Latvijas Futbola federācijas (LFF) valde janvāra vidū apstiprināja 2019. gada budžetu, kas ir lielākais organizācijas vēsturē. Tomēr tieši šis rekordbudžets izsaucis pretrunas un ir viens no galvenajiem jautājumiem ārkārtas kongresā, kurā būs biedru balsojums par LFF prezidenta Kaspara Gorkša atsaukšanu no amata.
"Strādājot pie 2019. gada LFF budžeta, federācijas administrācija uzsver, ka tā izveidošanā ņemtas vērā visu Latvijas futbola attīstības segmentu intereses, vajadzības un LFF iespējas maksimāli lietderīgi izmantot esošo finansējumu, kā arī piesaistīt iepriekš neapgūtu starptautisko finansējumu. Rēķinoties ar augošajiem izdevumiem, kas rodas, palielinoties dažādo Latvijas izlašu spēļu skaitam un organizēto pasākumu klāstam, šīgada LFF budžets ticis optimizēts, piekopjot maksimāli efektīvu pieejamo līdzekļu izmantošanu visu futbola attīstības segmentu nodrošināšanai," teikts LFF paziņojumā pēc budžeta apstiprināšanas.
LFF oponenti norāda, ka budžets ir ar 2,5 miljonu eiro deficītu, bet LFF vadība apgalvo, ka reālais deficīts ir mazāks un LFF darbību tas neietekmēs. Turklāt LFF valdes lēmums paredz izstrādāt ilgtermiņa deficītu, nosakot izdevumu samazinājumu 15% apmērā katrā gadā.
Kā portālam "Delfi" skaidroja LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks, šoreiz budžets veidots pēc jauniem principiem, jo mainīts formāts pašam plānošanas dokumentam. "Ja agrāk ieņēmumu pozīcijas bija normāli un viegli saprotami sadalītas, tad izdevumi bija sadalīti pa vispārējiem blokiem. Mēs tagad centāmies uztaisīt restrukturizāciju – mums ir četri lielie departamenti un šobrīd budžetu sadalījām starp šiem četriem lielajiem blokiem, tāpēc tagad būs vieglāk un precīzāk noteikt, cik izmaksā katrs departaments, katra nodaļa."
Pukinsks norāda, ka šobrīd būs viegli atrast, cik izmaksā pildspalvas vai ūdens, kā to dažreiz kongresos vēlējušies noskaidrot daži biedri.
2018. gada nogalē tika veikta budžeta izstrāde, divreiz budžets ticis pārtaisīts, tad beidzot tas nonācis LFF komisijās, kur diskutēts par dažādām pozīcijām. Tad bija noorganizētas diskusijas iespējas LFF valdes locekļiem, lai valdes loceklis varētu komunicēt ne tikai par savu atbildības sfēru.
"Šīs diskusijas sadalījām trīs blokos – futbola, administratīvais (arī mārketinga un komunikācijas) un infrastruktūras. Izgājām vēlreiz cauri visiem punktiem pēc valdes locekļu rosinājumiem, tad likām galdā valdei, kas arī 15. janvārī to apstiprināja," saka Pukinsks.
Lai gan LFF valdes locekļiem bija iespēja aktīvi iesaistīties budžeta plānošanā un diskutēšanā, ne visi to izmantojuši. Uz vienu no diskusijām neviens no valdes locekļiem neieradās, uz citu – bija viens interesents, bet tad uz trešo – bijuši septiņi.
LFF publiskotajā 15. janvāra valdes sēdes protokolā gan neuzrādās neviens cipars, tāpat publiski tobrīd netika ziņots par budžeta ieņēmumu un izdevumu sadaļu. Tagad LFF saka, ka ieņēmumi būs 10,28 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi – 10,56 miljoni. Pukinsks norāda, ka pirmo reizi LFF budžets būs kopējs jeb nebūs nekādas citas pozīcijas, kas netiek iekļaus LFF budžetā. Piemēram, tagad kopējā LFF tāmē iekļauts "hattrick" programmas finansējums, kas līdz šim nebija kopējā LFF budžetā.
Pukinsks sarunā ar portālu "Delfi" sākumā bija izbrīnīts par jautājumu saistībā ar 2,5 miljonu eiro deficītu. Portāls "Delfi" ir noklausījies LFF valdes nelegālu ierakstu, kurā dzirdams, ka Pukinsks sākumā runā par 2,5 miljonu eiro deficītu, tomēr vieš skaidrojumu, kā šo deficītu segt.
To vēlāk Pukinsks arī skaidro portālam "Delfi". "Īsti nav tā, ka tas (nepilni 2,5 miljoni eiro) ir deficīts. Es to minēju, ka tā ir summa, kas nenosedz īsti visus projektus. Bet ir viens miljons FIFA naudas dažādiem projektiem, kas ir jāapgūst. Tā ir reālā nauda. Un 1,4 miljoni ir reālais deficīts."
Šis viens miljons šobrīd nav vēl "apgūts", bet Pukinsks ir pārliecināts, ka ar to izdosies mazināt deficītu, jo "apstākļi spiež apgūt šo naudu". Pukinsks skaidro, ka agri vai vēlu šis viens miljons tiktu apgūts, jo šī nauda ir jau "iezīmēta" priekš LFF un to nevarot pazaudēt – ja ne šogad, tad to izdosies iegūt nākamgad vai 2021. gadā. Saistībā ar projektiem un ideju realizēšanu Pukinsks iezīmē vienu atvieglojumu, kas tagad nāk talkā valstu futbola federācijām. Proti, agrāk visiem projektiem (neatkarīgi no apjoma) apstiprināšanas laiks varēja ilgt pusgadu vai pat gadu. Tagad UEFA mainījusi principus un tikai liela apmēra projektiem (virs 300 000 eiro) ir ilgāks apstiprināšanas laiks dažādās komisijās, bet mazākus projektus iespējams realizēt daudz ātrāk.
