Foto: F64

Latvijas Futbola federācija (LFF) publicējusi skaidrojumu par šonedēļ pieņemtajiem Vēlēšanu komitejas lēmumiem, kas raisīja virkni neskaidrību un jucekli saistībā ar gaidāmajām prezidenta, viceprezidentu un valdes locekļu vēlēšanām.

Portāls "Delfi" šonedēļ centās iegūt Vēlēšanu komitejas priekšsēdētājas Ingas Kačevskas viedokli, tomēr juriste uz telefona zvaniem neatbildēja. Jāpiebilst, ka LFF mājaslapā publicētā informācija ir Vēlēšanu komitejas viedoklis, taču nav teikts, kura persona ir paudusi viedokli.

LFF Vēlēšanu komiteja otrdien apstiprināja tikai trīs kandidātu pieteikumus gaidāmajām LFF vēlēšanām, neapstiprinot nevienu prezidenta un viceprezidenta amatu tīkotāju. Četriem kandidātiem uz amatiem LFF valdē piešķīra papildu termiņu pieteikumu trūkumu novēršanai, un ceturtdien, 9. aprīlī, Vēlēšanu komiteja apstiprinājusi minēto personu dalību šogad paredzētajās vēlēšanās.

Vēlēšanu komiteja akcentē, ka atraidītajiem kandidātiem pēc dokumentu pārbaudēm nav bijusi nepieciešamā 10% jeb 14 biedru atbalsta.

"Izskatot pieteikumus, tika konstatētas dažādas neatbilstības attiecībā uz biedru atbalstu. Piemēram, atbalstu sniedz persona, kura nav LFF biedrs, biedri izteikuši atbalstu vairākiem viena amata kandidātiem (attiecīgi šī biedra atbalsts netiek ņemts vērā attiecībā uz visiem kandidātiem, kuriem šis biedrs izteicis atbalstu), kā arī biedru vārdā parakstījušās personas, kurām nav tādu tiesību. Vēlēšanu komitejas ieskatā 10% biedru atbalsta neesamība nevar būt par trūkumu, kuru iespējams novērst, piemēram, iesniedzot vēl kāda biedra atbalstu apliecinošu dokumentu, kas izteikts pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa. Šādā gadījumā veidotos nevienlīdzīga attieksme pret tiem kandidātiem, kuriem bija apliecinājums par nepieciešamo 10% biedru atbalstu," skaidro LFF Vēlēšanu komiteja. "Vienlaikus ir atgādināms, ka kandidāti, kuri uzskata, ka ir pamats apstrīdēt Vēlēšanu komitejas lēmumu, ir tiesīgi to darīt LFF statūtos noteiktajā kārtībā, trīs darba dienu pārsūdzības termiņu skaitot no nākamās dienas, kad kandidāts ir saņēmis Vēlēšanu komitejas lēmumu."

LFF Vēlēšanu komiteja saskaņā ar statūtu 24. panta sesto daļu ir neatkarīga komiteja, kas pilda savus LFF statūtos noteiktos pienākumus. Kā zināms, LFF 2019. gada 12. decembra ārkārtas kongresā tika pieņemti statūtu grozījumi, ar kuriem tika noteikta Vēlēšanu komitejas kompetence. Vienlaikus minētajā kongresā LFF biedri ievēlēja Vēlēšanu komiteju tās pašreizējā sastāvā. Vēlēšanu komiteja ir atbildīga par vēlēšanu procesa rīkošanu un uzraudzīšanu, tostarp arī par LFF prezidenta, viceprezidentu un valdes locekļu kandidātu pieteikumu atbilstības LFF statūtiem izvērtēšanu.

"Kandidātu pieteikumu izvērtēšanas process sakarā ar pieteikumu un tiem pievienoto dokumentu apjomu, kā arī attālināta darba apstākļiem ir aizņēmis vairāk laika, nekā paredzēts un sākotnēji vēstīts. Vēršam uzmanību, ka termiņa neievērošana ir jāvērtē atkarībā no tā ietekmes uz galīgo lēmumu, tas ir, jānoskaidro minētā apstākļa (termiņa neievērošana) ietekme uz lēmuma saturu. Attiecībā uz valdes locekļa amata kandidātiem šis pārkāpums kļūst tiesiski nozīmīgs tikai tad, ja tas ietekmēja vai varēja ietekmēt lēmuma saturu. Termiņa nokavējums attiecībā uz lēmuma pieņemšanu neietekmēja pieņemtā lēmuma saturu attiecībā uz valdes locekļu kandidātiem. Visiem kandidātiem tika nodrošinātas vienādas iespējas novērst pieteikumos konstatētos trūkumus, ievērojot statūtos noteikto termiņu," akcentē komiteja.

"Šis ir jauns process, kuram pirmoreiz cauri iet gan LFF, gan mūsu biedri un paši kandidāti," komentē LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks. "Pērn veiktās izmaiņas LFF statūtos paredz stingrāku vēlēšanu dalībnieku izvērtēšanas kārtību, un tas rada izaicinājumiem bagātu kopējo procesu, kuram visi ir pakļauti pirmoreiz. Atgādināšu, ka pērnajā decembrī, kad tika apstiprināti jaunie LFF statūti, neslēpām, ka par daudzām statūtu niansēm iebildumi ir gan LFF administrācijai, gan biedriem, tomēr mūsu starptautisko partneru skatījumā šīs statūtu redakcijas pēc iespējas drīzāka apstiprināšana bija kritiski svarīga, lai LFF toreizējā krīzes situācijā nezaudētu savu starptautisko uzticamību. Un es viņus saprotu. Tajā pašā laikā jau tolaik komunicējām ar futbola sabiedrību, akcentējot - kad dzīvē pierādīsies, kuri statūtu punkti nav piemērojami, tos drīkstēsim koriģēt, ja tam būs pamatota argumentācija. Pašreizējā situācija, domāju, izgaismo argumentus, lai nākotnē turpinātos statūtu pilnveides process. Tiek konstatētas praktiskas statūtu nepilnības, un nav iespējams konkrētās atziņas iegūt bez attiecīgas praktiskas pieredzes."

"Statūti nosaka striktu procesu, un pret to Vēlēšanu komiteja attiecas profesionāli – tikpat strikti ievēro statūtus un visu izvērtē maksimāli atbildīgi. Ja prasībām atbilst, tātad atbilst. Ja neatbilst – tad neatbilst. Bez interpretācijām. Tikai ar šādu atbildīgu pieeju laika gaitā varēsim statūtus uzlabot, lai tie Latvijas futbolam dotu maksimālu labumu," piebilst LFF ģenerālsekretārs. "Cilvēciski saprotu, ka šādā procesā ir jārēķinās ar cilvēku emocijām un ka katrs, ja vien to mācēs, atradīs veidus, kā statūtos saskatīt savai situācijai izdevīgu atrunu vai trūkumu. Tas ir saprotams, taču atgādinu, ka šajā procesā mēs visi paļaujamies uz pašu LFF biedru ievēlētu profesionāļu grupu, kas, esmu pārliecināts, godprātīgi veic savus pienākumus, visaugstākajā godā turot statūtu ievērošanu."

LFF kongresam sākotnēji bija jānotiek 24. aprīlī, tomēr valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa dēļ tas atlikts uz nenoteiktu laiku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!