Latvijas Futbola federācijas (LFF) biedri ceturtdien, 17. oktobrī, jau trešajā ārkārtas kongresā šajā gadā lēma par Kaspara Gorkša atstādināšanu no LFF prezidenta amata.
Balsojumā par Gorkša atstādināšanu par balsoja 67 biedri, pret - 60 biedri, bet divi atturējās.
Septembrī 69 no federācijas 137 biedriem pieprasīja ārkārtas kongresu, kurā varētu Gorkšu atsaukt no amata. Gorkša opozīcija norādīja, ka federācijā nav skaidrības par infrastruktūras programmas realizēšanas plānu, kā arī organizācijas biedriem netiek sniegts solītais atbalsts infrastruktūras sakārtošanai. Tāpat LFF joprojām darbojās bez ģenerālsekretāra, nav sakārtota tiesnešu sistēma.
Šī nebija pirmā reize, kad vairāki LFF biedri izsaka neuzticību Gorkšam. Līdzīga vēstule, kuru parakstīja 21 biedrs, jau tika iesniegta 2019. gada 8. februārī, bet 28. februārī notikušajā ārkārtas kongresa balsojumā Gorkšs saglabāja LFF prezidenta amatu.
Līdz šim LFF vadījuši četri cilvēki. No 1990. līdz 1995. gadam organizācijas prezidents bija Vladimirs Ļeskovs, no 1995. līdz 1996. gadam organizāciju vadīja Modris Supe, kopš 1996. gada LFF prezidenta amatā bija Guntis Indriksons, atkāpjoties 2018. gadā, kad šajā amatā LFF biedri ievēlēja Gorkšu.
Tāpat notika balsojumos par LFF valdes locekļu Artura Gaidela, Vladimira Direktorenko, Aleksandra Isakova atcelšanu no amata. Visos trīs gadījumos netika savākts nepieciešamais balsu skaits, un visi trīs saglabāja savus amatus.
Portāls "Delfi" visas dienas garumā piedāvāja sekot līdzi notikumiem LFF kongresā.
