LFF vadība pārzina cilvēku loku, kas Latvijas futbolā turpina piekopt spēļu sarunāšanu
Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)

Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons ir pārliecināts, ka zina, kuri cilvēki Latvijas futbolā turpina piedalīties spēļu sarunāšanas aktivitātēs, taču kopējā LFF stratēģija un panākumi šajā jautājumā liecina par progresu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas futbolu pēdējos gados skāruši vairāki ar spēļu sarunāšanu saistīti skandāli, no kuriem plašāko rezonansi izpelnījās gruzīnu speciālista Tamaza Pertijas diskvalificēšana no futbola saistībā ar neatļautām aktivitātēm Daugavpils "Dinaburg" komandā un vēlākā trenera attaisnošana, kā arī Latvijas un Bolīvijas izlašu pārbaudes spēle, kuras notikumu izmeklēšanā aktīvi piedalījās Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA), Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA) un Interpols.

"Valsts ir tāda, kāda tā ir. Es ceru, ka mēs iesim uz augšu. Man nav šaubu par to, ka futbols šajā lietā iet uz augšu, tomēr man nav ilūziju. Priecājos, ka pēdējos gados esam to piebremzējuši un vienu daļu vainīgo izslēguši," intervijā aģentūrai LETA izteicās Indriksons. "Esmu pārliecināts, ka zinu, kuri cilvēki šo lietu turpina. Esmu drošs, ka tās organizācijas, kas strādā UEFA un FIFA paspārnē, savu darbu padara perfekti un piegādā mums objektīvu informāciju. Cita lieta, vai to ir iespējams pierādīt. Manuprāt, kamēr valstī nebūs pieņemta attiecīga dzelžaina likumdošana, kas spēļu sarunāšanu soda ar reālu brīvības atņemšanu, cīnīties pret to būs ļoti grūti. Tiesībsargājošajos orgānos ir jābūt cilvēku grupai, kas ar to speciāli nodarbojas, jo es pats varu censties ietekmēt tikai to, ko pārzinu."

"Sportam totalizatori ir vislielākā problēma, taču valstij ir vēl lielākas problēmas. Tāpat esmu izbrīnīts, ka jautājumi par šo tēmu netiek uzdoti Latvijas hokeja un basketbola uzraugiem, jo es negribētu piekrist, ka tā ir tikai futbola problēma. Būtu prātīgi, ja pie darba kopīgi ķertos visas Latvijas sporta spēļu federācijas un arī Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), kas pašlaik šajā jautājumā stāv nomaļus. Visiem kopīgi jāgriežas pie valsts, lai tiktu veiktas attiecīgas izmaiņas likumdošanā. Tas mūsu darbu padarītu vieglāku, bet tā vietā pašlaik mums pašiem jāmeklē likuma pants, zem kura pabāzt kādu iespējamu vaininieku," uzskata LFF prezidents.

Indriksons uzskata, ka šādos gadījumos nebūtu pareizi iespējamo vaininieku vārdus uzreiz padarīt publiskus, jo tam jābūt dzelžainiem pierādījumiem.

"Mēs ar viņiem runājam, ejam pie komandām un treneriem, dažreiz rādām no UEFA un FIFA saņemtos materiālus. Ir naivi domāt, ka, publiskojot šos vārdus, kaut kas mainīsies un kāds tā ietekmē padomās divreiz, pirms ko tādu darīs. To, ko mēs zinām, pasakām attiecīgajiem cilvēkiem acīs un viens pret vienu. Tas ir labākais ierocis, kāds var būt," uzskata Indriksons.

"Martā tikšos ar vienu cilvēku, kuram tiks skaidrots, ka jaunu indikāciju gadījumā klubam tiks liegta dalība Eiropas klubu turnīros. Neesam tiesībsargājošā instance, lai skaidrotu, kurš spēlētājs bijis vainīgs, tāpēc runājam ar klubu. Protams, ir futbolisti, kas atrodas mūsu melnajā sarakstā. Tomēr viņus ir viegli atšķirt - kad runājam visu spēlētāju priekšā, viņi nolaiž acis," Indriksons lika noprast, ka pagājušās sezonas Latvijas trešajai spēcīgākajai komandai Daugavpils "Daugava" varētu tikt liegta iespēja spēlēt UEFA Eiropas līgā. "Tāpat jāatceras, ka katrs mūsu vārds un darbība var radīt pretreakciju, tāpēc mums ir jābūt gataviem arī šādiem pavērsieniem, bet nevēlamies šādā situācijā nokļūt."

Tāpat Indriksonam nav personīgu iebildumu, ka Pertija turpina darboties Latvijas futbolā, pašlaik strādājot "Olimps" komandā, jo katrs cilvēks ir tiesīgs uz savu kļūdu labošanu.

