Latvijas Futbola federācijas (LFF) jaunajā stadionā jeb "Futbola mājās" ieguldīts jau gandrīz viens miljons eiro, taču būvniecība nav sākusies un nav zināms, kad un vai vispār tā sāksies.
LFF valde otrdien uzklausīja LFF Infrastruktūras komitejas priekšsēdētāju Vladimiru Žuku un stadiona projekta darba grupas dalībniekus Edgaru Pukinski un Guntaru Indriksonu, kuri sniedza atskaiti par projekta realizāciju, specifikācijām un finanšu izlietojumu. Valde atskaiti pieņēma zināšanai, taču tālāka virzība būs vien maija nogalē, kad varētu arī izšķirties "Futbola māju" liktenis – būvniecībai tiks dota zaļā gaisma vai arī projekts "iesaldēts" uz kādu laiku.
"Līdz šim par projektu izlietoti 970 000 eiro. Stadiona virzība notiek pēc programmas, varbūt ne tik ātri kā gribējām, bet nekas neapstājas. Ceram, ka sāksim būvniecību un laikus pabeigsim [līdz 2017. gada 31. maijam]. Mums vēl priekšā pārrunas ar Rīgas domi (RD), jo jāizpilda dažas prasības: jābūt skaidrībai par kopējo finansējumu un lielākai skaidrībai par visām pozīcijām tāmē," portālam "Delfi" skaidroja Žuks.
Ziemas periodā jaunceļamā stadiona teritorijā uzradās vairākas tehnikas vienības, kas viesa cerības uz drīzu darbu sākšanu šajā teritorijā. Tomēr tagad tehnikas vienības tur vairs nav, taču Žuks neuzskata, ka tā varētu būt kāda zīme, ka celtniecība ir apturēta. Žuks skaidro, ka "līdz šim šī tehnika nebija iesaistīta būvnieku citos objektos, tāpēc tur stāvēja, bet tagad ir iesaistīta citos objektos".
Ja Žuks nekādus konkrētus termiņus nesola, minot tikai galējo stadiona atklāšanas datumu, tad Indriksons neslēpa, ka laika celtniecības sākšanai palicis ļoti maz. Pēc viņa aplēsēm, darbi stadiona teritorijā ir jāsāk līdz 2016. gada 1. jūnijam. Ja darbi sāksies vēlāk, tad stadionu līdz plānotajam laikam 2017. gada 31. maijam vairs nevar paspēt uzbūvēt, un līdz ar to būs jāmeklē citi risinājumi, kur turpmāk mājas spēles aizvadīs Latvijas futbola izlase.
Savukārt Pukinsks, kurš projektā ir vairāk atbildīgs par finansējuma piesaisti, portālam "Delfi" teica, ka izlietoti esot jau 980 000 eiro. Šī summa tuvākajā laikā vēl augs, jo ar būvniekiem notiek vēl darbs pie detalizētas tāmju izstrādes, kā arī finansējums nepieciešams vairākos citos darbos pirms būvniecības sākšanas.
"Maijā, kad būs skaidrība par finansējuma modeli, varēsim konkrēti runāt par budžetu. Šobrīd par kredīta ņemšanu [nepietiekamo aptuveni 5 miljonu eiro finansēšanai] netiek aktīvi spriests. Ja pirms tam bija runas par iespējamo kredīta ņemšanu, kas apgrūtinātu citu futbola projektu virzību, tad šobrīd galvenais ir rast finansējumu no ārpuses. Kredīta ņemšana tiek apspriesta kā alternatīva, bet par to netiek aktīvi diskutēts," norāda Pukinsks.
Nākamo reizi "stadiona jautājumu" LFF valde, visticamāk, izskatīs maija sēdē, kad arī varētu tikt pieņemts ļoti nozīmīgs jautājums. Pukinsks uzskata, ka maijā izšķirsies "Futbola māju" liktenis. "Ja būsim atraduši finansējuma modeli, tad lēmums būs projektu turpināt un spriedīsim, kad un ko darīt. Ja nav finansējuma, tad, visticamāk, projekts tiek apturēts uz nenoteiktu laiku, kamēr tiks rasts nākamais finansējuma modelis."
LFF amatpersonas līdz šim norādījušas uz valsts un pašvaldības kūtrumu finansiālā palīdzībā šajā jautājumā, tomēr RD norādījusi, ka projektā ir ieguldīta pašvaldības zeme, bet finansiāla palīdzība nav plānota. Līdz šim arī valsts amatpersonas nav izrādījušas kaut kādu pretīnākšanu finansiālā palīdzībā.
"Tiek plānota vizīte uz RD. Pagaidām nav skaidras nianses, jo objekts jau nesastāv tikai no stadiona, bet arī citiem objektiem, kas domāti apkārtējām skolām. Tāpēc jautājums – vai patiešām RD ir tāda pozīcija, ka šajā jautājumā nav iespējas sarunām?," portālam "Delfi" teica Pukinsks. "Mēs nezinām īsti valsts nostāju. Situāciju šobrīd mēs redzam daudz plašāk, jo daudz kas mainījies. Ja līdz šim mēs "Futbola mājas" projektu uzskatījām kā zināmu "krīzes variantu", kur Latvijas izlasei aizvadīt mājas spēles, bet perspektīvā cerējām uz "Daugavas" stadionu, tad tagad situācija mainījusies, zinot, ka "Daugavas" stadions neatbildīs prasībām, lai izlase tur varētu spēlēt. Tāpēc ar valsti diskusija varētu būt ne tikai barona ielas stadiona sakarā, bet daudz plašāk."
LFF jaunā stadiona projektu uzsāka sadarbībā ar Rīgas domi, UEFA un FIFA, bet par būvnieku izvēlējās "Arčers". Šobrīd līgums ar "Arčers" noslēgts pēc "atvērtās grāmatas" principa, kopējās izmaksas tiek lēstas 13,5 miljonu eiro apmērā. Tomēr, paredzot dažādus izmaksu scenārijus, LFF budžetu plāno no 12,204 miljoniem eiro līdz 14,916 miljoniem eiro. Pagaidām no šīs summas garantēti ir 8,5 miljoni, ko dažādu projektu ietvaros kā palīdzību sniedz UEFA, bet par pārējiem pieciem miljoniem nav skaidrības.
2012. gadā LFF konkursā par izdevīgāko un ērtāko stadiona risinājumu tika atzīts SIA "REMM" iesūtītais variants. 2015. gadā LFF paziņoja, ka stadiona projekts krasi maina vizuālu izskatu un iepazīstināja ar jauno projekta vizualizāciju. Arī vēlāk veikti dažādi papildinājumi, kā rezultātā stadiona kopējā platība no 4610 m2 palielinājusies līdz 11 190 m2. Ja sākotnēji stadions bija plānots kā UEFA trešās kategorijas arēna, tad tagad tas būs UEFA ceturtajai jeb otrajai augstākajai kategorijai atbilstošs stadions. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ kāpušas kopējās izmaksas no sākotnējiem 6,5 miljoniem līdz vismaz 13,5 miljoniem eiro.
