Infografika: Kā iztērēti 'Futbola māju' projekta 1,16 miljoni eiro  (23)

Portāla "Delfi" pētījums par projektu liecina, ka 1,16 miljoni ieguldīti visu priekšdarbu veikšanai, saskaņojot un "bīdot" projektu. Kā apliecināja visas iesaistītās personas, projektu jebkurā brīdī varēja sākt realizēt, tomēr nav izdevies rast finansējumu, lai "Futbola mājas" uzceltu līdz galam. Tādēļ arī projekts palicis sākumstadijā, bet viss tehniskais risinājums tagad ieguls LFF arhīvos.

Piedāvājam lasītājiem detalizētu ieskatu 1,16 miljoni eiro izlietojumā, skaidrojot finanšu līdzekļu izlietojumu vairākās pozīcijās. Skaidrojumus par pozīcijām sniedza LFF Infrastruktūras un reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētājs, "Futbola māju" projekta vadītājs Vladimirs Žuks, kā arī divi no aktīvākajiem stadiona projekta darba grupas dalībniekiem Edgars Pukinsks (LFF izpilddirektors) un Guntars Indriksons (LFF Infrastruktūras un reģionālās attīstības komitejas loceklis).

"Futbola māju" projekta "iekustināšanai" no UEFA puses bija piešķirti 1 325 000 eiro, bet LFF iztērēja 1 116 202 eiro. Lai gan nauda iztērēta, vēl paliek neskaidrs, kā tas ietekmēs LFF nākotni.

LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks skaidro, ka pilnīgi noteikti "LFF nemaksās no savas kabatas", t.i., LFF nevajadzēs maksāt no savu atbalstītāju vai sponsoru naudām vai valsts piešķirtā finansējuma. "Pastāv risks, ka UEFA varētu noņemt no nākamajiem līdzekļiem, kas paredzēti federācijai. Bet varbūt neatsauksies. "

"Gatavojoties Eiropas čempionāta atlasei, UEFA izveidoja programmu, kuras ietvaros federācijām bija iespēja pretendēt uz līdzekļiem nacionālā stadiona uzlabošanai. Tā kā tobrīd visi Latvijas mediji bija pārpildīti ar ziņām, ka drīz nebūs, kur spēlēt, tad izņēmuma kārtā tika piešķirti 1,2 miljoni, lai uzsāktu projektu. Esam iztērējuši šos līdzekļus, bet ne centu no citām programmām," stāsta Pukinsks.

UEFA savu lēmumu pieņemšot tuvākajā laikā un LFF ir optimistiski noskaņota, ka šī nauda netiks atņemta no nākamajām UEFA subsīdijām.

Lauvas tiesu no izdevumiem sastāda projektēšanas izdevumi. Vairāk nekā 600 tūkstoši eiro samaksāti arhitektu birojam "REMM", kura iesūtīto variantu par izdevīgāko LFF izvēlējās metu konkursā. SIA "REMM" projekts metu konkursā ieguva vien trešo vietu, tomēr LFF kopā ar FIFA nolīgto izpētes kompāniju "SPORT+MARKT AG" tieši to izvēlējās par ekonomiski izdevīgāko un vieglāk realizējamo.

Vēlāk mainījās stadiona projekta vizuālais izskats, pēc dažādiem pētījumiem (piemēram, pārbaudēm vēja tunelī) nācās mainīt tehniskos parametrus, ko vajadzēja pārprojektēt, bet tas , projekta turpināšanas gadījumā, būtu devis vairāku simtu tūkstošu eiro ekonomiju. Visas šīs veiktās izmaiņas nedaudz sadārdzinājušas projektētāju izmaksas, tomēr tās nav milzīgas, uzskata "Futbola māju" darba grupa. Pēc "Futbola māju" projektā iesaistīto teiktā, projektēšanas izmaksas būvobjektos esot 5-10 % no kopējām izmaksām, līdz ar to 640 837 eiro izlietojums nav nekas liels.

Kā skaidro Žuks, aktīvi projektā sākumstadijā darbojās arī būvnieka SIA "Arčers" pārstāvji. Žuks uzskata, ka "Arčers" ir vieni no galvenajiem cietušajiem visā projektā, jo "viņiem bija savi plāni projektā, viņi ar to rēķinājās, jo mēs reāli domājām, ka sāksim būvēt". Arī Guntars Indriksons uzsver, ka "Arčers" "bija milzīgi iesaistīts visā procesā, nāca uz kopsapulcēm".

Divas no visām tiešajām izdevumu pozīcijām pārsniedza 100 000 eiro robežu. Viena no pozīcijām bija projektēšanas izdevumi, bet otra – algas.

LFF valde projekta vadību uzticēja Žukam, bet līgums slēgts ar viņam piederošo SIA "Stadionu serviss". Kā skaidro Pukinsks, ar LFF valdes locekli juridiski nebija iespējams slēgt darba līgumu, jo viņš nedrīkst strādāt federācijā kā štata darbinieks. Pēc Pukinska teiktā, slēdzot līgumu ar juridisku personu, nav "uzpūstas arī LFF štata vietas", kā arī līgumā ar juridisku personu ir vieglāk iekļaut atbildību, ka nav paveikts darbs (pasūtījums). Arī ar otru no projektā visvairāk iesaistītajiem – Guntaru Indriksonu – nav slēgts līgums, bet gan noslēgta sadarbība ar viņam piederošo SIA "SBKC".

