Domē norāda, ka "Tērbatas iela sekos pasaules metropoļu paraugam, lai karstajās vasaras dienās dotu iespēju iedzīvotājiem atveldzēties".
Zaļos risinājumus plānots ieviest līdz 2024. gadam. Šobrīd projektā tiek veikta zaļās infrastruktūras kartēšana ar mērķi apzināt, kurās galvaspilsētas apkaimēs tā nepieciešama visvairāk, tādējādi mazinot siltumsalas efektu. Siltumsalas efekts ir parādība, kad gaisa temperatūra pilsētas centrā ir ievērojami augstāka nekā lauku teritorijās ārpus pilsētas, skaidro domē.
Tiekot vērtēts arī, kādi zaļās infrastruktūras risinājumi būtu piemērotākie, lai pielāgotu pilsētu klimata pārmaiņām.
Tērbatas iela ir viena no noslogotākajām ielām, taču tajā trūkst koku, apstādījumu un citu zaļo elementu, kas ļautu pilsētas iedzīvotājiem atveldzēties karstajās vasaras dienās, uzskata domē. Viešot šādus risinājumus, tas arī ļautu ielai "pielāgoties klimata pārmaiņām, padarot to pievilcīgāku dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam".
Kā atzīmē projekta "Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā" vadītājs Kristaps Zēlavs, karstajās vasaras dienās Rīgas centrā, arī Tērbatas ielā, bieži gaisa temperatūra ir par desmit grādiem augstāka nekā pārējā Rīgā.
Pilsētas centru caurvij betona ēkas, kur zaļo zonu praktiski nav. Tāpēc, "klimata pārmaiņām uzņemot apgriezienus, ekstremāli laikapstākļi (piemēram, karstums, intensīvi nokrišņi) mūs skar arvien biežāk".
Zaļās infrastruktūras risinājumi ir populāri daudzviet pasaulē, īpaši Ņujorkā, kur Bruklinā izvietots pasaulē lielākais publiski pieejamais jumta dārzs, arvien lielāku popularitāti gūst vertikālie dārzi pie ēku ārsienām, bet lietus dārzi veiksmīgi savāc un izmanto sanesto lietus ūdeni, tā pasargājot teritorijas no aplūšanas.
Projektu "Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā" finansē Eiropas Savienības LIFE programma, kas sedz 60% no projekta attiecināmajām izmaksām un Latvijas Valsts reģionālā attīstības aģentūra, kas sedz līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām.
