Krišjānis Kļaviņš, kurš iesniedzis pieteikumu kandidēt Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta vēlēšanās, kandidatūras noraidīšanas gadījumā apņēmies apstrīdēt Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) kompetenci.
2015. gada nogalē Kļaviņš iesniedza pieteikumu kandidēt LFF prezidenta amatam, tomēr viņa kandidatūra joprojām oficiāli nav apstiprināta. LFF valde pagājušajā nedēļā neuzņēmās atbildību un nelēma šo jautājumu, to uzticot LFF Disciplinārlietu komisijai, kas jau divās sēdēs atlikusi jautājuma vērtēšanu. Nākamā sēde paredzēta 11. martā.
"Tikai vakar saņēmām papildus materiālus no UEFA, arī no citas personas, kuras apgalvojumi apspriežami lietā. No Krišjāņa Kļaviņa arī bija izteikts lūgums, lai vēstule būtu iztulkota latviešu valodā, jo LFF lietvedība ir latviešu valodā. Šajā lietā ir daudzas juridiskas nianses, lai visus apspriestu un pieņemtu objektīvu lēmumu," žurnālistiem skaidroja komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Liholajs.
Liholajs nekomentēja jautājumu, vai nav pieticis ar līdz šim lietā esošajiem materiāliem, vien uzsvēra, ka ir saņemtas jauna vēstule, kas ir jāapspriež. Tāpat Liholajs nevēlējās komentēt, kādēļ šoreiz juridiski smalki, detalizēti un ilgi tiek gatavots lēmums, lai gan citos gadījumos pēc UEFA dokumentu saņemšanas seko ātra rīcība. Liholajs pauda apņēmību, ka 11. martā lietā tiks paziņots lēmums, vai Kļaviņam atļaus kandidēt LFF prezidenta vēlēšanās.
Pretēju viedokli pauda Kļaviņš, kurš uzskata, ka "lieta tik ātri nebeigsies". "Neredzu pamatu, ka nākamnedēļ lieta varētu beigties. Redzu, ka būs gara tiesvedība ne tikai Latvijā."
"Neesmu saņēmis jaunos dokumentus, tāpēc nevaru komentēt. Sēdē teicu, ka nevaru komentēt, jo ar dokumentiem jāiepazīstas laicīgi, lai varu sniegt pilnu informāciju un aizstāvēt sevi. Sēdē man piedāvāja iepazīties ar dokumentiem, bet teicu, lai ar tiem mani iepazīstina ierastajā kārtībā," klāstīja Kļaviņš, norādot, ka LFF bieži neievēro ne tikai Valsts valodas likumu, bet arī lietvedībā ir daudzi trūkumi, piemēram, dažādas sēdes netiek pienācīgi protokolētas un parakstītas.
Komentējot iepriekšējos UEFA dokumentus, kas publicēti, Kļaviņš norādīja, ka "neesmu apvainots kādās darbībās, kas ietekmējis spēli".
"To, ka esmu licis likmes sporta totalizatorā, izmantojot starpniekkompānijas, nekad neesmu noliedzis," teica Kļaviņš, kurš apgalvo, ka vairs nenodarbojas ar likmju likšanu.
Daudzās sporta federācijās, arī LFF, ētikas kodeksā minēts par sportistu, federāciju amatpersonu un viņu radinieku liegumiem saistībā ar piedalīšanos likmju likšanā, tomēr Kļaviņš uzskata, ka tas nav šķērslis. "Jā, esmu informēts, bet neuzskatu, ka esmu futbola amatpersona šajā gadījumā [iesniedzot kandidatūru LFF prezidenta amatam]. Uzskatu, ka varu kandidēt, un ētikas kodekss uz mani neattiecas."
LFF Disciplinārlietu komisija lēmumu pieņems, balstoties uz UEFA dokumentiem par iespējamo Kļaviņa saistību ar spēļu rezultātu ietekmēšanu. Tieši UEFA ir sniegusi faktus, kurus negatīva lēmuma gadījumā gatavs apstrīdēt Kļaviņš.
"Jā, [ja lēmums būs negatīvs], apstrīdēšu UEFA kompetenci. Ja būs negatīvs lēmums, tad to apstrīdēšu apelācijas komisijā, tad seko UEFA un [ja arī ir negatīvs lēmums] tad Lozanna [Sporta Arbitrāžas tiesa]," apņēmības pilns ir Kļaviņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