Pukinsks stāsta, ka Guntars Indriksons veicis liela apjoma darbu. "Nevēlējāmies nosacīti uzpūst štatu uz šī projekta rēķina, tāpēc, kur bija iespējams slēgt ārpakalpojuma līgumu, tur arī slēdzām. No juridiskās puses šajos līgumos iestrādājām visas atbildības un nosacījumus."

Pēc Pukinska teiktā, vēl LFF slēgusi līgumus ar dažām fiziskām personām, bet Žuka un Guntara Indriksona gadījumi ir vienīgie, kur izmantoti līgumi starp juridiskām personām. "Bija apsardzes cilvēks, kad bija jāapsargā objekts, ar juristu bija līgums, noslēdzām līgumu ar lietvedi-sekretāri, kas veica visu dokumentāciju, un ar būvdarbu vadītāju. Viņš no mūsu puses bija būvdarbu speciālists, kurš pārbaudīja un konsultēja saistībā ar visu dokumentāciju, kas nāk no arhitektiem, no būvniekiem. Viņš no eksperta viedokļa teica, kas ir labi un kas nav labi. Viņš pārstāvēja mūsu intereses."

"Laika periodā no sākuma līdz beigām bija divi projekta vadītāji (viens otru nomainot - Žuks un Ingars Eriņš), Guntars Indriksons un šie četri speciālisti. Tas ir, ja neskaita konsultantus no UEFA puses, kas bija piesaistīti. Tāpat bija piesaistīti konsultanti uz citiem segmentiem, bet tas neattiecas uz darba samaksu. Citi LFF darbinieki atsevišķi līgumus neslēdza, bija piemaksas LFF darbiniekiem par papildus pienākumiem saistībā ar šo procesu, bet prēmijas nav bijušas," stāsta Pukinsks, neslēpjot, ka projekta ietvaros saņēmis papildus samaksu, kā to noteica LFF valdes lēmumi.

Projekta vadīšanas laikā Žuks vienlaicīgi strādāja arī Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā, kur viņš bija štata darbinieks. Atrašanās divos amatos ļāvusi LFF izvairīties no telpu īres Burtnieku ielā 37, kur darba grupa ikdienā veica darbus un rīkoja sanāksmes.

"Šajā gadījumā federācija ir ieguvējs, jo neīrējām telpas. Mums nav līguma par telpu īri. Mums tāpat bija jāmeklē ofiss darba grupai – šeit LFF telpās vai arī citur. Tad nāca Žuka kunga piedāvājums, ka Rīgas Futbola skolai [kurā darbojās Žuks] ir piešķirtas telpas un tur varētu organizēt procesu. Mūs – kā federāciju – tas apmierināja, jo nebija jāiegulda telpās," skaidro Pukinsks.

Tā kā par telpu izmantošanu nav bijusi jāmaksā īre, tad biroja izdevumi bijuši mazāki. Starp biroja izdevumiem bija kafijas aparāta iegāde, ūdens aparāta izmantošana, kā arī iepirkti darbam nepieciešamie galdi un krēsli. Pēc Pukinska teiktā, viss iepirktais atdots atpakaļ LFF rīcībā, tomēr ilgāku laiku telpās Burtnieku ielā vēl palikuši daži galdi un krēsli, kuriem LFF telpās nav atradusies vieta. Tagad, veicot nelielu reorganizāciju LFF telpās, šiem galdiem un krēsliem atrasts pielietojums Grostonas ielā, kur atrodas LFF ofiss.

Pats Žuks sākotnēji portālam "Delfi" nemācēja teikt, ar ko ir slēgts līgums par telpu īri. Arī vēlāk, lūgts precizēt, Žuks nevarēja pateikt, ar ko slēgts līgums par telpu īri, bet tikai pēc dažām dienām viņš pateica, ka līguma nav bijis. Lūgts paskaidrot, kādēļ minstinājies ar atbildi, ja zinājis, ka nav līguma, Žuks atbildēja: "Kļūdījos par telpu īri, slikti ar latviešu valodu."

Telpu lietderīgumu pamato Guntars Indriksons, bilstot, ka kopā projekta pirmajā stadijā iesaistīti bijuši ap 350 cilvēku. "Šim birojam cauri izgājuši vismaz puse no viņiem. Te nemitīgi notika sēdes. Regulāra cilvēku rotācija. Jo tuvāk nāca termiņi, jo vairāk te bija nemitīga rosīšanās. Var teikt, ka cilvēki pat te dzīvoja."

Portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka no stadiona darba grupas bijuši centieni grāmatvedības atskaitēs iekļaut neeskistējošu telpu īri - noformēt īri uz ofisu kādā no biznesa centriem Rīgā, bet sapulces joprojām rīkot un pulcēties Burtnieku ielā 36..

