Latvijas Futbola federācija (LFF) pēdējā laikā nav slēgusi jaunus līgumus ar ģenerālsekretāru Edgaru Pukinsku un izpilddirektoru Arturu Gaidelu, kā arī viņiem nav paredzētas milzu kompensācijas pēc darba līgumu izbeigšanas, portālam "Delfi" apliecināja Pukinsks.
Pukinsks pērnā gada vasarā negaidīti pārtrauca darbu LFF kā ģenerālsekretārs, bet pēc prezidenta Kaspara Gorkša atstādināšanas rudenī atgriezās šajā postenī. Toreiz Pukinsks medijiem apgalvoja, ka apņēmies strādāt tikai līdz aprīlī paredzētajam LFF vēlēšanu kongresam. Kā teica Pukinsks, ģenerālsekretāra amats ir piesaistīts prezidentam, tāpēc viņam neesot tiesības teikt, ka strādās ilgāk.
Savukārt Gaidels pirms gada atkāpās no LFF Sacensību nodaļas vadītāja amata, bet pēc tam jūnijā atgriezās LFF jau kā valdes loceklis. Tomēr LFF valdē viņš ilgi neuzkavējās, jo pēc pieciem mēnešiem Pukinsks izlēma atjaunot izpilddirektora amatu, un tajā tika iecelts Gaidels. Līgums ar Gaidelu esot arī noslēgts līdz LFF kongresam.
Pieaugot spriedzei saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām, šonedēļ sociālajos tīklos rezonansi izraisīja kāds ieraksts, kurā apgalvots, ka Pukinsks un Gaidels esot noslēguši jaunus līgumus, kuros paredzētas milzu kompensācijas atlaišanas gadījumā. Tāpat šajā ierakstā apgalvots, ka liela kompensācija paredzēta jaunajam Latvijas futbola izlases galvenajam trenerim Dainim Kazakevičam.
LFF pēc ieraksta parādīšanās ne noliedza, ne apstiprināja šo informāciju, bet sociālos tīklos vērsās pret ieraksta veicēju "Futbola Miskaste".
Portālam "Delfi" Pukinsks gan apliecināja, ka viņam spēkā ir rudenī noslēgtais līgums, kas ir līdz 2020. gada maija vidum. Pukinsks pauda, ka kopš tā brīža līgumā nav veiktas nekādas izmaiņas, nav slēgta kāda jauna vienošanās un līgumā nav paredzēta kāda cita kompensācija, izņemot to, ko nosaka Latvijas likumdošana. Šajā gadījumā – pēc Pukinska teiktā – viņam paredzēta kompensācija viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, jo LFF pēc atgriešanās viņš nostrādājis mazāk nekā piecus gadus.
Pukinsks piebilda, ka nemaz nav būtu varējis noslēgt jaunu līgumu par kaut kādām kompensācijām, jo tam ir nepieciešama LFF valdes piekrišana. LFF valdē šāds jautājums nav apspriests un LFF valde par to nav informēta.
Arī Gaidels apstiprināja, ka izskanējusī informācija neatbilst patiesība un viņam ir spēkā rudenī noslēgtais līgums.
LFF ir rūgta pieredze saistībā ar dažādām kompensācijām. 2018. gada pavasarī no amata tika atlaists Latvijas futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs, kuram ievērojamo kompensāciju LFF beidza izmaksāt vien 2019. gada nogalē. 2018. gada pavasarī amatu zaudēja ilglaicīgais ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, kurš vēl pirms vēlēšanām teica, ka tobrīd nedomājot atstāt amatu, jo līgums viņam bija noslēgts līdz 2020. gada vēlēšanu kongresam. Vēlāk Mežeckis gan pozīciju mainīja un paziņoja, ka pats atkāpies no ģenerālsekretāra amata. Tiesa, LFF šajā gadījumā nācās šķirties arī no ievērojamas kompensācijas Mežeckim.
Vēl viena "kompensāciju sāga" saistās ar citu nu jau bijušo Latvijas izlases galveno treneri – Slavišu Stojanoviču. Šī gada janvārī LFF atlaida Stojanoviču, bet slovēņu futbola speciālists kompensācijā no LFF saņems vairāk nekā 170 000 eiro.