Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amata pretendenti Vadims Ļašenko, Kaspars Gorkšs un Krišjānis Kļaviņš savās kandidātu programmās piedāvā apjomīgas izmaiņas federācijas darbā.
Pirmdien LFF interneta lapā tika publicēti amata kandidātu CV un viņu piedāvātās darba programmas, ar kurām var iepazīties jebkurš interesents. Visi trīs kandidāti iesnieguši gana plašas programmas, kurās sola veikt būtiskas reformas organizācijā.
Tā Gorkšs savā programmā kā vienu no pirmajiem punktiem min, ka jāizveido federācijas padome ar pilnvarām iecelt un atcelt valdi. "Padomē jāgarantē vieta reģionu izvēlētiem pārstāvjiem, kā arī virslīgu klubiem, lai regulāri iesaistītu tos LFF būtiskāko jautājumu izskatīšanā," minēts programmā.
Tāpat viņš norāda, ka, lai nodrošinātu regulāru jaunu ideju pienesumu un federācijas attīstību, LFF prezidenta valdīšanas termiņu jāierobežo līdz maksimāli trim termiņiem pēc kārtas, kā arī jāveic izmaiņas Latvijas futbola virslīgas pārvaldē, jo "pašreizējais virslīgas pārvaldes modelis ir izrādījies neefektīvs gan organizatoriski, gan publiskā telpā, gan arī finanšu piesaistē".
Cita starpā Gorkšs norāda, ka federācija no starptautiskajām programmā var piesaistīt vēl papildus piecus miljonus eiro gadā, ko novirzīt Latvijas futbola attīstībai. Tāpat nacionālo izlašu treniņu kompleksa izveide ļautu ietaupīt ceļošanas un uzturēšanās izmaksas ārvalstīs, bet projektā iekļaujot arī LFF ofisa telpas, nebūtu jāmaksā par to īri, kā tas ir šobrīd.
Savukārt Ļašenko piedāvā darba programmu ar 77 punktiem, kā prioritāti izvirzot caurredzamību un godīgumi, izaugsmi, konkurētspēju un reputāciju, visu līmeņu apmācības programmas un kvalifikācijas paaugstināšanu speciālistiem, infrastruktūras attīstību un reģionu lomas nostiprināšanu.
Visbeidzot Kļaviņš sola mazināt birokrātiju federācijā, skrupulozi izvērtēt organizācijas algoto darbinieku paveikto un pēc tam ar LFF biedriem vērtēt katra indivīda atrašanos LFF štata sarakstā.
"Mūsu federācija var piedāvāt labāko atalgojumu darbiniekiem, salīdzinot ar citām sporta organizācijām Latvijā. Tas ir jāizmanto, lai gudrākie prāti strādātu tieši futbolā un apvienojumā ar lielāko budžetu starp sporta federācijām mūsu valstī padarītu futbolu par pārliecinoši populārāko sporta veidu Latvijas Republikā līdz 2024.gadam," Kļaviņš raksta savā programmā.
Visi kandidāti norāda, ka federācijas finansēm jābūt caurspīdīgām, sniedzot sīkas atskaites par izlietotajām summām, Gorkšam un Kļaviņam arī piedāvājot atklāt federācijas darbinieku atalgojumu.
Jau vēstīts, ka potenciālie LFF prezidenta amata kandidāti savus pieteikumus varēja iesniegt līdz 2017.gada 31.decembrim. Kā pirmais pieteicās Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents un bijušais Latvijas telpu futbola izlases spēlētājs Ļašenko, kuram ir 33 gadi. Pēc tam savu pieteikumu iesniedza 36 gadus vecais Gorkšs, kurš pērn Latvijas izlases kapteiņa statusā noslēdza savu karjeru valstsvienībā. Tikmēr kā pēdējais no šīs trijotnes savu pieteikumu iesniedza 33 gadus vecais Kļaviņš, kurš kandidēja arī iepriekšējās LFF prezidenta vēlēšanās.
Pieteikumā dalībai vēlēšanās pretendentiem bija jāiekļauj rakstisks kandidāta plāns par veicamajiem darbiem, kandidāta CV un ne mazāk kā vienas desmitās daļas LFF biedru rakstisks atbalsts.
Kandidātu iesniegtie dokumenti tiks prezentēti LFF valdei, kas nākamajā tikšanās reizē 31.janvārī virzīs kandidātus apstiprināšanai dalībai vēlēšanās. Pēc tam laika posmā līdz aprīlim LFF organizēs kandidātu debates un diskusijas ar LFF biedriem, lai nodrošinātu kvalitatīvu pirmsvēlēšanu procesu.
Iepriekš izskanēja informācija, ka uz LFF prezidenta amatu varētu kandidēt arī bijušais žurnālists un Rīgas "Skonto" kluba direktors Askolds Uldriķis, tomēr viņš pieteikumu neiesniedza. Tāpat neoficiāli izskanēja informācija, ka uz LFF prezidenta amatu varētu kandidēt arī pašreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), tomēr šīs ziņas neguva apstiprinājumu.
Jau vēstīts, ka ilggadējais LFF prezidents Guntis Indriksons oktobra beigās federācijas valdei nodeva oficiālu iesniegumu, ka 2018.gada 27.aprīlī gaidāmajā kongresā atkāpsies no amata. LFF valde Indriksona iesniegumu pieņēma, līdz ar to ir skaidrs, ka šogad LFF būs jauns vadītājs.
Nākamo LFF prezidentu ievēlēs biedru kongress. Izvirzītajam prezidenta kandidātam jāatbilst prasībām, kas noteiktas Latvijas Republikas normatīvajos aktos un LFF statūtos, kā arī jāpārvalda valsts valoda atbilstoši augstākā līmeņa pirmajai pakāpei.
Indriksons LFF prezidenta amatā ir kopš 1996.gada. Iepriekšējo reizi LFF prezidenta vēlēšanas risinājās aizpērn aprīlī. Toreiz Indriksona vienīgais konkurents bija kādreizējais organizācijas preses sekretārs Kļaviņš un esošais prezidents saņēma pārliecinoši vairāk balsu.