2016. gada ziemā, kad vēl nebija skaidrības par "Futbola māju" pilnu finansējumu, Barona ielas stadionā iebrauca būvnieku tehnika, kas gan netika izmantota. Tehnikas dīkstāvi apmaksāja LFF.

Vairākas tehnikas vienības LFF loloto "Futbola māju" objektā būvnieki atveda 2016. gada ziemā. Tobrīd projektam nebija savākti visi nepieciešamie līdzekļi, tāpēc nebija dota "zaļā gaisma" darbu sākšanai. 2016. gada pavasarī Žuks sarunā ar portālu "Delfi" nemācēja atbildēt, kurš devis atļauju un kurš apmaksās tehnikas dīkstāvi. Toreiz Žuks pieļāva iespēju, ka "šī tehnika nebija iesaistīta būvnieku citos objektos, tāpēc tur stāvēja".

Tagad Žuks atceras, ka acīmredzot viņš devis atļauju tehnikas ievešanai stadiona teritorijā. Žuks skaidro, ka būvtehnikas ievešana bijusi savlaicīgi sarunāta, jo smago tehniku "nevar tā vienkārši, kad iegribas, sadabūt. Būvniekiem ir arī citi objekti, kur to pielietot, tāpēc laicīgi jārezervē tehnikas izmantošana."

Kopumā par "tehnikas izmantošanu" izlietoti 6400 eiro, kas uz kopējā fona ir neliela summa (vēlāk publiskotajā tāmē sadaļa "tehnikas izdevumi" izdalīta). Žuks uzskata, ka šie līdzekļi izlietoti pamatoti, lai gan tobrīd bija zināms, ka nepietiekamā finansējuma dēļ darbi stadiona teritorijā nevarēs sākties kā plānots.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka, ja sāktos būvniecības darbi, būtu nelielas ķibeles ar šīs smagās tehnikas izmantošanu. Viena no ievestajām tehnikas vienībām tobrīd bijusi salūzusi un tās iedarbināšanai būtu nepieciešams remonts, bet projekta vadītāji 2016. gada ziemā par šo faktu nebija informēti.

2015. gada 19. martā, kad LFF lepni paziņoja par Barona ielas stadiona vizuālā izskata maiņu, tika nospiesta arī "poga", atverot īpašu mājas lapu. Sākotnēji tajā bija laika atskaite līdz stadiona atvēršanai un visa nepieciešamā informācija par projektu, bet vēlāk bija plānots šo mājaslapu papildināt ar aktuālo informāciju, izvietot video no būvobjekta, bet tas viss palika projekta līmenī. 2016. gada vasarā mājaslapa nefunkcionēja, jo tad jau bija skaidrs, ka projektu neizdosies realizēt noteiktajā laikā. Vēlāk gan mājaslapa uz brīdi "atdzīvojās" (tikai pēc portāla "Delfi" intereses par tās darbību), bet šobrīd mājaslapa ir nolikta arhīvā.

Kā skaidro Pukinsks, pēc šīs mājaslapas izveides LFF rīcībā ir rīks, ko var pielāgot līdzīgos gadījumos, bet šobrīd tas nav darbībā. Sākotnējās lapas izveide maksājusi tikai aptuveni 100 eiro, vēlāk izmaksas augušas, bet precīzu summu LFF nemin.

Tāpat sadaļas "Komunikācijas pakalpojumu nodrošināšana" izdevumos ietilpst komunicēšanas stratēģijas izveide, dažādi mediju treniņi un mediju monitorings. LFF norāda, ka šajos izdevumos ietilpa arī vairāku preses konferenču rīkošana un dažāda veida mediju aktivitāšu nodrošināšana.

Stadiona modeļa testēšana vēja tunelī Vācijā izmaksājusi 23 500 eiro, liecina LFF sniegtās atskaites. Ja izdotos realizēt "Futbola mājas", tad projektēšanas laikā izmantotās pārbaudes vēja tunelī Vācijā būtu devušas lielu atslodzi kopējās izmaksās.

"Bija vairāki tādi specifiskie izdevumi, kas ietaupīja līdzekļus. Uztaisījām modeli, dabūjām precīzas slodzes metāla konstrukcijām, utt. Tas deva 250 000 eiro ietaupījumu pie kopējām izmaksām," saka Guntars Indirksons. Pēc viņa teiktā, bija vairāki šādi tehniski jautājumi, kuros ieguldot izdevies krietni samazināt kopējos izdevumus.

Stadiona projekta darba grupa bijusi arī vairākos pieredzes apmaiņas braucienos, kas līdzējis ne tikai gūt labu pieredzi. "Lietuvieši sniedza pakalpojumu, kā nevajag rīkoties. Lietuvieši izgāja ceļu, kā būvēt "uz veciem kauliem". Kopējā koncepcija bija līdzīga – uztaisīt arī federācijas ēku, bet viņi samocīja un tagad nav priecīgi," saka Indriksons.

Strādājot pie projekta, Polijā apbraukāti visi 2012. gada Eiropas čempionāta finālturnīra stadioni, apmeklēts "Spartak" stadions Maskavā, kā arī Kazaņas arēna.