Latvijas virslīgas futbola čempionāta 9.kārtas centrā spēle risinājās „Skonto” stadionā, kur čempions tikās ar pēdējo divu gadu Latvijas kausa ieguvēju FK „Ventspils”, taču jau dienas gaitā un īpaši vēl vakarā interese arvien vairāk nosvērās Ventspils virzienā, kur Kuldīgas FK „Venta” uzņēma FK „Jūrmala”. Jā, jūs uzminējāt – izskatās, ka beidzot „Ventas” liktenī ir uzradies skaidrības stariņš un tas ir cerības stariņš, kuram atliek tikai novēlēt nenodzist.
Abas komandas pārtrauca savas zaudējumu sērijas (katrai pa trim pēc kārtas), turklāt „Venta” beidzot guva arī vārtus (tas nebija izdarīts pēdējos četros mačos). Viesi droši vien brauca mājup ne visai priecīgi, jo izlaida uzvaru (2:2, bet pēc pirmā puslaika FK „Jūrmala” bija vadībā ar 2:1), savukārt laukuma saimniekiem noskaņojumu pacēla ne tikai gūtais punkts un divi vārti.

„Ventas” rindās vairs nebūs Lužnija (aizbrauca pie ģimenes uz Londonu) un Hackevičs (trenējas ar Kijevas „Dinamo-2”, gaida no Latvijas transfēru un meklē citu klubu), šajā spēlē nespēlēja Krjauklis un Rožkalns (par abiem klubs nav norēķinājies), nekur Ventspilī nebija atrodams Ndeki (varbūt devies pie Rosa Ština, kurš viņu pērn uz Ventspili atveda?), taču laukumā bija abi Latvijas izlases kandidāti Lobaņovs un Sļesarčuks (jau 3.minūtē guva vārtus!) un komanda uz spēli izgāja labā noskaņojumā.

„No rīta man piezvanīja kluba prezidents Jānis Fridrihsbergs un man tas bija liels pārsteigums,” teica „Ventas” pagaidu galvenais treneris Viktors Ņesterenko. „Viņš pateicās, ka komanda ir noturēta virs ūdens, teica, ka nedēļas beigās būs Latvijā, ka grib tikties gan ar Latvijas futbola federācijas vadību, gan ar mani, gan ar komandu, ka grib saglabāt savu biznesu Latvijā un saglabāt komandu. Kādā līmenī – to mēs neapspriedām un tā arī nebija telefona saruna. Galvenais, ka sāk beidzot rasties kaut kāda skaidrība. Pirms spēles ģērbtuvē pastāstīju par to futbolistiem un skaidrs, ka tas uzlaboja viņu noskaņojumu, pazuda neziņas un nolemtības sajūta, kaut gan pieredzējušākie futbolisti varbūt tik un tā meklēs citus klubus, jo diezin vai kluba rocība būs tik liela vai pat tuvu tik liela, kā tika runāts pirms sezonas. Galvenais, ka ir cerība komandu saglabāt.”

Tas, ka uzradies kluba prezidents un ka viņš izteicis vēlēšanos saglabāt komandu, šajā „Ventas” situācijā jau ir daudz. Vēl jau par agru aplaudēt, vispirms vēl jāsagaida Fridrihsbergs mājās un viņš jāuzklausa. Pieļauju iespēju, ka viņš kļuva par blēdības upuri, bet vai tas tā ir, vai nav, to var pateikt tikai Fridrihsbergs pats un to rādīs laiks. Kur Ross Štins? Kas to, lai zina... Ņesterenko par viņu neko nejautāja, bet Fridrihsbergs pats neko neteica. Gaidīsim nedēļas beigas.

Kas attiecas uz kārtas centrālo maču, tad tajā vistaisnīgākais iznākums būtu neizšķirts. Ventspilniekiem bija trīs labas iespējas gūt vārtus, taču skontiešus divreiz glāba vārtsargs Doroševs, bet vienreiz kāds no aizsargiem izsita bumbu jau no tukšu vārtu līnijas. „Skonto” bija daži tā sauktie pusmomenti, bet... Viesi savā soda laukumā nogāza Kalniņu un Zemļinskis realizēja 11 m soda sitienu – 1:0. Domas par 11 m soda sitiena piešķiršanu pēc mača dalījās, ventspilnieki pat apgalvoja, ka pārkāpums bija uz soda laukuma līnijas, taču nenoliedza pašu pārkāpuma faktu, vien piebilzdami, ka nekas tāds jau nebija, lai dotu „pendeli”... Var viņus saprast, taču varētu saprast arī „Skonto” sašutumu, ja „pendele” netiktu piešķirta, jo Kalniņš jau pameta bumbu sev uz priekšu, devās tai pakaļ un tika notriekts. Ja par 11m soda sitienu var padiskutēt, tad nediskutējams ir jautājums par to, ka FK „Ventspils” kaut kas jādomā par uzbrukuma pastiprināšanu. Jauns un talantīgs ir gruzīns Modebadze, talantīgs ir pašmāju 18 gadus vecais uzbrucējs Torjans, taču ir vajadzīgs laiks, kamēr viņi dos rezultātu (regulāri gūs vārtus), bet gūti vārti un punkti vajadzīgi tagad. Ventspilnieki nenoliedz, ka rit sarunas par Sļesarčuka pāriešanu pie viņiem pēc 1.jūlija, Sļecarčuks viņiem pat ļoti noderētu, taču redzēsim, kā tuvākajā laikā attīstīsies „Ventas” liktenis.

Daugavpils „Dinaburga” pārliecinoši ar 3:0 revanšējās „Olimpam” par zaudējumu pirmajā riņķī, izskatās, ka „Dinaburga” atradusi atslēgu pretinieku vārtiem (pieci gūti vārti divās pēdējās spēlēs) un redzēsim, vai to atkal nebūs nozaudējusi līdz 26.maijam, kad LU stadionā jāspēlē ar FK „Rīga”. Līdz tam laikam „Dinaburga” paliks sev tik ierastajā ceturtajā vietā.

Tajā pašā dienā – 26.maijā – redzēsim, vai FK „Rīga” būs attapusies no 1:5 zaudējuma Liepājā čempionāta līderim „Metalurgam” (liepājnieki pēdējos divos mačs guvuši 11 vārtus!). Pirms tam FK „Rīga” nebija zaudējis četrās spēlēs pēc kārtas, turklāt trijās no tām bija uzvarējis, taču agri vai vēlu šai sērijai vajadzēja pārtrūkt un tas ir likumsakarīgi, ka tā pārtrūka Liepājā. Cita lieta, ka zaudējums ir pārāk smags un vajadzīgs laiks, lai pēc tāda atgūtos. Vai ar pusotru nedēļu pietiks?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!