"Esmu dziļi pārliecināts, ka Pertija ir izdarījis attiecīgus secinājumus un ka viņš ir uz pareizā ceļa. Viņš Latvijas futbolam dos pozitīvu pienesumu. Reizēm, lai tiktu uz priekšu, jāsper divi soļi atpakaļ. Vienmēr vienkāršāk ir noķert un sodīt," uzskata LFF prezidents.

Vēl Indriksons, kurš šogad gatavojas atkārtoti kandidēt uz šo amatu, cer nākamajam federācijas prezidentam nodot divus jaunus stadionus.

Janvāra beigās Rīgas dome nolēma pašvaldībai piederošo Latvijas Universitātes (LU) stadionu Krišjāņa Barona ielā 116 uz desmit gadiem nodot bezatlīdzības lietošanā LFF, lai tajā izbūvētu starptautisko futbola federāciju prasībām atbilstošu sporta bāzi.

"Varbūt kāds gaida uz brīnumu, taču man ir skaidrs, ka "Skonto" stadiona vairs nebūs. Esmu to uzbūvējis par kredītlīdzekļiem un neesmu spējīgs izpirkt no bankas. Visus šos gadus esmu to uzturējis, taču vairs nevaru pavilkt," intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Indriksons.

"Otrkārt, stadions neatbilst absolūti nekādām prasībām. Agri vai vēlu Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) un Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA) mums aizliegs tur spēlēt. Varam tur nospēlēt, lai uz mani neapvainojas, ar Albānijas izlasi vai kaimiņvalstīm, bet, tiklīdz mums vienā grupā ielozēs Angliju, Spāniju vai kādu citu no lielajām valstīm, - viss, ir cauri, un mums jāmeklē stadions ārpus valsts robežām," teica LFF prezidents.

Indriksons uzskata, ka pašlaik veikt jaunas investīcijas "Skonto" stadionā nebūtu prātīgi, tāpēc LFF iet citu ceļu un ar LU stadiona atjaunošanu cer atspēkot visu iepriekš saņemto kritiku.

"Divu gadu laikā uzbūvēsim mazu stadionu LU stadiona vietā. Ceru, ka visi nelabvēļi tā pārliecināsies, ka mēs tomēr darām labu darbu, jo šis stadions kalpos ne tikai futbolam, bet arī vieglatlētikai un visiem sportot gribošajiem rīdziniekiem. Taču tas būs mazs stadions un arī neatbildīs augstākajām prasībām," atklāja Indriksons.

Tāpēc, pēc viņa teiktā, ir divi varianti - vai nu pacensties valsti pārliecināt savest kārtībā "Daugavas" stadionu, ko, Indriksona ieskatā, valstsvīri nedarīs, vai no pilsētas dabūt zemi daudz lielākam stadionam ar aptuveni 8000-10 000 skatītāju vietu. To varētu sākt celt ap 2014.gadu, ieceri klāstīja LFF prezidents.

"Esmu dziļi pārliecināts, ka divu gadu laikā būs kārtībā LU stadions, bet pēc tam sešu gadu laikā mums ir jābūt lielam un modernam stadionam, kur bez problēmām varam spēlēt ar visām komandām," par plāniem stāstīja LFF prezidents.

Indriksons uzskata, ka LU stadions LFF nekad netiktu dots, ja Rīgas dome neredzētu pēdējo gadu sadarbību, kad ir celti mini laukumi un realizēti jauni projekti, Rīgas domes pārstāvji ir iepazīstināti ar UEFA un FIFA pārstāvjiem, kā arī pašvaldības pārstāvjiem ir parādīts, kā šīs lietas kārto citās valstīs, lai viņi nebaidītos LFF atvēlēt sporta mītnes, kuras federācija gatava savest kārtībā.

Pašreizējā Latvijas izlases spēlēšana "Skonto" stadionā ir iespējama tikai kreditoru labvēlības dēļ, atzīmēja Indriksons.

"Man ir vienošanās ar banku, ka futbols un es tiekam paciesti, jo valstij stadiona īpašnieku maiņas gadījumā pazūd iespēja uzņemt starptautiskas spēles. Jebkurš cits īpašnieks stadionu uzreiz nojauktu," piebilda Indriksons, daļēji piekrītot apgalvojumam, ka 2000.gadā atklātais "Skonto" stadions ir nolietojies pārāk ātri.

"Ja es toreiz būtu zinājis visu to, ko zinu šodien, tad droši vien mēs to būvētu citādāk. Toreiz arī naudas bija tik, cik tās bija. Uz to brīdi tas bija ļoti labs stadions, taču UEFA un FIFA prasības aug ar katru gadu. It īpaši tas attiecas uz dažādiem drošības un televīzijas jautājumiem. Kļūdas droši vien tika pieļautas, taču man nav kauns par paveikto," teica LFF prezidents.

Tags

FIFA Guntis Indriksons Latvijas Olimpiskā komiteja Skonto (FK) UEFA
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form