Foto: F64

Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Kaspars Gorkšs pieprasīto demisiju saista ar LFF jaunās vadības aktīvo darbību un cīņu pret "netīrām lietām", teikts LFF paziņojumā.

Portāls "Delfi" piektdien ziņoja, ka vairāki biedri ir iesnieguši LFF vēstuli ar prasību sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci, kurā galvenais jautājums būtu Gorkša atbilstība amatam.

"Demisijas pieprasījums ir manu pretinieku atbilde uz manu vēlmi attīrīt futbolu no koruptīvām shēmām un netīriem darījumiem," situāciju skaidro LFF prezidents Kaspars Gorkšs. "Šogad esam pieņēmuši daudz kvalitatīvāk izstrādātu federācijas budžetu, skrupulozi izvērtējot katra projekta lietderību un pievienoto ilgtermiņa vērtību Latvijas futbolam. Attiecībā pret mūsu biedriem un sabiedrību esam atvērta un caurskatāma organizācija, kas skaidro savus lēmumus un to kontekstu. Tas attiecas gan uz finansiāliem jautājumiem, gan nacionālās izlases trenera atlasi, gan sacensību sistēmas reorganizāciju un attiecībām ar mūsu sadarbības partneriem."

"Man ir liela motivācija celt Latvijas futbolu jaunā līmenī un pārliecība, ka varu mainīt iepriekš ierasto darba kārtību. Padošanās provokācijām nav manā dienas kārtībā. Tajā ir tikai soļi un darbi Latvijas futbola kopējai ilgtermiņa izaugsmei," akcentē LFF prezidents.

Ziņots, ka piektdien LFF saņēma iesniegumu, kuru parakstījis nepieciešamai biedru skaits. LFF šobrīd ir 141 biedrs, bet, lai sasauktu ārkārtas kongresu, ir nepieciešams vismaz 1/10 biedru parakstu.

Kā galvenais iemesls ārkārtas kongresa sasaukšanai tiek minēts tas, ka Latvijas izlasei vairāk nekā divus mēnešus oficiāli nav galvenā trenera, 2019. gada budžets apstiprināts ar deficītu, bet pati LFF joprojām esot slēgta, nevis caurskatāma organizācija, kā arī nav piesaistīts neviens ievērojams sponsors.

Gorkšs LFF prezidenta amatā strādā kopš 2018. gada aprīļa, kad viņš vēlēšanās pārspēja telpu futbola aktīvistu Vadimu Ļašenko un Krišjāni Kļaviņu. Viņš amatā tika ievēlēts uz diviem gadiem, nomainot iepriekšējo prezidentu Gunti Indriksonu.

"Pieprasījumā tiek norādīta arī darba kārtība. Ārkārtas Kongress tiek sasaukts trīs nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja šajā termiņā ārkārtas Kongress netiek sasaukts, biedri, kuri pieprasīja tā sasaukšanu, var lūgt palīdzību FIFA un/vai UEFA šī Kongresa organizēšanai," teikts LFF statūtos. "Ja pēc vēršanās FIFA un/vai UEFA ārkārtas Kongress netiek sasaukts, biedri, kuri prasa Kongresa sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt Kongresu, ievērojot noteikto Kongresa sasaukšanas kārtību."

Tādējādi LFF ārkārtas kongresam jānotiek ne vēlāk kā 22. februārī. LFF ārkārtas kongresā jāiekļauj pieprasījumā iekļautie jautājumi, taču "prezidents, ģenerālsekretārs vai valde darba kārtību var papildināt". Ja LFF ārkārtas kongresā neizdosies savākt kvorumu, "LFF izpildinstitūcija nekavējoties sasauc atkārtotu Kongresu nosūtot biedriem rakstisku paziņojumu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!