Latvijas Futbola federācija (LFF) pērn uz Pasaules kausa spēli Sanktpēterburgā organizēja Latvijas izlases Biznesa kluba izbraukuma sesiju, kas valsts futbola pārraudzītājai izmaksāja 11 353,09 eiro, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošais LFF rīkojums.
2016. gada vidū Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar Latvijas Futbola federāciju (LFF) izveidoja Latvijas izlases Biznesa klubu, tādējādi uzņēmēju aprindas vairāk iepazīstinot un tuvinot futbolam. Ja uz Latvijas izlases izbraukuma spēlēm LFF piedāvā uzņēmējiem doties par maksu, tad šajā gadījumā uz Pasaules kausu, kurā nespēlēja Latvijas izlase, LFF apmaksājusi braucienu – četriem LFF darbiniekiem un septiņām citām personām. LFF atbildē portālam "Delfi" gan teikts, ka šajā braucienā bijuši 12 cilvēki.
Latvijas izlases Biznesa kluba sesija 2018. gada 22. un 23. jūnijā risinājās Sanktpēterburgā. Tās laikā dalībnieki apmeklējuši Pasaules kausa spēli starp Brazīlijas un Kostarikas izlasēm. LFF segusi ceļa izdevumus, naktsmītni un ieejas biļetes Pasaules kausa spēlē, kā arī par saviem līdzekļiem sarīkojusi neformālu pieņemšanu, kas, visticamāk, izdevumu tāmē slēpjas zem pozīcijas "Ēdināšana".
Kopā ar LFF prezidentu Kasparu Gorkšu un ģenerālsekretāru Edgaru Pukinsku no LFF puses bijuši tagadējā komercdepartamenta vadītājs Maksims Raspopovs un administratīvā departamenta vadītāja Viktorija Mihaļčuka. Savukārt uzņēmēju pusi pārstāvējuši reklāmas aģentūras "DDB Latvia" dibinātājs Edgars Skulte (pāragri mūžībā devās šī gada februārī – red.), "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis, Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis, LTRK padomes priekšsēdētājs un biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis, SIA "Sportland" valdes loceklis Sandijs Pinkulis, Gorkša advokāts Ivo Klotiņš un nu jau bijušais SIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" un SIA "Tenisa centrs "Lielupe"" valdes loceklis Elmārs Martinsons, kurš nesen zaudēja šos amatus.
"Piedalīšanās lielos starptautiskos notikumos LFF palīdz vairot ieinteresētu futbola līdzjutēju un atbalstītāju skaitu, veicināt sadarbību ar biznesa pārstāvjiem un veidot attiecības ar starptautiskām organizācijām un citu valstu federācijām. Tādēļ arī tāda mēroga pasākumu kā Pasaules kausa izcīņu apmeklē salīdzinoši plaša delegācija, kurā ietilpst gan LFF amatpersonas, gan darbinieki, gan arī esošie vai potenciālie partneri no biznesa vides," gaismā nākušā brauciena lietderību portālam "Delfi" skaidroja Pukinsks. "Regulāri uz augsta līmeņa notikumiem aicinām arī biznesa pārstāvjus. Mēs veidojam gan lojalitātes programmu, gan arī vēlamies palielināt valstisku izpratni par infrastruktūras nozīmi futbola attīstībā un parādīt klātienē nozīmīgu futbola notikumu acīmredzamo labumu tūrisma un biznesa attīstībai. Vēlamies arī popularizēt futbolu kā sporta veidu, iesaistīt uzņēmējus, tā vairojot atbalstu futbolam."
LFF prezidents Gorkšs pagājušajā nedēļā, viesojoties "sportacentrs.com" televīzijā, norādīja, ka šis biznesa klubs izveidots jau pirms kāda laika. "(Biznesa klubam) ir divas lomas – ir atbalstītāji un ir potenciālie atbalstītāji, kuri varētu atbalstīt futbolu, futbola federāciju nākotnē. Varētu teikt, ka veidojam cilvēku kopumu no biznesa vides. Pats kā izlases spēlētājs esmu lidojis kopā ar šiem cilvēkiem, kuri tiek aicināti līdzi, kuri tiek kaut kādā veidā piesaistīti futbolam. Šis darbs pie naudas piesaistes notiek nepārtraukti un nav noslēpums, ka tā vienmēr būtu viena no prioritātēm. Šādi mēģinām veidot kopienu, piesaistīt cilvēkus, kuri ikdienā futbolam nepievērš lielu uzmanību. Tā ir tāda kā atgriezeniskā saite."
Divas citas vadošo komandas sporta veidu federācijas – Latvijas Basketbola savienība (LBS) un Latvijas Hokeja federācija (LHF) – līdzīgus braucienus nav organizējušas.
LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps portālam "Delfi" apliecināja, ka LBS šādus braucienus nerīkojot. Ja Latvijas izlase dodas uz izbraukuma spēli ar čarterreisu, kā tas nesen bija ar maču Melnkalnē, tad tiek piedāvāta iespēja LBS atbalstītājiem un žurnālistiem doties līdzi. Šajā gadījumā LBS nodrošina tikai lidojumu (jo ir čārterreiss), bet dzīvošanas un citus izdevumus LBS nesedz.
Vēl LBS saviem partneriem piedāvā biļetes uz spēlēm Latvijā, bet LBS nekad partneriem nav iniciējusi vai apmaksājusi došanos uz kādiem sporta pasākumiem bez Latvijas komandas dalības (piemēram, uz 2014. gada Pasaules kausu).
Šneps piebilda, ka braucieni kopā ar izlasi tiek piedāvāti jau esošajiem partneriem, nevis potenciālajiem. Runājot par potenciālajiem partneriem, Šneps norāda uz gadījumu ar Eiropas čempionāta spēlēm Rīgā 2015. gadā. Toreiz LBS izsūtījusi piedāvājumu apmeklēt spēles klātienē "Arēnā Rīga", bet šo iespēju izmantojuši tikai pāris potenciālo partneru.
Savukārt LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols portālam "Delfi" norādīja, ka "LHF savā darbībā stingri ievēro mūsu biedrības statūtus un labas pārvaldības principus".
"Tāpat mūsu darbību nosaka noslēgtie līgumi ar sponsoriem, valsti, kuri paredz, kādi ir mūsu pienākumi saņemto naudas līdzekļu izlietošanā. Mēs neesam apmaksājuši uzņēmējiem braucienus uz hokeja čempionātiem, pasākumiem vai viesnīcas šo pasākumu laikā. Manā rīcībā arī nav informācija, ka kāds no LHF būtu apmeklējis kādu turnīru, kurā Latvijas izlase nav spēlējusi," savā atbildē portālam "Delfi" raksta Koziols.
