Latvijas jauniešu izlašu dalība gada sākumā pārbaudes turnīros Krievijā, Sanktpēterburgā, ir ļoti noderīga, uzskata Latvijas valstsvienības galvenais treneris Marians Pahars, kurš klātienē seko līdz Latvijas U-21 izlases gaitām Sadraudzības kausa izcīņā.
Kā zināms, Latvijas U-18 izlase pirms nedēļas izcīnīja piekto vietu Granatkina kausa izcīņā, savukārt Latvijas U-21 izlasei sestdien par piekto vietu pret Baltkrieviju būs jācīnās Sadraudzības kausa izcīņā.
"Vietējā čempionātā spēlētāji vārās savā sulā, bet šajos turnīros jaunajiem futbolistiem ir lieliska iespēja tikties ar pavisam cita stila komandām. Tas ir gan interesanti, gan pamācoši. Puiši iegūst nepieciešamo starptautisko pieredzi. Šajā ziņā Granatkina kauss ir pat noderīgāks, jo Sadraudzības kausa izcīņa, manuprāt, savu prestižu nedaudz ir zaudējusi - kādreiz līmenis bija augstāks," par Pahara teikto intervijā vēsta Sadraudzības kausa rīkotāji.
"Es uzmanīgi sekoju līdzi ne tikai Latvijas U-21 izlasei, bet arī jaunāka gadagājuma Latvijas izlasēm. Jau vairāk nekā gadu uzmanīgi vēroju U-18 izlasi, kurā ir vairāki ļoti cerīgi spēlētāji, taču viņu nav tik daudz kā mums, treneriem, gribētos. Jebkuru mūsu potenciālo futbola "zvaigznīti" nepieciešams ļoti uzmanīgi aprūpēt, sargāt un vest pie prāta," norāda Latvijas valstsvienības galvenais treneris.
Pahars cer, ka Latvijas U-21 futbola izlasē ir spēlētāji, kuri varētu atkārtot Latvijas valstsvienības 2004. gada sasniegumu un kādreiz arī spēlēt Eiropas čempionāta finālturnīrā, taču viņš neslēpj, ka objektīvu iemeslu dēļ Latvijas futbola izlašu vieta šobrīd ir starp pastarīšiem.
"Protams, neviens nenolaiž rokas, mēs visi strādājam Latvijas futbola labā, taču objektīvu iemeslu dēļ 2004. gada panākums nevar atkārtoties bieži un, iespējams, nekad arī neatkārtosies. Spējīgi puiši ir, taču Eiropas futbola lielvalstīm ir pavisam citi kadru resursi," piebilda treneris.
Latvijas U-21 izlases spēlēm Pahars seko līdzi kopā ar bijušo Latvijas valstsvienības galveno treneri Aleksandru Starkovu, kuru viņš nomainīja izlases vadībā. Pahars neslēpa, ka Starkovam ir milzīga nozīme viņa karjerā.
Savā futbolista karjerā Pahars izceļ divus trenerus - "Juriju Andrejevu, pie kura trenējos, vēl būdams zēns, un Starkovu. Pie viņa es spēlēju, bet pēc tam pēc viņa iniciatīvas sāku palīdzēt Rīgas "Skonto" treneru štābam. Starkovs ir atsevišķa tēma manā futbola dzīvē. Kā viņš mani, vēl "Skonto" futbolistu, dzenāja papildu individuālajos treniņos. Es burtiski stundām atstrādāju sitienu ar galvu pa vārtiem, pilnīgi nesaprotot, kāda velna pēc man tas vajadzīgs. Visos Latvijas čempionāta mačos laukumā devos uz noguruma fona. Taču kā pēc tam es biju pateicīgs Starkovam par tām mocībām, jo Anglijas premjerlīgā bez liela ātruma un izturības vispār nav ko darīt. Cik daudz vārtu ar galvu es pēc tiem neaizmirstamajiem papildu treniņiem pēc tam iesitu".
Viņš tomēr atzina, ka 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīra laikā uz Starkovu bija apvainojies, jo treneris viņu nevienā spēlē neiekļāva sākumsastāvā, laukumā laižot tikai uz maiņu. Taču tagad, pašam saprotot trenera darba nianses, viņš uz situāciju raugās citādi.
"Grupu turnīra pirmajā spēlē mēs gandrīz "aizķērām" čehus, ilgu laiku bijām vadībā ar 1:0 un tikai mača beigās ielaidām divus vārtus. Uzbrucēju duets Māris Verpakovskis un Andrejs Prohorenkovs nospēlēja teicami. Otrā spēle - pret Vāciju - vispār bija spīdoša. Kurš treneris šādā situācijā mainītu sākumsastāvu? Vēl jo vairāk, ja es uz finālturnīru atbraucu pēc smagas traumas un ilgstošas atjaunošanās. Taču tikai tagad es to visu tik mierīgi salieku pa plauktiņiem, bet toreiz emocijas bija - rāvos laukumā! Labi vēl, ka Starkovs mani visās trīs spēlēs izlaida uz maiņu," Portugālē notikušā finālturnīra notikumus atminējās Pahars.
Latvijas izlase toreiz finālturnīrā ar 1:2 zaudēja Čehijai, nospēlēja neizšķirti 0:0 ar Vāciju un ar 0:3 zaudēja Nīderlandei.
Kā zināms, Pahars par Latvijas valstsvienības galveno treneri kļuva 2013.gada vasarā, bet pirms tam viņš trenēja Latvijas U-21 izlasi. Savukārt trenera karjeru viņš sāka Rīgas "Skonto" komandā.
