Atgādinām, ka Latvijas basketbola izlase "Eurobasket 2013" izcīnīja četras uzvaras astoņās spēlēs, un turnīru noslēdza 11.pozīcijā. Līdz Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālam Latviju šķīra tikai viena uzvara. Savukārt U-20 un U-18 izlases savu vecuma grupu čempionātos izcīnīja attiecīgi otro un ceturto vietu.

"Es ar patiku skatījos Latvijas izlases spēles. Protams, mēs varam ļoti saskumt par pēdējo spēli, jo viņi bija tik tuvu iecerētajam mērķim. Tas bija ļoti liels sarūgtinājums. Pašai izlasei, atgriežoties no šī čempionāta, ir paškritiski jāvērtē, kas bija plusi, kas bija mīnusi. Ir jāapsēžas un jāizrunājas, kas notika, un to nedrīkst apspriest plašā sabiedrības lokā. Latvijas valstsvienība tiešām radīja ļoti interesantas divas nedēļas," stāstīja treneris Pēteris Višņēvics. "Esmu nonācis pie slēdziena, ka mūsu izlase tuvojas elitei, jo tā spēlēja progresīvu, kustīgu un interesantu basketbolu, kas bija bīstams no ārpuses, bīstams no groza apakšas. Piemēram, kāpēc mums izdevās uzvarēt bijušās Dienvidslāvijas basketbola skolu? Tāpēc, ka viņi spēlē to pašu veco basketbolu. Kā jebkurā jomā, ir jāsoļo laikam līdzi. Tāpēc man bija prieks skatīties, cik ļoti mūsējie ir progresējuši. Ja mēs vēl piemetam klāt visas U-20 un U-18 izlases, tad ceļš mums ir iestaigāts tikai uz priekšu. Tur mums nāks ļoti liels pievedums. Latvijā basketbols pareizi attīstās. Pagaidīsim vēl divus gadus, un tad redzēsim, kas notiks.

Pēteris Višņēvics uzsvēra, ka viņš bija pārliecināts, ka Latvija būs Eiropas labāko komadu astotniekā, tomēr iemeslus, kāpēc tur neesam, katram basketbolistam vajadzētu meklēt pašam sevī. "Varēja un vajadzēja labāk, bet varbūt parādītais sniegums bija pārsteigums pašiem spēlētājiem. Tāda spēle, kā pret Beļģiju, gadās reizi simts gados, bet viņa gadījās. Tāda stulba spēle. Jā, bija kļūdas, taču nekļūdās tikai tas, kas neko nedara, un nekā nedarīšana arī ir kļūda. Šī izlase nav ne Lāčplēši, ne varoņi, bet viņi godam pārstāvēja savu Latviju. Domāju, ka daudziem pēc šī čempionāta Latvija iespiedās atmiņā kā valsts, kas māk spēlēt interesantu un savdabīgu basketbolu."

Tikmēr Latvijas basketbola līgas (LBL) komandas "Valmiera" galvenais treneris Varis Krūmiņš Latvijas sniegumu čempionātā rezumēja šādi: "Katrā gadījumā es domāju, ka izkļūšana no apakšgrupas ir liels sasniegums. Skatīties bija interesanti, spēles bija interesantas. Varianti bija visdažādākie, taču komanda nocīnījās gods godam. Kas attiecās par beigu rezultātu, tad pēdējā spēle pret Beļģiju nedaudz sabojāja iespaidu par čempionātu, jo tā bija visvājāk nospēlētā spēle turnīrā, un arī no visiem pretiniekiem Beļģija bija vājākā. Vajadzēja vinnēt un iekļūt astotniekā, tad varētu teikt, ka esam nospēlējuši teicami, tagad varam teikt, ka esam nospēlējuši labi."

"Ja pēdējā spēlē izdotos uzvarēt Beļģiju un iekļūt astotniekā, tad visiem būtu gandarījums. Protams, tas, ka mēs varam līdzīgi spēlēt ar bijušās Dienvidslāvijas valstīm, ar Lietuvu un citām basketbola lielvalstīm, tas parāda, ka basketbols ir gājis uz priekšu un komanda palikusi spēcīgāka. Katrā gadījumā, stabilitātes, lai nospēlētu visu čempionātu vienā līmenī, pietrūka. Šis te latviešiem tradicionālais basketbols, kad krīt metieni, tad varam gāzt kalnus, ja metieni nekrīt, tad mums alternatīvu nav. Tas arī iegāza spēlē pret Beļģiju. Tā ir lieta, pie kuras nākotnē vajadzētu piestrādāt," apgalvoja Varis Krūmiņš, kurš 2007.gadā ar U-18 izlasi Eiropas čempionātā izcīnīja bronzas godalgas.

Pēteris Višņēvics izteicās, ka Latvijas izlase Eiropas čempionātā bija bīstama jebkurai komandai, un kā pretinieki sāka latviešus nenovērtēt, tā viņi par to tika sodīti.

"Piemēram, mačā pret Franciju, kā viņi sāka ar mums spēlēties kā kaķis ar peli, tā mūsējie milzu soļiem nāca klāt. Un varbūt, varbūt arī šī sakarīgā spēle pret Franciju Latvijas basketbolistiem nospēlēja galvā. Varbūt spēlētājiem galvā radās pārliecība, varbūt arī domas par astotdaļfinālu. Divās dienās veiksme nevar beigties, forma gan var kristies. Es domāju, ka puišiem notika klikšķis galvā."

