Bijušais Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons uzskata, ka pašreizējā situācijā LFF prezidentam Kasparam Gorkšam, ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam un LFF valdei vajadzētu atkāpties, lai futbols sāktu attīstīties.
Piektdien Rīgā notiks LFF ikgadējais kongress, kas būs jau otrais dažu mēnešu laikā. Februāra beigās biedrības ārkārtas kongresā LFF prezidents Kaspars Gorkšs pārliecinoši saglabāja amatu, tomēr pēdējos mēnešos organizācija saņēmusi spēcīgu kritiku. Tikai dienu pirms kongresa nolemts, ka biedri nebalsos par jauno statūtu apstiprināšanu, kas bija viens no būtiskākajiem dienas kārtības jautājumiem. Tāpat līdz pat kongresa dienai nav zvērināta revidenta atzinums par finanšu pārskatu, ko kongresam vajadzētu apstiprināt.
"Lai cik tas dīvaini nebūtu, gribētu aizstāvēt Gorkšu, jo aizstāvēju un uzskatīju, ka viņš bija labākais kandidāts, un to apstiprināja vēlēšanas. Tāpēc tā ir zināma mana vaina un jāatvainojas futbola sabiedrībai, ka tā noticis. Bet es viņu aizstāvu vienā pozīcijā - tas, kas notiek, ir viņa mazās pieredzes dēļ, un tāpēc, ka no futbola laukuma uzreiz nonāca prezidenta krēslā," sarunā ar portālu "Delfi" saka Indriksons. "Tas ir ārprāts, kas tur ir noticis gada laikā un notiek vēl šobrīd. Liekas, ka viņam blakus ir cilvēki, kuri dara visu, lai kaitētu futbolam. Teicu, ka jābūt komandai, kas palīdz iet uz priekšu. Kad pagājušā gadā pirms vēlēšanām tikāmies, es Kasparam teicu, ka pirmais darbs - viņam ir jāatbrīvojas no dažiem cilvēkiem, kuri nedrīkst būt blakus. Bet tagad redzam, ka viņi ir blakus."
Indriksons gan nevēlējās nosaukt šo cilvēku vārdus, no kuriem Gorkšam vajadzēja "atbrīvoties", lai labāk organizētu darbus.
"Domāju, ka valdei, prezidentam un ģenerālsekretāram ir jāatkāpjas. Tad 5-6 mēnešu laikā jārīko ārkārtas vēlēšanas," uzskata Indriksons, bilstot, ka arī Gorkšs un pārējie vadošie LFF cilvēki varētu atkārtoti kandidēt uz amatiem.
"Par daudz negatīvā gan vadībā, gan sportiskajā jautājumā. Tas pats izlases galvenā trenera (Slavišas Stojanoviča) jautājums. Domāju, ka viņu "uzspieda" Gorkšam. Nesaku, ka viņš ir slikts treneris, bet domāju, ka Gorkšam "ieteica" viņu. Nav saprotama situācija ar (U-19 izlases bijušo galveno treneri Aleksandru) Basovu. Neesmu viņa piekritējs, bet rezultāti rādīja to labāko. Tas nozīmē, ka jāiet uz priekšu, jāattīsta. Bet vienkārši nomainīt mainīšanas pēc? Ja maini, ir jābūt iemeslam, kādēļ maini. Un jaunajam trenerim ir jābūt krietni pārākam par iepriekšējo. Bet tikai mainīšanas dēļ…," atklāti saka bijušais LFF prezidents.
Indriksons sarunas laikā arī norāda uz vairākām citām lietām, piemēram, konfliktiem ar Latvijas Futbola virslīgu un Latvijas Telpu Futbola asociāciju. Pēc viņa domām, daudzos skaļos gadījumos, kas Latvijas futbolā bijuši pēdējā gada laikā, nospēlējušas Gorkšam apkārt esošo cilvēku "merkantilas intereses".
Bijušais LFF prezidents norāda arī uz neskaidrībām finanšu jomā. "Kā varēja tā vienkārši izmest grāmatvedi? Tad tas ir jāizskaidro. Nav auditēts gada pārskats (revidenta parakstīts atzinums – red.), kas vispār nav iespējams. Es grāmatvedi (uz laiku no darba atstādināto Gintu Feldmani – red.) labi pazinu, drošāku un labāku nevar atrast. Viņa rūpējās par Latvijas futbola finansēm kā neviens cits. Es no viņas esmu dzirdējis ne tos labākos vārdus, nebija ērti sastrādāties, bet viss bijis pareizi un precīzi."
"Nemaz nerunāju par statūtiem, grasoties veikt kardinālas izmaiņas. Ja prezidents ir spēcīgs, tad nevajag mainīt valdes principus, jo spēs vienoties jebkurā situācijā ar valdi. Opozīcija un kritika ir domātas, lai lietas virzītos uz priekšu," sašutumu neslēpj Indriksons.
Indriksons sarunas gaitā pieskaras arī pēdējo mēnešu notikumiem saistībā ar Staiceles futbola bāzi. "Kāpēc melot sabiedrībai par mani, Jāni Bakmani, Daini Gudermani, Vladimiru Žuku? Kāpēc melot par 590 000 eiro, kas iztērēti operatīvām darbībām. Tā nauda iztērēta arī laukumu apkopšanai un tas ir 10 gadu laikā. Viņi paši jau ar šiem paziņojumiem grauj savu imidžu. Man tas nav pieņemams."
Tāpat bijušais LFF prezidents norāda uz Latvijas futbolam allaž sāpīgo tēmu – spēļu rezultātu sarunāšanas skandāliem. Indriksons ir pārliecināts, ka šobrīd "šī sērga" ir vēl lielākos apmēros, tomēr LFF nepieņem lēmumus, attaisnojoties ar vārdiem, ka "atbildīgie dienesti strādā". "Pašai federācijai arī jāpieņem lēmumi. Un nevajag baidīties pieņemt lēmumus. Mums savulaik tika draudēts, bet lēmumus pieņēmām. Nezāli nedrīkst ielaist, jo tā atkal sāk izplesties."
Indriksons uzskata, ka LFF vadībai būtu nepieciešams atkāpties kongresā un tad domāt par tālāko, lai sakārtotu situāciju Latvijas futbolā un to sāktu attīstīt. Viņa uzskatā ir trīs attīstības scenāriji. "Pastāv variants, ka LFF prezidents, valde un ģenerālsekretārs tīri tehniski turpina darbu līdz nākamajām vēlēšanām. Otrs variants – federāciju turpmāk vada ģenerālsekretārs, bet domāju, ka arī viņam jāatkāpjas (kaut vai dēļ izteicieniem un pēdējā brīža lēmumiem saistībā ar statūtiem). Trešais variants - pats kongress pieņem lēmumu, kā dzīvot tālāk, un varbūt uzaicina cilvēku no malas, kurš vada uz laiku federāciju."
Indriksons pats šobrīd neraujas futbolā, jo par savu pienākumu uzskata nokārtot finansiālos parādus, kas radušies futbolistiem kādreizējā Latvijas futbola flagmaņa "Skonto" laikos. Indriksons pēc aiziešanas no LFF tika iecelts par LFF Goda prezidentu, tomēr neviens no LFF viņu uz kongresu nav aicinājis.
"Laikam tas ir signāls, ka neesmu vēlams. Esmu atklāts, runāju atklātu valodu, un daudziem tas nepatīk. Arī tagad saku atklāti, un droši vien par to atkal saņemšu pārmetumus," noslēgumā bilst Indriksons.
