Foto: LETA

Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons pirms gada aktīvi argumentēja Aleksandra Starkova atkārtotu iecelšanu valstsvienības galvenā trenera amatā un arī tagad, pēc viņa atstādināšanas, balsoja par pieredzējušā speciālista palikšanu.

Ziņots, ka pēc valstsvienības neveiksmīgā snieguma pārbaudes spēlē pret Gibraltāru sabiedrībā raisījās sašutums par Starkova palikšanu amatā. Reaģējot uz publiskā telpā valdošo atmosfēru, LFF sasauca ārkārtas valdes sēdi, kurā otrdien nolemts atbrīvot Starkovu no amata. Starkovs savā trešā reizē galvenā trenera amata postenī nostrādāja gadu.

Indriksons bija viens no trijiem LFF valdes locekļiem, kas balsoja pret Starkova atstādināšanu no amata. Indriksona viedoklim vēl piekrita Vladimirs Žuks un Artūrs Zakreševskis.

"Diezgan sīki centos argumentēt valdei, jo uzskatu, ka par šo rezultātu jāatbild daudziem, - gan citiem treneriem, kas strādā klubos, gan pašiem puišiem, gan citiem treneriem, kas strādāja ar Starkovu, gan izpilddirektoram... Spektram, kuram būtu jāatkāpjas, ir daudz plašāks. Diemžēl, mans piedāvājums netika pieņemts," saka Indriksons.

Indriksons uzskata, ka Starkovam arī pēc neveiksmēm un neizteiksmīgā valstsvienības snieguma bija jāpaliek amatā. Indriksons jau ir paziņojis par aiziešanu no LFF, bet pēc trīs nedēļām notiks LFF prezidenta vēlēšanas. Tieši tas bija viens no iemesliem, kādēļ Indriksons vēlējies, lai Starkovs paliek amatā.

27. aprīlī paredzētajās vēlēšanās uz Latvijā bagātākās sporta federācijas vadītāja posteni kandidē bijušais valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs, telpu futbola aktīvists Vadims Ļašenko un Krišjānis Kļaviņš, kurš bija vienīgais Indriksona konkurents iepriekšējās vēlēšanās pirms diviem gadiem.

"Nebūtu prāta darbs atlaist pirms vēlēšanām. Vajadzēja ļaut strādāt līdz Baltijas kausam (jūnijā). Ja jau iesācis veidot jaunu izlasi. Pirms gada lēmums bija pareizs? Jā, protams. Tāpēc, ka šobrīd nav trenera, kas ar šo spēlētāju sastāvu spēj sasniegt to rezultātu, ko vēlamies. Starkovs šobrīd ir arī viszinošākais no tāda aspekta, ka ar šiem jaunajiem puišiem, uz kuru bāzes tiek veidota izlase, ir strādājis 4-5 gadus visās talantu fabrikās un treniņnometnēs. Viņš vislabāk pārzina šo lietu," pie sava viedokļa paliek Indriksons.

Runājot par Latvijas valstsvienības sniegumu, Indriksons atgādināja jau vairākas reizes teikto par futbolistu meistarības līmeni. "Atkārtošos – ar spēlētājiem, kuri spēlēs Latvijas čempionātā, tuvākos gadus sasniegt rezultātus, kurus gribam, nav iespējams un nebūs iespējams.. Paņemiet sarakstu ar kādiem 25 spēlētājiem un apskatieties, kur viņi spēlē un kur viņi nespēlē, vienkārši sēž. Tad sapratīsiet, kāds skarbs liktenis ir Starkovam un jebkuram citam, kas nāks viņa vietā."

Pagaidām nav zināms, kas pārņems valstsvienības grožus. Indriksons uzskata, ka tuvākajās trīs nedēļās nebūtu prāta darbs apstiprināt jaunu treneri, jo 27. aprīlī notiks LFF prezidenta vēlēšanas. Pēc Indriksona domām, jaunajam LFF prezidentam būtu jābūt aktīvam jaunā trenera meklēšanā un apstiprināšanā. Uz LFF prezidenta

"Manā uztverē – ja jaunais prezidents nepiedalās trenera meklēšanā un seko tam padomam, ko saka daži valdes locekļi, jo par jauno prezidentu tāpat balsos šī valde, tad prasīt no jaunā prezidenta reālus uzlabojumus rezultātos, vairāk punktu tabulās, augstāku vietu un pozitīvas emocijas nebūs iespējams. Uzskatu, ka viss jādara saziņā ar jauno prezidentu. Jau tagad ģenerālsekretāram vismaz ir jārunā ar visiem trim (LFF prezidenta) amata kandidātiem, viņi visi trīs 6. aprīlī arī ir uzaicināti uz LFF valdes sēdi. Notiks aktīvs darbs, lai atrastu potenciālo treneri jaunajai izlasei. Izlasei ir jābūt jaunai, jo visi tie, kas jau nespēlēja pie Mariana Pahara, kaut kāda iemesla dēļ nespēlē un sēž savos klubos uz soliņa. Bet tā ir jau cita tēma," uzskata Indriksons.

Starkovs un LFF skarbu kritiku saņēma jau pirms gada, kad viņu apstiprināja amatā. Gada laikā valstsvienības sniegums neuzlabojās, bet pēdējais piliens līdzjutēju pacietības mēra kausā bija Latvijas izlases apkaunojošais zaudējums 0:1 pārbaudes spēlē pret Gibraltāru. "Uzskatu, ka tas ir kauna traips un tas nav pieļaujams. Tur ir treneru kļūda, pašu spēlētāju vairāk nekā nenopietna attieksme pret spēli. Un tāds rezultāts. Bet esmu uzskatījis un uzskatu, ka vērtēt trenera darbu pēc vienas spēles nevar un nedrīkst."

"Bet, lūdzu, iedziļinieties spēlētāju sastāvā, spēlētāju lokā, kas mums pieejams uz šo brīdi. Tā ir cita tēma un esmu gatavs diskutēt. LFF ir uz pareizā ceļa, ir izveidota laba sistēma, ja neteiktu, ka ļoti laba. To jūs redziet pēc U-19 izlases snieguma, un šie puiši spēlē "Zeņit", "Sampdoria", Schalke 04" jauniešu komandās. Tas ir vienīgais pareizais ceļš un mēs ejam pareizo ceļu, bet tam ir vajadzīgi padsmit gadi. Tas nav vienkārši dažos gados paveicams. Uzvar komandas, kurās spēlētāji ir 25-30 gadu vecumā. Jauni puiši uzvaras lielajā futbolā nesasniedz. Viņi ir jāizaudzina, jānobriedina, jāsagatavo tam līmenim, lai sasniegtu patiešām šo līmeni, ko gribam," bilst Indriksons.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!