņujorkas “Knicks” un Dalasas “Mavericks”. Tā rezultātā nu jau bijusī Ņujorkas zvaigzne Kristaps Porziņģis var sākt krāmēt čemodānus, lai dotos uz Dalasu, kur viņš pievienosies citam varenam Eiropas talantam – slovēnim Lukam Dončičam.
Kristapa Porziņģa laulība ar Ņujorkas “Knicks” nav izdevusies jau gandrīz kopš pirmās kopdzīves dienas. Gadu laikā vairākas liecības ir pastāvīgi noplūdušas arī līdz medijiem.
Tā jau šķiet tāla pagātne, kad titulētais kluba prezidents Fils Džeksons 2015. gada jauno spēlētāju draftā nolūkoja tobrīd 19 gadus jauno latvieti. Tajā pašā vasarā Džeksons gan basketbolistu pielīdzināja Šonam Bredlijam, ikdienišķa līmeņa NBA centram no deviņdesmitajiem. Varbūt varētu šķist, ka tas bija nevainīgs paņēmiens, lai motivētu liepājnieku. Tomēr grūti nosaukt citus līdzīgus gadījumus, kad franšīzes lielo cerību nevis publiski paslavē, bet būtībā salīdzina ar kādu drafta izgāšanos (Bredliju savulaik izvēlējās ar otro kārtas numuru).
Savas otrās sezonas noslēgumā izlaistā “darba intervija” ar kluba vadību. Atklāta Porziņģa izlikšana tirgū pirms 2017. gada drafta. Kaut vai šīs sezonas sākuma skandāls par liepājnieka rehabilitāciju, kura izpaudās kā tāda neredzamas virves vilkšana, vispirms no trenera Deivida Fizdeila puses un tad no paša Porziņģa.
Uzskaitīt var dažādus pavērsienus. Tos atceroties, attiecību pārtrūkšana šķiet loģisks pavērsiens.
ESPN žurnālists Adrians Vožnarovskis vakardien, vēl pirms maiņas, izziņoja, ka 23 gadus vecais latvietis ir izteicis zināmu ultimātu komandas vadībai. Tādi pavērsieni nemēdz notikt sakritības pēc. Kādai no pusēm šādu jaunumu pasniegšana medijiem vienmēr ir izdevīga (šoreiz, tā, protams bija izdevīga Ņujorkai).
Žurnālists Ians Beglijs tikmēr izziņoja, ka diskusijas starp abām komandām par šādu maiņu jau ir bijušas uzsāktas dažas dienas iepriekš. Proti, ka “Knicks” jau laikus ir zinājuši par neskaidrību ap Porziņģa statusu.
Arī Tims Makmāns “The Hoop Collective” podkāstā izteicās, ka jau pirms pāris nedēļām izdzirdējis par abu komandu komunikāciju šāda darījuma saistībā. Tas tikai norāda uz seno patiesību, ka NBA par šādām maiņām parasti nevienojas pāris stundu laikā.
Galu galā Porziņģi var arī labi saprast. Pat cenšoties atmest mūsu neizbēgamo latviešu neobjektivitāti, skaitļi un fakti ir viņa pusē. Savu četru sezonu laikā latvietis ir piedzīvojis četrus dažādus galvenos trenerus, vienu kluba vadības maiņu (Džeksona atlaišanu) un neskaitāmus zaudējumus. Ņujorkas klubs kā tāds nav bijusi stabila organizācija kopš īpašnieka Džima Dolana nākšanas pie varas 1999. gadā. To laikā “Knicks” tikai piecas reizes divdesmit gados ir sasnieguši pozitīvu uzvaru pret zaudējumu bilanci.
Tuvojoties vasarai, kurā tiks slēgts nākamais Porziņģa līgums, dažas dienas pirms maiņu lieguma ir piemērots brīdis, kad abām pusēm šķirties.
Jautājumus noteikti arī rada izskanējusī iespējamība, ka latvietis vasarā varētu izvēlēties “kvalifikācijas piedāvājumu” (qualifying offer) 7,5 miljonu vērtībā. Tas būtu bezprecedenta solis viņa mēroga spēlētājam, kurš jau šovasar no Dalasas var nopelnīt 158 miljonus nākamajos piecos gados. Vienīgais pluss pirmajam variantam – jau 2020. gada vasarā būt pieejamam jebkurai komandai.
Ticami, ka šādas iespējas likšana galdā Ņujorkai piespieda saprast neizbēgamo realitāti par Porziņģa vēlmi pamest Ņujorku (lai gan arī Dalasa vēl no tā nav paglābta).
Abu eiropiešu brīnumbērnu nokļūšana vienā komandā ir lielisks pavērsiens no ažiotāžas puses. Tomēr te derētu arī piebremzēt, lai apzinātos, ka nākotne var arī nebūt nemaz tik salda.
Maiņu varētu saukt par divu dažādu attīstības ceļu izvēli.
Atbrīvojusies no naudīgajiem Tima Hārdaveja un Kortnija Lī līgumiem, kā arī ieguvusi divas drafta izvēles, Ņujorkas attīstības iespējas ir ļoti dažādas.
Dalasai pulkstenis tikmēr ir sācis tikšķēt straujāk, gan attiecībās ar Kristapu Porziņģi, gan sava nākotnes sastāva izveidošanā līdz 2023. gada vasarai, kad Luka Dončičs sāks pelnīt savus galvu reibinošos miljonus.
