Šajā it kā maznozīmīgajā notikumā ir daudz zemūdens akmeņu, kas skar visu Latvijas futbolu. Ne tikai telpu futbolu. Visticamāk, LTFA un LFF sadarbības pārtraukšana ir vēl viens politiskās spēlītes gājiens, ko atklāti neviens neatzīs. Nebrīnīsimies, ja nākamnedēļ paredzētajā LTFA kongresā tiks lemts par organizācijas likvidēšanu (vai darbības apturēšanu – ir daudz veidu, kā to juridiski viltīgi noslēpt). Bet kādēļ tāda pēkšņa telpu futbola dzīves maiņa?
Portāls "Delfi" vairāku dienu garumā intensīvi centās iegūt skaidrojumu un atbildes uz notiekošo no LTFA izpilddirektora Jāņa Nartiša, kurš šobrīd ir augstākā aktīvi strādājošā organizācijas amatpersona. Nartišs gan vēlējās ignorēt aicinājumu un nesniedza nekādu atbildi par notiekošo LTFA.
Nav noslēpums, ka viens no futbola dzīves politiskās skatuves aktīvākajiem darboņiem pēdējos gados bija Vadims Ļašenko – ilggadējais LTFA vadītājs šogad kļuva par LFF prezidentu. Tieši Ļašenko ļoti slavēja savu lolojumu LTFA un paredzēja tam rožainu nākotni, bet, tiklīdz kuģa kapteinis aizgājis uz daudz jaudīgāku peldlīdzekli, tā telpu futbola kuģis uzskrējis uz sēkļa un izlēmis nemeklēt risinājumus, lai atsāktu kuģošanu.
Kas būs tālāk? Arvien skaļāk pēdējās dienās izskan versija par LTFA likvidēšanu, telpu futbola atnākšanu LFF rindās, jo tagad futbola prezidents ir bijušais telpu futbola aktīvists. Domāju, ka Zilākalna Marta, pat esot labākos medību laukos, varētu diezgan precīzi pateikt nākamās nedēļas notikumus telpu futbolā, kuriem, iespējams, būs kāda "ķēdes reakcija" visa futbola dzīvē.