"Valmieras" komandas treneris īpaši Latvijas izlasē īpaši gribēja paslavēt Kristapu Janičenoku, kurš vidēji mačā bija rezultatīvākais komandas spēlētājs (11,5 punkti), kā arī turnīra pirmā un otrā posma sestais precīzākais tālmetienu izpildītājs.

"Noteikti domāju, ka jāizceļ Kristaps Janičenoks, kurš spēļu beigu daļas nospēlēja ļoti veiksmīgi. Tāpat arī Rihards Kuksiks atsevišķās spēlēs nospēlēja pārliecinoši. Šīs te Beļģijas spēles beigas palika neizprotamas, kāpēc Janičenoks nevis spēlēja, bet sēdēja uz rezervistu soliņa. Epizodiski lieliski nospēlēja Bertāns, kurš teicams bija spēlē pret Franciju," sacīja Krūmiņš. "Šis mačs varēja izšķirt daudz, taču franči ar mums nospēlēja kā kaķis ar peli – metiet, cik gribiet, mēs iemetīsim vairāk. No garā gala Kaspars Bērziņš ļoti, ļoti pietrūka pēdējā spēlē, jo viņš starp garajiem spēlētājiem viennozīmīgi bija labākais komandā. Freimanis izšāva atsevišķās epizodēs, tomēr Bērziņa iztrūkums pēdējā spēlē piegrieza ceļu uz to astotnieku."

Višņēvics uzteica komandas spēli, jo spēlētāji, kas mačā iesaistījās no rezervistu soliņa, tikai pastiprināja komandas sniegumu. Tomēr salīdzinot ar pārbaudes spēlēm, Rihards Kuksiks rādījis pārliecinošu sniegumu, dažos mačos iemetot ļoti svarīgus metienus.

Tāpat Višņēvics izteicās, ka varbūt Latvijas izlases galvenajam trenerim Ainaram Bagatskim uz Eiropas čempionātu vajadzēja līdzi paņemt vēl vienu garo spēlētāju: "Jā, varēja būt viens cilvēks no garajiem. Bija jāziedo kāds no perimetra spēlētājiem, lai paņemtu tik ļoti vajadzīgo garo spēlētāju. Vai tādi mums ir, vai nav, tas lai paliek trenera kompetencē. Ļoti pietrūka spēlētājs zem groza, bija jārēķinās ar to, ka kāds var dabūt traumu. Šoreiz gadījās muļķīga situācija, ka tas bija Kaspars Bērziņš. Katrs treneris izvēlas savu stratēģiju uz čempionātu, taču ar četriem garajiem spēlētājiem uz sacensībām es nekad nebrauktu. Nekad! Mareks Mejeris no Liepājas ir foršs puisis, taču viņš ir vairāk perimetra spēlētājs, kas var izcīnīt daudz atlekušās bumbas. "

Pēdējā mačā pret Beļģiju pietrūcis spējīgs spēlētājs groza tuvumā, jo šajā spēlē ar metieniem no distances neveicās, arī uzsvēra Varis Krūmiņš. "Ar četriem ārējās līnijas spēlētājiem un vienu kārtīgu centru mēs varam pretoties un uzvarēt spēcīgas komandas. Varbūt tie centri šajā čempionātā nebija tie spēcīgākie un varbūt tāpēc treneri šādu taktiku arī izvēlējās – vairāk skriet un vairāk mest. Ja mums būtu kārtīgi centri, tad varbūt mēs uz viņiem arī spēlētu. Pēdējā spēlē mēs aizrāvāmies ar metieniem, iespējams, ka vajadzēja spiest uz groza apakšu. Ne tikai dot bumbu centriem, bet arī doties caurgājienos, kā iepriekšējā spēlē pret Franciju. Tagad varam tikai spriest. Komandai bija liels psiholoģisks spiediens, jo tā varēja iekļūt astotniekā. Domāju, ka tas komandu kopumā arī nospieda," savu vērtējumu izteica "Valmieras" treneris.

Šobrīd aktuāls kļūst jautājums, vai Bagatskim vajadzētu turpināt vadīt Latvijas izlasi. Varis Krūmiņš izteicās, ka par Bagatski interesi varētu izrādīt krietni spēcīgākas izlases.

"Atbildēšu kā Armands Krauliņš, pirmkārt, tas ir Latvijas Basketbola savienības (LBS) kompetencē, otrkārt, kāda būs Ainara Bagatska turpmākā karjera. Ja viņš strādā ar Eirolīgas klubu, vai klubs viņam ļaus strādāt ar izlasi. Varbūt viņam tiks piedāvāts vadīt komandas, kas kotējas augstāk par Latvijas izlasi. Tas atkarīgs no viņa. Es domāju, ka viņam piedāvās trenēt izlasi. Ja ne Latvijas, tad kādu citu."

Latvijas izlase Eiropas čempionātā piedalījās jau devīto reizi pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekšējos piecos Eiropas čempionātos valstsvienība nebija spējusi izkļūt no apakšgrupas.