“Iniciatīva rīkot Eiropas čempionātu nebija improvizācija. 2015. gada vasarā, pēc Eiropas čempionāta, kurā ar labu sastāvu galvenā trenera Ainara Zvirgzdiņa vadībā tomēr neizkļuvām no grupas, un bija skaidrs, ka komandā notiks pārmaiņas, LBS izstrādāja sieviešu basketbola programmu nākamajam olimpiskajam ciklam. Īsumā plāns bija šāds: apvienojot visus spēkus 2016. gadā jāizcīna tiesības startēt 2017. gada Eiropas čempionātā, kur jaunās basketbolistes varētu gūt labu pieredzi un 2019. gadā varētu reāli iesaistīties cīņā par ceļazīmi uz Tokijas olimpiskajām spēlēm,” iemeslus rīkot Eiropas čempionātu skaidroja LBS prezidents.
Latvijas valstsvienība gan šīs prognozes daļēji pārspēja, jau 2017. gada Eiropas čempionātā rādot atzīstamu sniegumu. Izlase togad izcīnīja sesto vietu Vecajā kontinentā un pirmo reizi valsts vēsturē kvalificējās Pasaules kausam basketbolā.
Voins izteicis arī dažādus argumentus, kāpēc čempionātu bija izdevīgi organizēt tieši 2019. gadā.
“Pirmkārt, savā laukumā ar mūsu līdzjutēju atbalstu palielinās iespēja sasniegt sportiskos mērķus. Otrkārt, vairākas perspektīvās basketbolistes (Kitija Laksa, Kate Krēsliņa, māsas Digna un Paule Strautmane) kvalifikācijas spēļu laikā nebija pieejamas, jo studēja vai (turpina to darīt) ASV. Rīkotājiem garantētā vieta finālturnīrā pasargāja no sportiskajiem riskiem, dodot iespēju veidot komandu bez lieka stresa. Treškārt, pēc 10 gadu pārtraukuma vēlējāmies sagādāt arī šīs paaudzes basketbolistēm iespēju Eiropas čempionātā spēlēt savās mājās, vienlaikus pievēršot papildus uzmanību sieviešu basketbolam,” klāstīja Voins.
Turnīra organizēšanas ienākumi un izdevumi vēl neesot saskaitīti, taču jau labu laiku pirms tā tika atklāts, ka tā budžetā iezīmējies 200 000 EUR deficīts. LBS jau esot saņēmusi pirmo naudas aizdevumu no Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA).
“LBS jau kopš 2007. gada regulāri rīko lielos starptautiskos turnīrus, dodot savu ieguldījumu Latvijas un Rīgas starptautiskā tēla veidošanā un tūristu piesaistē. Šai ziņā Eiropas sieviešu čempionātam nebija tik liels potenciāls, kā, piemēram, 2015. gada Eiropas čempionātam vīriešiem, tomēr sadarbību ar Zviedrijas federāciju uzskatu par veiksmīgu, un uz čempionātu atbrauca arī viesi no citām dalībvalstīm,” uzsvēra Voins.
Pēc aprīlī notikušās LBS padomes sēdes Voins uzsvēra, ka čempionāts varētu nest valstij pat līdz miljonam eiro lielu finansiālu ieguvumu. Veiktais pētījums arī liecinājis, ka sliktākajā gadījumā čempionāta atbalstīšana valdībai būtu fiskāli neitrāla.
“Neatkarīgu ekspertu veiktie ekonomiskie aprēķini pēc IZM apstiprinātās metodikas, ar kuriem iepazīstinājām Nacionālo sporta padomi, liecina, ka valsts nodokļos no saimnieciskās darbības, kas tieši saistīta ar čempionāta rīkošanu, savus ieguldījumus atgūst ar uzviju. Pat gadījumā, ja mums būtu piešķirti papildus prasītie līdzekļi. Manuprāt, nav normāli, ka Eiropas čempionāts vienā no populārākajiem sporta veidiem pasaulē ir izdevīgs valstij, taču beidzas fiskāli negatīvi sabiedriskai organizācijai LBS, kurai, turklāt, nodokļu politikas izmaiņu dēļ būtiski pasliktinātas iespējas piesaistīt privātos līdzekļus,” izteicās Voins.
