2016. gada augustā LFF veidotais projekts par futbola stadiona rekonstrukciju Krišjāņa Barona ielā 116 izgāzās, jo Rīgas domes Īpašuma komiteja atcēla lēmumu par pašvaldībai piederošā īpašuma bezatlīdzības lietošanu LFF. Pēc tam šajā teritorijā pašvaldība ierīkoja dažādu sporta veidu laukumus, rotaļu laukumus un āra trenažierus.
Tomēr LFF 2015. gadā jūlijā noslēdza līgumu ar "Arčers", lai uzņēmums rekonstruētu Barona ielas stadionu. Kopējās izmaksas tika lēstas ap 13,5 miljoniem eiro. Projekta ietvaros bija paredzēts, ka tiks ierīkots apsildāms mākslīgais laukums, unikāla būvakustika, šautuve un 5500 skatītāju vietas.
Līguma noslēgšanas brīdī LFF neskopojās ar labiem vārdiem "Arčers" virzienā, savukārt kompānija lepojās par uzticēto projektu un neslēpa laipnību pret LFF. Projekts izgāzās, abas puses nav atradušas kopsaucēju un "Arčers" gada pirmajā pusē vērsās tiesā.
Sākotnēji LFF neatklāja, kāds ir strīda iemesls un ko vēlas "Arčers". Tomēr tagad LFF atzīst, ka būvkompānija vēlas gūt kompensāciju par nerealizēto projektu, kurā "Arčers" bija rēķinājies ar peļņu. Tiesu materiālos redzams, ka "Arčers" civilprocesā vēlas panākt atkāpšanos no līguma "atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu piedziņu".
"Strīda iemesls: "Arčers" uzskata, ka, pārtraucot "Futbola māju" projektu, ir radušies zaudējumi, un "Arčers" grib, lai kompensējam šos zaudējumus. Būtībā strīds ir par neiegūto peļņu," tagad skaidro LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks.
Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka "Arčers" no LFF vēlas pusmiljona eiro lielu kompensāciju par projekta izgāšanos.
"Mēģinām būvēt argumentus, bet šobrīd nav bijuši tiesas procesi, lai varētu teikt ko vairāk. Pagājušajā gadā mums bija sarunas, kad vēl bija iespējams mierizlīgums. Tad uz ilgāku laiku bija pauze, no "Arčers" puses nesekoja atbildes, bet vēlāk jau bija paziņojums no tiesas, ka jautājums ir iesniegts tiesā. Kopš tā laika pārrunas ar "Arčers" nav bijušas," bilst Pukinsks.
LFF statūtos teikts, ka "Amatpersonas, futbola speciālisti un LFF institūciju pārstāvji ir atbildīgi par visām savām darbībām, kas veiktas viņu pilnvaru vai norīkojuma laikā. Jebkādu pārkāpumu gadījumā sankcijas var tikt piemērotas arī pēc viņu atkāpšanās no amata, atcelšanas vai izslēgšanas". Atbildīgais par "Futbola māju" projektu bija LFF valdes loceklis Vladimirs Žuks, bet līgumu ar "Arčers" publiskajā preses konferencē 2015. gadā slēdza toreizējais LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.
"Esmu pārliecināts, ka sadarbībā ar SIA "Arčers" 2017. gada 1. jūnijā mēs atklāsim šo stadionu. Darbs būs grūts un atbildīgs, bet tie nav tukši vārdi. Tāpēc mēs visi esam kopā, lai šo darbu veiktu," 2015. gada jūlijā, slēdzot līgumu, sacīja Mežeckis.
Pēc projekta izgāšanās ne Mežeckis, ne Žuks neuzskatīja par vajadzīgu atkāpties no amatiem, turpinot darboties LFF. Mežeckis tikai šogad pēc LFF prezidenta maiņas atstāja ģenerālsekretāra amatu, par to saņemot kompensāciju. Savukārt Žuks joprojām ir LFF valdes loceklis un ir atbildīgs par infrastruktūras un reģionālo attīstību.
Pukinsks saka, ka šobrīd ar Mežecki vai Žuku nav bijušas sarunas par viņu atbildību gadījumā, ja "Arčers" uzvarēs tiesā un LFF būs jāmaksā kompensācija. "Galvenais arguments būs pirmā tiesas sēde, kurā sapratīsim jautājuma būtību un kā uz to skatās tiesa. Kādus argumentus liks galdā viena un otra puse."
Lai gan "Arčers" prasība tiesā iesniegta jau gada sākumā, civilprocesa pirmās instances tiesas sēde ieplānota tikai 14. novembrī.
"Arčers" pārstāvji vēl maijā, kad publiski kļuva zināms par prasību tiesā, no komentāriem atteicās. "Kamēr norit tiesvedība un sarunas par izlīgumu, uzņēmums nesniegs komentārus par šo jautājumu," portālu "Delfi" toreiz informēja kompānijas pārstāvji.