Pirmkārt, “Mavericks” pēc šīs maiņas jau ir parādā trīs nākotnes pirmās kārtas drafta izvēles. Tās ir palīdzējušas uz Teksasu atvest latviešu "vienradzi", kā arī pēc apmaiņas ar Atlantas “Hawks” pakāpties draftā no Treja Janga līdz Dončičam. Šīs izvēles ir katras NBA komandas iespēja pēc malka svaiga gaisa. Pirmgadnieki parasti nozīmē lētu un kvalificētu darba spēku.
Pie tam teorētiski maiņā iztērētā summa ir vērtējama kā četras drafta izvēles, jo uzņemti ir indīgie Hārdaveja un Lī līgumi. Pēdējie piemēri liecina, ka tirgus cena, lai atbrīvotos no šādas algas grāmatiņas, ir viena pirmā raunda izvēle. Tieši tik Denveras “Nuggets” atdeva Rodiona Kuruca pārstāvētajai Bruklinas “Nets’, lai viņi uzņemtos darba saistības ar Kenetu Farīdu.
Dalasa vakar samaksāja pietiekami daudz. Turklāt katra nākotnes jaunā spēlētāja atlasīšana tagad būs dubultsvarīga. Ja netrāpīsi ar tām retajām izvēlēm, kas tev ir, cietīsi pamatīgi nākotnē.
Otrkārt, tam tieši ir nozīme, ja palūkojamies uz Dalasas sastāvu. Šobrīd “Mavericks” rindās nav daudzsološu papildspēku, kas palīdzēs aizpildīt nākamo (cerams) augstā līmeņa komandas kodolu. Sastāvu aizņem ikdienišķi veterāni un jaunieši, kas tikai lielākajiem optimistiem varētu raisīt cerības kā nākotnes pamatpiecinieka basketbolisti.
Citu komandu liktenis to pierāda. Paskatāties uz Janni Adetokunbo un austrumu līderi Milvoki “Bucks”. Kopš viņa pirmā gada komanda ir saglabājusi tikai divus citus spēlētājus (Krisu Midletonu un Ersanu Iljasovu, kurš pat ir paspējis “Bucks” pamest un tur atkal atgriezties). To pašu var teikt par rietumu flagmani Denveras “Nuggets” un Nikolu Jokiču.
Vairāki klubi to mēģina, bet pat ne tuvu visiem izdodas sarežģītais uzdevums uzbūvēt labu komandu ap savu zvaigzni (vai zvaigznēm).
Treškārt, brīvo aģentu tirgus nebūs Dalasai gluži tik pieejama opcija. Šī gada ticamākais variants ir, ka “Mavericks” vasarā dosies ar 98,9 miljoniem savos algu sarakstos jeb aptuveni desmit miljoniem brīviem zem algu griestiem (šādā aprēķinā tiek pieņemts, ka Harisons Bārnss izvēlēsies neatteikties no 25,1 miljona vērta kumosa). Nākamās divas vasaras būs ārkārtēji nozīmīgas, bet tad jau komandas grāmatvedību nomāks Porziņģa milzīgais kontrakts.
Īsumā sakot, Dalasai vajadzēs trāpīt ar lielāko daļu, ja ne visiem saviem komandas komplektācijas gājieniem. Pie tam, tas ir vēl nespekulējot par Porziņģa veselību un kā izskatīsies ap šādu duetu veidota aizsardzība.
Šis ir liktenis, no kura savā veidā ir izvairījusies Ņujorka.
Goldensteitas “Warriors” jau baidās par Kevina Duranta vēlmi uzturēties Kalifornijā ilgāk par šo sezonu. Bostonā valda nedrošība par Kairija Ērvinga nākotni varenajos “Celtics”.
Ņujorkai tagad ir atbrīvota vieta zem algu griestiem pat vairāk nekā diviem šādiem vīriem. Pārītis šāda mēroga superzvaigžņu, kā arī augsta izvēle šī gada draftā ir patīkams sapnis. Iespējams, ka pat objektīvi daudzsološāks nekā nākotne ar jau bijušo komandu, kā arī neapmierinātu Kristapu Porziņģi.
No otras puses, ja “Knicks” šo vasaru izgāzīs, viņi atkal būs visas līgas apsmiekls.
Basketbola vides cilvēku viedoklis par šāda mēroga maiņām mēdz mainīties pat gadu garumā. Šodien pareizo atbildi jums neiedos neviens.
Šis varbūt nebūs Džeimsa Hārdena mēroga darījums (viņa maiņa no Oklahomsitijas uz Hjūstonu). Visticamāk, ka to arī pārsitīs Entonija Deivisa liktenis. Tomēr arī šī maiņa gan tieši, gan netieši ietekmēs neskaitāmus spēlētājus un komandas. Iespējams, ka pat kāda čempiontitula likteni. Tieši tik bīstama pārējām komandām ir kļuvusi Ņujorka.
Gluži kā Dalasa. Tai potenciāli sastāvā ir divi vairākkārtēji Visu Zvaigžņu spēles dalībnieki. Bez tādiem basketbolistiem titulus NBA uzvarēt nevar.
Laiks rādīs, kura pieeja būs bijusi pareizā.