Zināms, ka, pateicoties 2015. gadā organizētajam čempionātam, LBS guvusi 667 000 eiro peļņu, kas tiek saglabāta basketbola halles būvniecībai. Rīgas dome LBS jau atvēlējusi tam zemi Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Savienības vadība gan atkārtoti uzsvērusi, ka šo naudu nevēlas izlietot citiem mērķiem, to skaitā, lai aizlāpītu caurumu 2019. gada Eiropas čempionāta budžetā.
“No plāna tikt pie sava jaunatnes izlašu treniņcentra neatkāpsimies. Basketbola infrastruktūras Rīgā katastrofāli trūkst. Kaut arī basketbolu mēdz dēvēt par nacionālo sporta veidu, sporta bāzu stāvoklis par to neliecina – Rīgā pēdējā laika garam atbilstoša basketbola zāle uzcelta 1962. gadā, kad atklāja “Daugavas” sporta namu. LBS viena nevar šādu centru uzcelt, taču varam izstrādāt projektu un uzturēt šo tēmu, līdz atradīsim konstruktīvu risinājumu. Parādu atdosim vairāku gadu laikā. Dažas programmas nāksies optimizēt, bet rīkosimies tā, lai neciestu sportiskās intereses. Nebūs vienkārši, bet izdarīsim,” solīja LBS prezidents.
Pēc neizpildītā mērķa sasniegt Eiropas čempionāta labāko sešinieku jeb iekļūt 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā izlases galvenā trenera amatu pameta Mārtiņš Zībarts. Speciālists savu lēmumu skaidroja, uzņemoties atbildību par neizpildīto uzdevumu.
“Galvenā iniciatīva procesa virzīšanā būs valstsvienības ģenerālmenedžerei Guntai Baško, no kuras gaidām priekšlikumus. Protams, uzklausot Treneru komisijas viedokli un aizstāvot kandidatūru valdē. Manuprāt, vienam no galvenajiem kritērijiem jābūt speciālista prasme saliedēt komandu un maksimāli izmantot ne visai lielos resursus,” nākamā trenera meklējumus ieskicēja Voins.
LBS prezidents arīdzan vēlreiz aizstāvēja ideju piešķirt pilsonību “TTT Rīga” saspēles vadītājai Šejai Pedijai.
"Elīna Dikaioulaku aizvadīja ļoti labu Eiropas čempionātu, bet jau ilgi pirms čempionāta bija skaidrs, ka pretinieces vērsīs lielu spiedienu pret viņu un vēl vienas augstākas klases spēlētāja aizsardzības līnijā būtiski paplašinās komandas potenciālu. Mūsu gadījumā Latvijas politiķi neatbalstīja naturalizācijas ideju, atsaucoties uz politiskiem un emocionāliem argumentiem. Diemžēl čempionāta laikā tikpat kā nevienu no aktīvajiem “cīnītājiem” neredzēju tribīnēs, atbalstot Latvijas valstsvienības spēlētājas. Jā, varu piekrist, ka juridiskā ziņā pašreizējais veids, kā risināt šo jautājumu – uzņemšana Latvijas pavalstniecībā “par īpašiem nopelniem” – nav visai loģisks, jo grūti runāt par nopelniem avansā. Bet šī problēma periodiski aktualizējas jau kopš neatkarības atjaunošanas un izvairīšanās to atrisināt juridiski korektā veidā par likumdevējiem neko labu neliecina," kritiku izteica savienības prezidents.
Savienības vadītājs jau pēc zaudējuma astotdaļfinālā pret Zviedrijas izlasi uzsvēra, ka “Pedijas klātbūtne stabilizētu komandas spēli”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
