Ceturtdien uz ārkārtas kongresu pulcēsies Latvijas Futbola federācijas (LFF) biedri. Viens no dienas kārtības jautājumiem būs balsojums par LFF prezidenta Kaspara Gorkša atsaukšanu no amata. Portāls "Delfi" pirms gaidāmā kongresa pēta situāciju, kas varētu izvērsties pirms kongresa, pašā kongresā un pēc kongresa, atkarībā no balsojuma rezultātiem.
LFF ārkārtas kongress 28. februārī risināsies Rīgā, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Zinātņu mājā Torņkalnā. Tā sākums pulksten 12:00. Portāls "Delfi" teksta tiešraidē informēs par notikumiem LFF ārkārtas kongresā.
Šī gada 1. februārī 20 LFF biedri iesniedza vēstuli ar prasību sasaukt ārkārtas kongresu, tomēr LFF šo vēlmi noraidīja, aizbildinoties ar nepareizi noformētu iesniegumu. Vēlāk LFF vērsās Valsts policijā saistībā ar šo pirmo vēstuli, bet nedēļu vēlāk – 8. februārī – jau 21 biedrs iesniedza atkārtotu vēstuli ar šo pašu prasību – sasaukt ārkārtas kongresu.
LFF šobrīd ir 141 biedrs, bet, lai sasauktu ārkārtas kongresu, nepieciešams vismaz 1/10 biedru parakstu. Pēc vēstules parakstu pārbaudēm LFF 14. februārī biedrus informēja, ka ārkārtas kongress būs 28. februārī, bet sabiedrība diezgan klusi par to tika informēta nākamajā dienā.
Atkārtotās vēstules teksts ir tāds pats kā pirmās. Kā galvenais iemesls ārkārtas kongresa sasaukšanai tiek minēts tas, ka Latvijas izlasei vairāk nekā divus mēnešus oficiāli nav galvenā trenera, 2019. gada budžets apstiprināts ar deficītu, bet pati LFF joprojām esot slēgta, nevis caurskatāma organizācija, kā arī nav piesaistīts neviens ievērojams sponsors.
LFF ārkārtas kongresā jāiekļauj pieprasījumā iekļautie jautājumi, taču "prezidents, ģenerālsekretārs vai valde darba kārtību var papildināt". LFF, izziņojot ārkārtas kongresu, neko kardināli nav mainījusi dienas kārtībā un tajā ir deviņi punkti:
* kongresa balsu skaitītāju iecelšana;
* kongresa darba kārtības apstiprināšana;
* biedru iecelšana kongresa protokola pārbaudei un apstiprināšanai;
* LFF izpildinstitūcijas uzaicināto personu uzstāšanās;
* ziņojums par LFF prezidenta darbu, LFF valdes locekļu darbu, LFF ģenerālsekretāra darbu (LFF prezidenta Kaspara Gorkša ziņojums; LFF valdes locekļu ziņojums; LFF ģenerālsekretāra Edgara Pukinska ziņojums)
* biedru debates;
* biedru un LFF izpildinstitūcijas uzaicināto personu debates;
* balsojums par LFF prezidenta Kaspara Gorkša atsaukšanu no amata;
* kongresa slēgšana.
Tas nozīmē, ka praktiski citus jautājumus nedrīkst iekļaut darba kārtībā. Tiesa, ir neliela iespēja to panākt: statūti nosaka, ka "ārkārtas kongresa darba kārtību kongresa laikā grozīt nedrīkst, izņemot gadījumus, ja visi biedri ir klāt un tam piekrīt".
LFF ārkārtas kongress ir lemttiesīgs, tiek savākts biedru vairākums jeb 50%+1 biedrs (72 biedri).
Ja ārkārtas kongresā nav kvoruma, LFF izpildinstitūcija nekavējoties sasauc atkārtotu kongresu, nosūtot biedriem rakstisku paziņojumu. Trīs nedēļu laikā tiek sasaukts atkārtots kongress ar tādu pašu darba kārtību. Atkārtoti sasaukts kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vismaz divi biedri.
Kongresa lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo biedru (delegātu), tomēr uz darba kārtībā iekļauto jautājumu par Gorkša atbrīvošanu attiecas cits LFF statūtu punkts. Lēmumu par LFF vadošās personas atbrīvošanu var pieņemt, ja piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas kongresa balsstiesīgo biedru. Šāds lēmums ar balsu vairākumu tiek pieņemts aizklātā balsojumā.
Tādējādi kongresā jāpiedalās vismaz 94 biedriem, bet Gorkša atlaišanai šajā gadījumā būtu nepieciešamas vismaz 48 balsis. Tā kā kongresā plāno ierasties vismaz 120 biedri, tad Gorkša atstādināšanai būs nepieciešams vairāk nekā 60 balsu.
Kongresa darba kārtība ir strikti noteikta un to nevar papildināt. LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks pauda cerību, ka kongress neievilksies, tāpēc tā gaitā nav paredzēts pārtraukums.
Tiesa, ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus futbola dzīvē, ārkārtas kongresa gaitu prognozēt būtu grūti, jo gan pozīcija, gan opozīcija var censties notikumu gaitu pagriezt sev vēlamā gultnē.
Jau pēc diviem mēnešiem LFF biedri atkal pulcēsies uz kārtējo kongresu, kura dienas kārtība vēl nav apstiprināta. Zināms, ka šajā kongresā būs jāapstiprina 2018. gada pārskats un tiks prezentēts daudz apspriestais 2019. gada budžets.
Ja Gorkšs saglabās savu krēslu, varētu gaidīt arī kādas krasas pārmaiņas LFF. Neoficiāli dzirdēts, ka Gorkšs esot neapmierināts ar vairākiem LFF cilvēkiem, kuriem varētu nākties zaudēt amatus. To, ka Gorkšs varētu veikt kadru "tīrīšanu" apliecina viņa izteicieni, ka no federācijas telpām noplūst darba informācija. Būtisks faktors ir arī šobrīd tiesībsargājošās iestādēs esošās lietas un pārbaudes, no kuru rezultātiem atkarīgi LFF vadības nākamie soļi.
Gorkša atstādināšanas gadījumā federācijas darbība uz kādu laiku būs nedaudz "stīvāka". LFF ģenerālsekretārs turpinās vadīt organizāciju kā viens no izpildinstitūcijas pārstāvjiem, bet federācijai nebūs prezidenta vēl kādu laiku. LFF statūti neparedz viceprezidenta iecelšanu par prezidenta pienākumu izpildītāju vai kāda darbinieka paaugstināšanu. LFF valdes sēdes turpmāk šādā gadījumā vadīs kāds no viceprezidentiem.
Savukārt pie jauna LFF prezidenta organizācija varētu tikt tikai 2020. gada aprīlī, kad ir plānots vēlēšanu kongress. Biedri gan var veikt izmaiņas statūtos, bet šādas izmaiņas var veikt tikai ārkārtas kongresā (šobrīd ierosinājuma nav un līdz aprīlī gaidāmajam kongresam nevar sagatavot atbilstošas izmaiņas). Tas nozīmē, ka pēc aprīļa kongresa būtu jāsasauc ārkārtas kongress, jāveic kādas izmaiņas statūtos par vēlēšanām un tad ir jāsasauc vēl viens ārkārtas kongress, kurā tad notiktu prezidenta vēlēšanas.
Šādā gadījumā LFF prezidents būs tikai uz brīdi, jo tāpat 2020. gada aprīlī notiks plānotais vēlēšanu kongress.