Dienu pirms Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidenta vēlēšanām "Delfi TV ar Jāni Domburu" notika augstā amata kandidātu debates, kurās visi trīs pretendenti centās pierādīt savu piemērotību amatam un iezīmēja atšķirības viedokļos par basketbola nākotni. Piedāvājam iepazīties ar spilgtākajiem brīžiem no debatēm, īpaši izceļot balsojumā nu jau uzvarējušā Raimonda Vējoņa solījumus.
Uz augsto amatu bez bijušā Latvijas prezidenta Vējoņa kandidēja arī bijusī Latvijas izlases basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota un bijušais Latvijas izlases basketbolists Kaspars Cipruss. Viņš savu kandidatūru gan atsauca balsošanas dienā, lūdzot saviem atbalstītājiem atdot balsis par Vējoni. Noslēgumā Vējonis guva pārliecinošu uzvaru ar 34 balsīm pret Jēkabsones-Žogotas 14. Pēc Vējoņa uzvaras Cipruss kļuva par jaunās LBS padomes locekli. Līdzīgs piedāvājums izteikts arī Jēkabsonei-Žogotai, bet viņa lūgusi laiku apdomāties, vai to pieņems.
Jau vēstīts, ka uzvaras gadījumā Jēkabsone-Žogota solīja piesaistīt LBS jaunu ģenerālsponsoru, kura pienesums basketbolam būšot rakstāms "ar piecām nullēm", dodot mājienu, ka pretējā gadījumā šī nauda Latvijas basketbolam var iet secen. Viņa gan atteicās šo sponsoru nosaukt un konkurenti solījumu apšaubīja.
Kandidātu domas dalījās arī par to, vai LBS padomē vajadzētu darboties politiķiem. Līdzšinējā padomē vairāk nekā puse locekļu bija dažādi esošie un bijušie politiķi, bet Vējonis uzstāja, ka tam būtu jāmainās un politiķiem no šīs institūcijas jāpazūd. Vienisprātis ar Vējoni bija Cipruss, savukārt Jēkabsone-Žogota tik kategoriska nebija.
Kandidāti debatēja arī par to, kur meklēt finansējumu basketbolam. Viņi uzskatīja, ka tas jānosaka par vienu no Latvijas sporta politikas prioritātēm, kā arī apmainījās pārmetumiem par pirms dažiem gadiem notikušo nodokļu reformu, kura veicinājusi ziedojumu apsīkumu sportam.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Vairāk skaidros, kāpēc pie izlašu ‘horizonta’ parādās konkrēti treneri un spēlētāji
"Manā programmā pirmais punkts ir jaunatnes basketbola attīstība. Tas ir tas, kas ir pareizi bijis, vienkārši vajag uzlabojumus," debatēs pauda Vējonis, jautāts par to, kas iepriekšējā LBS prezidenta laikā darīts pareizi un kas nepareizi. Kā negatīvo praksi, ko vajadzētu mainīt, Vējonis savukārt piesauca komunikāciju – esot daudz atklātāk jārunā un par to, kā notiek valstsvienību treneru un spēlētāju izvēle, par to "kāpēc tieši šie cilvēki ir parādījušies pie horizonta."
Jāpiebilst, ka visi kandidāti kā savu prioritāti minēja tieši jaunatnes sporta attīstīšanu. Jēkabsone-Žogota uzsvēra, ka basketbols jāpadara par sporta veidu "numur viens", uzsvaru liekot uz augstiem sportiskajiem rezultātiem. Savukārt Cipruss uzsvaru lika uz jaunatnes sporta masveidību, lai īstenotu "sociālo funkciju".
3x3 basketbolam grib valsts programmu un atsevišķu līgu
Ar labiem rezultātiem izcēlušies Latvijas basketbolisti šī sporta jaunajā paveidā – 3x3 jeb trīs pret trīs basketbolā. Šajā sporta veidā katru komandu uz laukuma vienlaikus pārstāv trīs spēlētāji un viņi savā starpā sacenšas par vienu un to pašu grozu. 3x3 basketbols šogad pirmo reizi arī kļuvis par olimpisko sporta veidu, un martā Latvijas komanda par ceļazīmi uz Tokijas olimpiskajām spēlēm cīnīsies kvalifikācijas turnīrā Indijā.
Vējonis solīja panākt 3x3 basketbola programmas un, iespējams, arī atsevišķas līgas izveidi valsts līmenī, jo "pašreiz tas notiek bāzējoties uz entuziastu aktivitātēm". "Mans priekšlikums ir, ka jāveido 3x3 komisija, lai tiešām šo basketbola sistēmu mēs varētu pilnvērtīgi izveidot," viņš teica, norādot, ka detalizētāku sistēmu jāizstrādā nevis LBS prezidentam, bet gan profesionāļiem, kuri darbojas konkrētajā jomā.
Arī Cipruss uzsvēra nepieciešamību izstrādāt atsevišķu 3x3 basketbola programmu, savukārt Jēkabsone-Žogota teica, ka šo sporta paveidu nevajadzētu strikti nodalīt no pārējā basketbola.
