Igaunijas futbola izlasē 157 spēles aizvadījušais pussargs Konstantīns Vasiļjevs atkal sacēlis pamatīgu jezgu vietējā sporta aprindās. Līdzšinējais valstsvienības kapteinis intervijā nepauda konkrētu nostāju Ukrainas kara jautājumā, un tas vietējos medijos lika apšaubīt viņa statusu. Šonedēļ paziņots, ka Vasiļjevs atkāpsies no kapteiņa amata Igaunijas valstsvienībā.
Šī nav pirmā reize, kad Vasiļjevs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā iesaistīts pretrunīgi vērtējamās darbībās saistībā ar agresorvalsti. 2022. gada nogalē vairāki tagadējie un bijušie Igaunijas futbolisti, kuru starpā bija arī Vasiļjevs, Tallinā vakariņoja kopā ar Krievijas futbola izlases galveno treneri Valēriju Karpinu, kurš dzimis Narvā un kuram ir Igaunijas pilsonība. Karpins 2021. gada vasarā sāka trenēt Krievijas izlasi, bet 2022. gada rudenī – daudzus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – pagarināja līgumu par okupantu futbola izlases vadīšanu. Karpins nekad nav nosodījis Krievijas uzsākto vardarbību Ukrainā, bet savulaik intervijās teiktais liecina par nostaļģiju pēc PSRS laikiem. Konstantīns Vasiļjevs kopā ar komandas biedriem vēlāk izteica publisku atvainošanos, kā arī norādīja, ka toreiz saruna bijusi tikai par futbolu.
2024. gada aprīlī Vasiļjevs viesojās medija "Ohtuleht" raidījumā "Kolmas poolaeg" ("Trešais puslaiks"), kurā viņš nevēlējās tieši atbildēt uz konkrētu jautājumu par to, vai viņš atbalsta Ukrainu karā.
"Ja viņi varētu uzvarēt, tad varbūt būs miers. Ja Krievija uzvarēs, varbūt būs miers. Ja abi nolems runāt un samierināties, varbūt iestāsies miers," teica Vasiļjevs, kurš 2011. gadā tika ievēlēts par Igaunijas Gada pilsoni, tomēr viņa darbības Ukrainā notiekošā kara laikā licis apšaubīt viņa personību.
