Biedru iebiedēšana, atklātības trūkums, budžeta deficīts – ko Gorkšam pārmet vēstules autori
Foto: F64

Budžets ar ievērojamu deficītu, kas var novest pie Latvijas Futbola federācijas (LFF) bankrota, atklātības trūkums un pat biedru iebiedēšana – runājot par aicinājumu no amata atcelt LFF prezidentu Kasparu Gorkšu saka viņa oponents Vadims Ļašenko.

Ļašenko jau ilgāku laiku apzina biedrus, kuri ir neapmierināti ar Gorkša darbību. Pirms nedēļas bija savākti 20 paraksti, kuri iesniegti LFF ar aicinājumu sasaukt ārkārtas kongresu. Tomēr LFF norādīja uz vēstules nepilnībām un sākotnēji neizziņoja kongresa sasaukšanu. Reaģējot uz LFF rīcību, Ļašenko izveidojis jaunu vēstuli, savācis 21 parakstu un piektdien – jau atbilstoši prasībām – iesniedza LFF.

"Mums ir LFF prezidents, kura darbība raisa vairāk jautājumu nekā atbilžu. Šobrīd ir savākti paraksti zem nākamās vēstules. Ja būs nepieciešams, paraksti tiks savākti vēlreiz. Paradokss, ka LFF biedriem, lai aprunātos ar prezidentu, nepieciešama jurista palīdzība. Lai novērstu šo absurdu, esmu gatavs apmaksāt jurista pakalpojumus tiem biedriem, kam tas būs nepieciešama komunikācijā ar Gorkšu," žurnālistiem sacīja Ļašenko

Ļašenko vairākkārt norādīja uz vienu no galvenajām pretenzijām, kas figurē vairākos vēstules variantos (arī iesniegtajā), - LFF 2019. gada budžets ir ar 2,5 miljonu eiro deficītu, kas nekur netiek ziņots no LFF puses. "Manuprāt, nauda pieder nevis LFF izpildinstitūcijai, bet visiem LFF biedriem. Par to vismaz vajag informēt katru biedru. Tāpēc loģiski, ka jāsasauc kongress par aktuālajiem tematiem."

No pirmajā vēstulē esošajiem parakstiem šoreiz trūkst sporta klubs "Progress", FK "Saules puikas" un SK "Amber", bet viņus aizstājuši FC "Gauja", "TFK Rēzekne", futbola skola "Metta" un RFS. Savukārt pirmajā vēstulē TFK "Salaspils" (nav LFF biedrs) aizstājis "Kengaroos", bet parakstījusi tā pati persona – Aleksandrs Benskis. Par "Metta" pievienošanos Gorkša gāzēju pulkam mēļoja vēl pirms pirmās vēstules iesniegšanas, bet RFS un tās galvenajam atbalstītājam "LNK Group" ir cieša saikne ar Ļašenko. Gan RFS, gan "Metta" pērn LFF prezidenta vēlēšanās atbalstīja tieši Ļašenko.

Interesanti, ka Ļašenko vadītā organizācija - Latvijas Telpu futbola asociācija - kopš savas dibināšanas 2014. gada rudenī tā arī nav kļuvusi par LFF biedru un šobrīd ir tikai biedra kandidāts, tāpēc Ļašenko paša paraksts nav atrodams uz vēstules.

"Daži biedri nav parakstījuši otro vēstuli – nebija laika atbraukt uz Rīgu un parakstīties," apgalvo Ļašenko, lai gan viņš pats personīgi apbraukāja daudzus biedrus ārpus Latvijas galvaspilsētas. "Uz vienu no pirmās vēstules parakstītājiem tika izdarīts spiediens (no LFF puses). Negribu nosaukt viņa vārdu un uzvārdu, bet LFF zina par šo situāciju."

Lēmumu ietekmēšana ir sodāma rīcība, tomēr šis biedrs nav vērsies tiesībsargājošās iestādēs, sacīja Ļašenko. "Kā cilvēks, kurš ar draudiem cenšas panākt sava paraksta atsaukšanu no vēstules, atļaujas runāt par ētiku."

LFF pirms Ļašenko uzstāšanās paziņojumā norādīja uz aizdomām par pirmās vēstules godību. Pēc LFF rīcībā esošās informācijas, pirmās vēstules sagatavotāji, iespējams, ir ieguvuši vairāku personu parakstus uz lapas, kura bijusi pievienota cita satura dokumentam. Proti, sazinoties tika noskaidrots, ka cilvēki bija parakstījuši cita satura dokumentu. Ļašenko apgalvo, ka neko nezina par šādiem gadījumiem, bet pats nav apbraukājis visus pirmo vēstuli parakstījušos, jo kā UEFA inspektors tobrīd bijis telpu futbola sacensībās Moldovā.