"1,4 miljoni nav konkrētām lietām paredzēts, būs no kaut kā jāatsakās nākotnē. Bet piesaistot šo vienu miljonu eiro, mēs nākotnē ne no kā neatsakāmies. Mums ir 1 miljons, viņš ir jāapraksta projektos un jānoformulē. Neapgūsim, ja nerakstīsim projektus. Lai apgūtu, tad rakstam programmas, projektus," argumentē Pukinsks.
Minētos 1,4 miljonus eiro LFF iegūs no UEFA, šo naudu saņemot kā avansa maksājumu par nākotnē paredzētiem projektiem. Šī nauda netiks dota tāpat vien, tas būs kā kredīts ar 2% likmi. Sākotnēji prognozēts, ka likme varētu būt 3% vai vairāk, tad pēc sarunām ar UEFA izdevies šo likmi samazināt. LFF ģenerālsekretārs norāda, ka visu šo summu nevajadzēs uzreiz, nauda tiks ņemta pakāpeniski pēc vajadzības. Pukinsks kā piemēru min, ka jau šobrīd izdevies samazināt deficītu, jo dažādu iemeslu dēļ nenotika Latvijas izlasei viens ieplānotais pasākums, ieekonomēts vēl uz U-19 telpu izlasei paredzētā pasākuma. Tāpat LFF cer uz lielāku valsts finansējumu, jo LFF budžeta plānošanas laikā nebija skaidrības par valsts budžetu. Līdz ar to faktiskā starpība mazināsies, uzskata Pukinsks.
Saistībā ar LFF budžetu izskanējušas vēl dažādas spekulācijas, kuras Pukinsks sarunā ar portālu "Delfi" centās atspēkot.
Viena no tām saistās ar joprojām aktīvo tiesvedību strīdā ar būvkompāniju "Arčers". Lai gan opozīcija norāda, ka tiesvedība esot dārga un LFF 2019. gada budžetā jau iegrāmatojusi iesaldētos 500 000 kā zaudējumus, Pukinsks to noliedz. Pukinsks atklāj, ka summa joprojām ir iesaldēta, turklāt tā ir tiesu izpildītāju kontos, nevis LFF kontos. Līdz ar to ar šo summu LFF nevar rēķināties, bet, ja tiesvedība būs labvēlīga, tad ar šiem 500 000 eiro tiks dzēsts esošais deficīts un šo summu nevajadzēs ņemt no UEFA.
Runājot par tiesvedības izdevumiem, LFF par visiem juridiskajiem pakalpojumiem (ne tikai saistībā ar "Arčers" lietu) maksājot 35 000 eiro. Ja tie būtu baumotie 130 000 eiro, tad jau izdevīgāk būtu slēgt mierizlīgumu ar "Arčers", bilst Pukinsks.
Šogad Latvijā risināsies Eiropas U-19 čempionāta finālturnīrs telpu futbolā, kam finansējumu piešķirs UEFA. Tie būšot 130 000 eiro, nevis futbola aprindās izskanējušies 300 000, un šī summa ir iekļauta LFF budžetā.
"2017. gada beigās budžeta atlikums bija 1,8 miljoni, bet tagad 2018. gada beigās – vairs tikai 280 000. Mēs vairs nevaram dzīvot uz iepriekšējo uzkrājumu rēķina. Līdz šim vienā sadaļā (sporta projektos – talantu programmas, atbalsta programmas, utt.) esam dzīvojuši uz uzkrājuma rēķina, bet tagad tam būs jāatrod reāls finansējums, bet projekti ir jāturpina," uz svarīgām finansējuma lietām norāda Pukinsks. "Realitātē 2018. gads bija ar apmēram 1,6 miljonu eiro zaudējumiem, kas segti no uzkrājumiem."
Viens no lielo zaudējumu iemesliem ir darbinieku izmaiņas. Lielu daļu LFF nācies izmaksāt kompensācijās bijušajam Latvijas izlases galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam un bijušajam LFF ģenerālsekretāram Jānim Mežeckim.
Runājot par budžeta apstiprināšanu un LFF valdes iesaisti, Pukinsks vēlreiz atgādina par dotajām iespējām iesaistīties tā veidošanā un valdes locekļu aktivitāti. "Valdes locekļiem bija iespēja redzēt visas detalizācijas trīs dienas. Cik to izmantoja? Septiņi valdes locekļi iepazinās ar futbola departamenta bloku, diskusiju par administratīvo un mārketinga bloku neviens neapmeklēja, bet infrastruktūras bloka sarunās iesaistījās vien atbildīgais valdes loceklis. Vai bija vēlme? Laikam jau nebija."
Atšķirībā no citiem LFF valdes dokumentiem, šodien valdes locekļi budžeta projektu saņēma vien dažas dienas pirms sēdes. LFF skaidro, ka tas darīts, lai izsargātos no iespējamās informācijas noplūdes, lai gan tas ir darba materiāls un zināmā mērā konfidenciāla informācija. Šādu kārtību apstiprinājuši paši valdes locekļi, tāpēc pārmetumi, ka dokumenti izsūtīti neilgi pirms sēdes, īsti nav vietā, uzskata Pukinsks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
