Latvijas otrie pretinieki - principiālie dienvidu kaimiņi lietuvieši  (45)

Spēles sākums "Arēnā Rīga" pulksten 18:30. Pirms tam D grupā pulksten 15:30 Igaunija spēlēs pret Beļģiju, bet pulksten 21:30 "Arēnā Rīga" tiksies Ukraina un Čehija.

Atgādinām, ka sestdien Latvija "Eurobasket 2015" sāka ar skaistu uzvaru pār Beļģiju ar 78:67, bet lietuvieši izmocīja panākumu pār Ukrainu 69:68.

Latvijas un Lietuvas komandu veiksmīgais starts "EuroBasket2015" turnīrā, lieliskie biļešu tirdzniecības rādītāji, abu komandu atbalstītāju paredzamā sasaukšanās "Arēna Rīga" tribīnēs un, protams, vēsturiskie zemteksti svētdienas maču padara par Rīgas turnīra gardāko odziņu. Tomēr spēles sportisko nozīmi Latvijas valstsvienības liktenī nevajadzētu pārvērtēt. Lai kāds rezultāts uz tablo gailēs mačam beidzoties, vēl svarīgāka pārbaude gaida pirmdien, mačā ar Čehijas izlasi. Turklāt gan komandu, gan pirmajā dienā lieliskos atbalstītājus, kuri, spriežot pēc biļešu tirdzniecības datiem, līdz šim spēles Latvija – Čehija pievilcību novērtējuši nepelnīti zemu.

Tiesa, kā bieži mēdz uzsvērt treneris Ainars Bagatskis, profesionālajā sportā nākamā spēle ir svarīgāka par aiznākamo un tikko aizvadīto. Tāpēc konstatējuši, ka 1) Latvijas valstsvienība nebūt nav sadegusi ažiotāžas ugunīs; 2) komanda spēj turēt "sitienu" un nesalūzt, ja spēles gaitā pretinieki atkaro iniciatīvu un vadību; 3) gana plašs ir to spēlētāju loks, kuri spēj pārmaiņus uzņemties iniciatīvu uzbrukumā; 4) lietderīgu pienesumu komandai dod arī tie, kuru devums neparādās gūto punktu ailē; 5) komandai ir potenciāls pastiprināt spēli, kad čempionāta gaisotnē pilnībā iejutīsies spēlētāji, kuriem pirmajā dienā palika neizmantotas rezerves – ķersimies pie svētdien paredzētā deserta: spēles ar Lietuvu.

"EuroBasket 2015" pirmajā dienā Lietuvas izlase uzdūrās teju vai savam klonam. Fiziskām divcīņām un dažbrīd pat daudzcīņām pārbagātā spēlē ukraiņu centrs Kirilo Fesenko bija tikpat jaudīgs, cik Jons Valančūns, savukārt saspēles vadītāja postenī naturalizētais Džeroms Randls bija krietni radošāks par ilgās dīkstāves nobremzēto Mantu Kalnieti. Iekrituši spēles sākumā (10:19) un arī trešās ceturtdaļas vidū (-12), ukraiņi turpināja cīņu un tika atalgoti ar reālām izredzēm uzvarēt. Par laimi lietuviešiem, Fesenko dažas minūtes pirms beigām dabūja piekto piezīmi un viss beidzās ar plus 1 Lietuvas labā.

Piemērojot Latvijas komandas izredzes cīņā ar lietuviešiem, acīs krita gan kaimiņu tradicionālā agresivitāte, tiekot pie soda metieniem (visa spēlē 20/25 pret ukraiņu 2/3) un atlēkušajām bumbām uzbrukumā (16), gan platā plaisa varēšanā starp pamatpiecnieku un palīgiem ("soliņš" guva tikai 6 punktus) un nespēšana aizsardzībā izsekot ātrai bumbas izspēlei Gan arī dažbrīd pārlieku individuālā spēle, katra tiecoties kļūt par nācijas glābēju..

No šiem novērojumiem izriet galvenie risināmie uzdevumi, kas nebūs ļoti oriģināli – noturēties pret sāncenšu fizisko pārspēku un nosargāt savu grozu (gan noderēs tradicionālā recepte – zonas aizsardzība) un uzbrukumā censties maksimāli nogurdināt lietuviešus ar ātru bumbas kustību, turklāt neliekot visu likmi uz tālmetienu kārts. Plus jābūt gataviem pārlaist lietuviešu sacelto vētru atsevišķās spēles epizodēs, stiprinot sevi ar pārliecību, ka ilgi spēlēt superaugstā līmenī un intensitātē lietuviešiem patlaban nav resursu. Agri vai vēlu nāks kritums – tikai jābūt gataviem to izmantot.

"Otrā spēle parādīs, vai esam gatavi spēlēt tādā līmenī ne tikai vienu maču vien," šie Ukrainas izlases galvenā trenera Jevgeņija Murzina vārdi piestāvētu ikvienas čempionātu labi sākušas komandas vadītājam (par spīti zaudējumam, Murzins bija ļoti apmierināts ar savas komandas spēli aizsardzībā). Pirmajā spēlē iet visādi, otrajā realitāte iezīmējas precīzāk. Būs interesanti.

Lietuvas basketbolisti ir latviešu otrie populārākie pretinieki visos laikos. Pirmās neatkarības gados pārsvars bija latviešu pusē (6-2), padomju laikā izlašu līmenī mazliet stiprāki bija lietuvieši (13-19), kopš 1992.gada kaimiņu pārsvars bijis vēl izteiktāks (6-14).

Starp visām 60 spēlēm dažas bijušas īpašas.

Pirmkārt, Eiropas 3.čempionāta izšķirošais mačs Kauņā 1939.gada 22.maijā, kurā izšķīrās pirmās vietas liktenis. Latvieši zaudēja ar 36:37 uz ilgiem gadiem iemantojot sajūtu, ka lietuviešu tiesneši spēles pēdējo minūti izstiepuši tik garu, lai mājinieku divmetrinieks Prans Lubins pagūtu iemest izšķirošo grozu.

Otrkārt, Eiropas 32.čempionāta astotdaļfināla spēle 2001.gada 3.septembrī Ankarā, kurā Raimonds Miglinieks, Kaspars Kambala, Ainars Bagatskis un viņu partneri sagrāva pirms gada olimpisko bronzu izcīnījušos lietuviešus ar 94:76. Čārterreisa lidmašīnas ar lietuviešu līdzjutējiem devās nevis uz finālspēlēm Stambulā, bet gan uz mājām, savukārt galvenais treneris Jons Kazlausks zaudēja amatu, kurā atgriezās tikai pēc 12 gadiem.

Treškārt, Eiropas 33.čempionāta atklāšanas spēle 2003.gada 5.septembrī Noršēpingā, kurā Latvijas komanda nepieļāva lietuviešu iecerēto revanšu, pēc ļoti sīvas cīņas piekāpjoties tikai pagarinājumā (91:92). Lietuvas komandai togad tā bija pati smagākā uzvara ceļā pēc trešā Eiropas čempionu titula.

Lietuviešus uzvarēt pēdējo reizi izdevās 2009.gada 14.augustā pārbaudes spēlē Rīgā (81:79). Pēc tam piedzīvoti divi zaudējumi pārbaudes spēlēs (2011.gadā 75:95, šogad 74:93)un neveiksmes "Eurobasket 2013" Jeseņicē (59:67). Bet - katrs vadzis reiz lūzīs...