"Vēl nopietnāk, ka mēs šobrīd - gluži kā Saeimas priekšvēlēšanu laikā - turpinām klausīties nepatiesību par attiecībām ar biedriem, bezgalīgus briesmu stāstus par korupciju, tumšo spēku pūlēm, kas negrib pieļaut futbola attīstību. Tie ir tikai lozungi. Bez satura. Protams, nevar uzbūvēt 9 mēnešu laikā ziemas halli, bet ir lietas, kas prasa tikai gribēšanu," apgalvo Ļašenko.

Ļašenko atgādināja Gorkša priekšvēlēšanu solījumus, kas nav pildīti – LFF valdes sēdēs nenotiek audio un video ieraksts, organizācija nav atvērta tās biedriem un sabiedrībai, nav atskaites par finanšu izlietojumu. "Nepieļaujami, ka budžets tiek palielināts par 500 000 algu palielināšanai vēl pirms veikts budžeta audits. Vēl trakāk, ka algu fonda palielināšana notiek uz budžeta deficīta rēķina. "

LFF ilgus gadus vadīja Guntis Indriksons, arī 2018. gada budžets, kurā bijis deficīts un kurš biedriem nebija pieejams pirms apstiprināšanas, pieņemts Indriksona laikā, tomēr neviens no biedriem tobrīd pretenzijas neizvirzīja. Ļašenko uzskata, ka biedri baidījušies un šīs bailes joprojām pastāv, bet kā vēstules iniciators nevēlējās komentēt biedru vārdā.

"Mēs zinām, kas viņš bija par cilvēku. Biedriem ir ģimenes, bērni, savi klubi, un protams, ir bail par to, par ko rūpējas. Tāpēc negrib publiski teikt, jo zina, ka var būt problēmas. Bet šobrīd dzīvojam demokrātiskā valstī un ar manu palīdzību biedriem nav bail," pārliecināts ir Ļašenko.

Pēc nepilniem trīs mēnešiem paredzēts LFF ikgadējais kongress, kurā būtu iespējams iekļaut arī ārkārtas kongresa jautājumus. Ļašenko uzskata, ka svarīgāk ir tieši tagad sasaukt kongresu, jo "tagad ir svarīgs jautājums pa budžetu". "Mēs zinām, ka budžetu biedri vēl var koriģēt, var panākt kādas izmaiņas. Ja LFF nepieņems nekādu lēmumu šajā jautājumā, tad ar šādu pieeju mūs var sagaidīt bankrots."

LFF budžetu nepieņēma Gorkšs vienatnē, jo par to nobalsoja astoņi no deviņiem LFF valdes locekļiem. Tomēr LFF valdes atstādināšanu vēstules autori neprasa, bet Ļašenko nemācēja argumentēti skaidrot, kādēļ šāds jautājums netika iekļauts ārkārtas kongresa prasībā.

"Šī jau nav mana vēlme, tā ir biedru vēlme. Ja biedriem būs vēlme, tad rosināsim. Šie ir jautājumi, kas sāp biedriem. Valdes pārstāvis ir LFF prezidents un viņam ir ietekme uz katru no valdes locekļiem. Tāpēc prezidentam ir jāatbild par katru no lēmumiem," saka Ļašenko.LFF šobrīd ir 141 biedrs, bet, lai sasauktu ārkārtas kongresu, ir nepieciešams vismaz 1/10 biedru parakstu. Tādējādi, ja pēc pārbaudes apstiprināsies šis 21 paraksts, LFF būs jāsasauc ārkārtas kongress ar iesniegto prasību.

"Pieprasījumā tiek norādīta arī darba kārtība. Ārkārtas Kongress tiek sasaukts trīs nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja šajā termiņā ārkārtas Kongress netiek sasaukts, biedri, kuri pieprasīja tā sasaukšanu, var lūgt palīdzību FIFA un/vai UEFA šī Kongresa organizēšanai," teikts LFF statūtos. "Ja pēc vēršanās FIFA un/vai UEFA ārkārtas Kongress netiek sasaukts, biedri, kuri prasa Kongresa sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt Kongresu, ievērojot noteikto Kongresa sasaukšanas kārtību."

Tādējādi LFF ārkārtas kongresam jānotiek ne vēlāk kā 1. martā. LFF ārkārtas kongresā jāiekļauj pieprasījumā iekļautie jautājumi, taču "prezidents, ģenerālsekretārs vai valde darba kārtību var papildināt". Ja LFF ārkārtas kongresā neizdosies savākt kvorumu, "LFF izpildinstitūcija nekavējoties sasauc atkārtotu Kongresu nosūtot biedriem rakstisku paziņojumu".

Source

DELFI Sports

Tags

FIFA Futbols Guntis Indriksons Kaspars Gorkšs Lasāmgabali Latvijas Futbola federācija UEFA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form