Uz Ukrainas futbola izlases krekliem, kādos valstsvienība spēlēs Eiropas čempionāta finālturnīrā jeb "Euro 2020", attēlota valsts teritorija ar Krievijas anektēto Krimu. Ukrainas futbola izlases drošais solis saniknojis Krimu anektējušo Krieviju, pasliktinot abu valstu tā jau ne visai draudzīgās politiskās attiecības.
Ukrainas Futbola asociācija (UFA) nedēļas nogalē publiskoja valstsvienības formas "Euro 2020" spēlēm. UFA prezidents Andrijs Pavelko sociālajos tīklos īpaši lepojās ar patriotiskām formām, uz kurām uzšūti saukļi "Slava Ukrainai!" ("Слава Україні!") un "Slava varoņiem!" ("Героям слава!", kas kopš 20. gadsimta sākuma ir ukraiņu sveiciens, godinot cīnītājus par valsts neatkarību.
"Ukrainas izlase "Euro 2020" piedalīsies jaunā, īpašā formā. Tās galvenais atribūts būs siluets un simbols, kas ir dārgs katra ukraiņa sirdij. Tas ir vērtīgākais, kas mums ir, - mūsu zemes siluets. Vienota un nedalāma dzimtene kopā ar Krimu, Doņecku, Luhansku, Kijevu, manu dzimto Dņipru, Ļvivu, Odesu un visām pilsētām un ciemiem, kur galvenā melodija no bērnības ir valsts himna. Kur uz "Slava Ukrainai!" atbild ar "Slava varoņiem!", un kas tagad arī būs mūsu formā un iedvesmos mūsu spēlētājus jaunām uzvarām," sociālajos tīklos ierakstīja Pavelko, kurš ir arī UEFA izpildkomitejas loceklis. "Mēs ticam, ka Ukrainas siluets dos spēku spēlētājiem, jo viņi cīnīsies par visu Ukrainu. Un visa Ukraina – sākot no Sevastopoles un Simferopoles līdz Kijevai, no Doņeckas un Luhanskas līdz Užgorodai – atbalstīs viņus katrā mačā. Futbols un izlase vieno Ukrainu! Slava Ukrainai!"
UEFA norādījusi, ka formas atbilst visām prasībām un Ukrainas izlase drīkstēs spēlēt šādās formās.
Ukrainas patriotiskais solis saniknojis Krieviju, kas 2014. gadā anektēja daļu Ukrainas.
"Mēs visi labi saprotam, ka Krima ir Krievijas Federācijas sastāvdaļa. Par šo (formu) atbilde jāsniedz UEFA. Tā ir politiskā provokācija, kas parāda (Ukrainas) vājumu. Viņi vēlreiz grib pievērst visas pasaules uzmanību. Viņi netiek galā ar dabasgāzes problēmām, nevar savās teritorijās panākt mieru, tāpēc viņiem tā ir problēma. Tā ir vājuma izpausme, nevis politiskā griba," uzskata Krievijas valsts domes pārstāvis Dmitrijs Sviševs.
"Tas ir centiens politizēt sportu, tas nav smuki. Varētu domāt, ka Krimā dzīvo pilsoņi ar Krievijas pasēm, kas atbalstīs Ukrainas izlasi. Tur ir arī zināma viltība. Jāsaprot, ko viņi ar to gribēja pateikt un kā to var tulkot. Notikumiem ir zemūdens akmeņi. Politikā ir ne tikai dubultie, bet arī trīskāršie standarti. Sapņot var daudz, bet Krima ir Krievijas federācijas teritorija. Tas nav apspriežams," uzsvēra cits Krievijas domes deputāts, bijušais bokseris Nikolajs Valujevs.
2014. gada februāra izskaņā Krimas pussalā sākās prokremliskas protesta akcijas. 26. februārī uz lielceļiem Krievijas bruņotie spēki bez atpazīšanas zīmēm – saukti arī par "zaļajiem vīriņiem" – izveidoja kontroles posteņus, savukārt dienu vēlāk ieņēma arī Krimas pārvaldes ēkas.
Dienu pēc dienas Krievijas bruņotie spēki kopā ar vietējiem prokrieviskajiem politiķiem pastiprināja Maskavas tvērienu ap Krimu. Ukrainai piederošās pussalas okupācijas process savu kulmināciju sasniedza 2014. gada 16. martā, kad Krimā, kur tobrīd atradās Krievijas armija, notika neleģitīms, iestudēts referendums. Tajā aptuveni 96% balsoja par pussalas pievienošanu Krievijai. Divas dienas vēlāk – 18. martā – tika parakstīts līgums, kas paredzēja Krievijas un Krimas "atkalapvienošanu" jeb faktisku aneksiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
