Šīs vairāk nekā 40 valstīs vienlaikus notiekošās sociālās kampaņas mērķis ir mainīt iedzīvotāju paradumus un neatkarīgi no vecuma, veselības iespējām, fiziskās sagatavotības vai prasmēm piesaistīt cilvēkus aktīvam dzīvesveidam. Vien 30 minūšu mērenas intensitātes fiziskā slodze piecas reizes nedēļā būtiski samazina saslimšanas risku ar daudzām, tajā skaitā sirds asinsvadu slimībām, rekomendācijās norāda Pasaules veselības organizācija.
Ar aicinājumu "#piecelies un piecel draugu" visā Latvijā nedēļas garumā būs organizēti dažādi pasākumi. Jau 21. septembrī Eiropas Sporta nedēļas atklāšanas pasākums – "BeActive" pārgājiens pa Gaujas senleju 15 km garumā – "BeActive" distancē un 5 km garumā – Ģimeņu distancē. Pārgājiena maršruts iekļaus ainaviskus pieturas punktus, kā piemēram, Velnalas klintis, Krimuldas muiža, Gaisa trošu ceļš, Spieķu parks u.c. Atbalstot Sporta nedēļas ideju – "piecel draugu!" – organizatori aicina pārgājienā doties kopā ar vismaz vienu draugu, ģimenes locekli vai paziņu, kas ikdienā līdz šim nav bijis aktīvs. Pārgājiena finišā dalībnieki tiks sagaidīti ar siltu zupu un dažāda veida aktivitātēm. Dalība pārgājienā – bez maksas, iepriekš reģistrējoties šeit.
Taču līdz tam ikviens var pieteikties #BeActive izaicinājumam regulāri sportot, izmantojot "Endomondo" aplikāciju. Skrienot, ejot, nūjojot, braucot ar riteni vai citādi, vēlams trīs reizes nedēļā, bet ne mazāk kā 12 reizes izaicinājuma laikā līdz 30. septembrim, papildu labai pašsajūtai un veselīgam ieradumam iespējams laimēt vērtīgas balvas – "Suunto 5" sporta pulksteni, sporta veikala dāvanu kartes 100 eiro vērtībā, pārsteiguma balvas. Pērn Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) koordinētās Sporta nedēļas ietvaros pasākumos Latvijā iesaistījās ap 220 000 iedzīvotāju.
"Mūsu galvenais uzdevums šī nedēļas laikā ir atgādināt – sports nav tikai profesionālu atlētu nodarbošanās un augsta līmeņa sacensības. Sportošana ikdienā var būt jebkāda fiziska nodarbība atbilstoši katra prasmēm, spējām un interesēm. Tautas sporta popularitāte Latvijā ir augoša, diemžēl mazkustīgs dzīves veids Eiropā, tajā skaitā – Latvijā vismaz daļai sabiedrības joprojām ir realitāte", uzsver LSFP prezidents Einars Fogelis. "Tāpēc svarīgi cilvēkus nepārtraukti iedrošināt un aicināt uz vienkāršu un pieejamu fizisku izkustēšanos – doties vieglā pastaigā, nūjot, braukt ar riteni, spēlēties ar bērniem, izmantot lifta vietā kāpnes, darīt to, kas katram atbilstošāks. Svarīgi visiem kopā veidot vidi un kultūru, kas veicina aktīvu dzīvesveidu."
Pēdējā desmitgadē valstu, pašvaldību, nevalstisko un privāto organizāciju iesaiste aktīva dzīves veida popularizēšanā Eiropā palielinājusies, taču būtiski tas sabiedrības paradumus nav mainījis. Eirobarometra 2018. gada martā publiskotās aptaujas dati liecina – vismaz reizi nedēļā ar sportu vai fiziskām aktivitātēm nodarbojas vien 44 % Eiropas iedzīvotāju, un tas ir retāk nekā Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas. 46% aptaujāto atzinuši, ka nekad, un šī tendence, salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, ir negatīva (42% 2013. gadā). Regulāri sporto vien 7% Eiropas iedzīvotāju. Tikmēr parastā dienā – 2/3 aptaujāto (69%) atzīst, ka pavada sēžot no 2,5 līdz 8,5 stundām.
"Sportiska aktivitāte pēc darba noņem stresu. Diemžēl daudzi nesaprot – tieši pēc smagas darba dienas, kad ir nogurums, jāizvizinās ar riteni, lai atbrīvotos no stresa, izvairītos no izdegšanas sindroma un uzlabotu garastāvokli. Veselības labad jāminas. Riteņbraukšana ir izcili piemērota labai sirds veselības uzturēšanai. Tas cilvēkiem ir jāiestāsta," uzsver viens no šī gada vēstnešiem Latvijas čempions riteņbraukšanā senioriem, Rīgas Riteņbraukšanas skolas treneris Mečislavs Bartuševics. Savos 78 gados joprojām viņš joprojām ar riteni izbrauc gandrīz katru dienu.
Cits šāgada vēstnesis, Cēsu apvidus populārā Žagarkalna izveidotājs un īpašnieks, aktieris Juris Žagars atzīst – sports ir viena no viņa atkarību raisošajām baudām: "Tā ir fiziska jeb fizioloģiska sajūta, ko izjūti sportojot jeb – precīzāk – pēc sporta. Ja cilvēks nepazīst šo baudas izjūtu, saprotami, ka viņam nav prieka, motivācijas līdz tai nonākt. Tāpēc, manuprāt, galvenais pārliecināšanas mehānisms ir – pamēģināt. Pirmoreiz sajūtot šo prieku un baudu, kāda rodas pēc sportošanas, cilvēks var kļūt arī atkarīgs no tās. Ļoti labi apzinos, ka esmu atkarīgs no fiziskas aktivitātes, un man šī atkarība ļoti, ļoti patīk."
Eiropas Sporta nedēļu atbalsta un par tās šī gada vēstnešiem kļuvuši arī kaitbordiste Aija Ambrasa, televīzijas personība un aktīva divu puiku mamma Kristīne Garklāva, kā arī nūjotājs Roberts Radičuks.