Jātrenē vienādi gan Rīgā, gan Daugavpilī
Kandidātiem nācās skaidrot, kā viņi plāno uzlabot Latvijas izlašu rezultātus, lai tās varētu pretendēt uz medaļām starptautiskās sacensībās. Cipruss uzsvēra nepieciešamību veicināt vidējā basketbolistu slāņa veidošanos, kas nodrošinās konkurenci pašmāju čempionātā. Jēkabsone-Žogota savukārt piedāvāja ieviest vienotus trenēšanas standartus un vadmotīvus visās Latvijas sporta skolās jau agrā vecumā.
Vējonis atzina, ka abi pārējie kandidāti iesaistās ļoti specifiskā diskusijā un pats savus plānus raksturoja vispārīgāk. Esot jābūt mūsdienīgai treniņu metodoloģijai, kas pārņem labākās atziņas no citām valstīm. Arī viņš uzsvēra to, ka spēlētāju sagatavošanai būtu jānotiek vienādi "gan Rīgā, gan Daugavpilī". "Protams, ideāli būtu, ja mums būtu līdzīgi kā Itālijā, Spānijā vai kur. Protams, tur droši vien ir nianses, un jāspēj ātri pielāgoties jaunajai situācijai," viņš teica. Vējonis gan nemācēja nosaukt vienu konkrētu valsti, no kuras piemēra Latvijai būtu jāmācās visvairāk.
Iecerētais LBS valdes sastāvs – rūpīgi glabāts noslēpums
"Delfi TV ar Jāni Domburu" debatēs Cipruss visai skarbi kritizēja līdzšinējās LBS valdes darbu, apgalvojot, ka tas bijis neprofesionāls, savukārt Vējonis savā vērtējumā bija krietni piesardzīgāk.s Viņš nesteidza atklāt, ko gribētu redzēt jaunajā LBS valdē, aprobežojoties vien ar solījumiem uzvaras gadījumā aicinās LBS valdē darboties savus sāncenšus.
Anete Jēkabsone-Žogota bija vienīgā, kura jau iepriekš bija atklājusi noskatīto LBS valdes sastāvu. Tajā viņa vēlējās redzēt "Radio SWH" valdes priekšsēdētāju Jāni Šipkēvicu, "Ghetto games" dibinātāju Raimondu Elbakjanu, juristu Mārtiņu Dambergu un trīs lielāko basketbola klubu pārstāvjus. Pēc zaudējuma LBS prezidenta vēlēšanās viņa paziņoja, ka noraidījusi Vējoņa priekšlikumu darboties savienības padomē.
Grib ‘bargāku’ aģentu darbības regulējumu
LBS prezidenta priekšvēlēšanu periodā uzvirmojušās kaislības basketbola "virtuves" pārzinātāji saista ar vairākām konfliktsituācijām, ko pēdējos gados izraisījušas domstarpības starp spēlētāju aģentiem. Aģentu darbību regulē FIBA, taču Latvijā piedzīvotas konfliktsituācijas saistībā ar noteikumu interpretāciju.
"LBS arī varētu būt ļoti skaidri reglamentēts, kā tie procesi notiek, tajā skaitā, kā notiek tas, lai gadījumā, ja jaunietis pārceļas spēlēt uz citurieni, arī tā sporta skola un treneris, kas viņu sagatavojis, saņem kādu papildus finansējumu par to, ka viņš šādu jaunieti ir sagatavojis," sprieda Vējonis, konkrētu mehānismu, kā tam notikt gan neiezīmējot.
Līdzīgu viedokli pauda arī Jēkabsone-Žogota, kura piesauca kaimiņvalsts Lietuvas piemēru. Tur uz ārzemēm aizbraukušajiem nepilngadīgajiem spēlētājiem esot jāatmaksā valstij ieguldītie līdzekļi.
Kur slīpēt ‘dimantiņus’?
"Tie, kas ir iespējamie dimantiņi varbūt arī vajag, lai viņi pārvietojas uz Rīgu, uz specializētām skolām vai klubiem, un tur iegūst vēl papildus izglītību. Bet ir svarīgi arī noturēt jauniešus uz vietas pašvaldībās," atbildot uz jautājumu par to, kas darāms, lai veicinātu basketbola jauno talantu attīstību sprieda Vējonis.
Arī viņa konkurente Jēkabsone-Žogota pauda, ka, domājot par basketbolistu jaunās maiņas sagatavošanu, jāgādā, lai kvalitatīvi trenēties varētu arī reģionos mītošie jaunieši. Viņa gan pauda bažas, ka labākie jaunie basketbolisti, visticamāk, aizbrauks spēlēt citu valstu komandās.
Cipruss savukārt zināja teikt, ka šobrīd ar Latvijas jauno basketbolistu aizvilināšanu nodarbojas arī ārvalstu aģenti. "Pat četrpadsmitgadīgie jau ir aizvesti projām," sacīja Cipruss.
