Foto: LETA
Latvijas Futbola federācijas (LFF) Apelāciju komisija 20. aprīlī, izskatot sešu 2020. gada LFF vēlēšanu pieteikumu autoru iesniegtās apelācijas un izvērtējot lietas apstākļus, lēmusi atcelt visus sešus attiecīgos LFF Vēlēšanu komitejas lēmumus, ziņo LFF. Apelāciju komisija secinājusi, ka Vēlēšanu komiteja nav ievērojusi Vēlēšanu kodeksa 8. panta trešo daļu.

Apelāciju iesniedzējiem noteikts divu dienu termiņš (22. aprīlis, ieskaitot) trūkumu novēršanai, bet Vēlēšanu komitejai pēc dokumentu saņemšanas uzdots atkārtoti izvērtēt personu atbilstību amatiem.

LFF Vēlēšanu komitejas vadītājas Ingas Kačevskas viedokli portālam "Delfi" kārtējo reizi neizdevās iegūt, jo uz telefona zvaniem Kačevska neatbild.

Iepriekš saskaņā ar LFF statūtiem visus ar vēlēšanu kandidātu atbilstību dalībai vēlēšanās saistītos jautājumus izskatīja šim mērķim izveidotā neatkarīgā institūcija – LFF Vēlēšanu komiteja, kas ieviesta līdz ar pērn apstiprināto LFF statūtu jauno redakciju un kuras sastāvs ir LFF biedru apstiprināts. No 14 saņemtajiem pieteikumiem Vēlēšanu komiteja dalībai vēlēšanās apstiprināja septiņus – prezidenta kandidātu Vadimu Ļašenko, viceprezidentu kandidātus Olafu Pulku un Sergeju Kovaļovu, kā arī valdes locekļu kandidātus Andi Rozīti, Emīlu Latkovski, Viktoriju Mihaļčuku un Nauri Mackeviču.

Seši no septiņiem Vēlēšanu komitejas atteikumus saņēmušajiem pieteikumu autoriem – Sandis Ģirģens (prezidenta amats), Vladimirs Šteinbergs (viceprezidenta amats), Anastasija Kučinska, Guntars Indriksons, Jānis Apse un Jānis Engelis (visi – valdes locekļa amats) - izmantoja savas LFF statūtos paredzētās tiesības un lēmumu pārsūdzēja, vēršoties LFF Apelāciju komisijā.

Apelāciju komisija secinājusi, ka LFF Vēlēšanu kodeksa 8. panta otrās daļas izpratnē "kandidāta pieteikums" ir dažādu un iepriekš noteiktu pamatojuma dokumentu kopums, kas apliecina nepieciešamo prasību izpildi attiecīgā kandidāta kandidatūras pieteikšanai attiecīgajam amatam. LFF Vēlēšanu kodeksa 8. panta trešā daļa paredz procedūru, kurā kandidāti var novērst trūkumus, piemēram, sniegt papildu informāciju vai dokumentus, vai labot ziņas savos dokumentos. Tā neparedz nekādus izņēmumus no šīs procedūras. Līdz ar to Apelāciju komisijas ieskatā LFF Vēlēšanu kodeksa 8. panta trešā daļa attiecas arī uz dokumentiem, kas apliecina LFF statūtu 31. panta trešajā daļā minēto prasību izpildi – nepieciešamā 10% LFF biedru atbalsta apliecinājumi.

Apelāciju komisijas ieskatā arī tiem kandidātiem, kuru iesniegtajos pieteikumos konstatēti trūkumi, piemēram, saistībā ar dokumentiem, kas apliecina 10% biedru atbalstu, bija jānodrošina iespēja noteiktā termiņā veikt pieteikumu pilnīgu aizpildīšanu.

Saskaņā ar Vēlēšanu kodeksa 3. panta pirmo daļu Vēlēšanu komiteja uzrauga vēlēšanu procesu un ir atbildīga par visiem uzdevumiem, kas saistīti ar kongresā paredzēto vēlēšanu norisi, tostarp ir atbildīga par kandidātu izvērtēšanas procedūru. Secinot, ka Vēlēšanu komiteja ir LFF institūcija, kas ir atbildīga par kandidātu pieteikumu izvērtēšanu, kā arī konstatējot Vēlēšanu kodeksa 8. panta trešās daļas neievērošanu, Apelāciju komisija lēmusi:

  • Atcelt LFF Vēlēšanu komitejas lēmumus, ar kuriem nolemts atteikt Sanda Ģirģena, Vladimira Šteinberga, Anastasijas Kučinskas, Guntara Indriksona, Jāņa Apses un Jāņa Engeļa kandidatūru uz amatiem LFF valdē;
  • Noteikt visām sešām personām divu dienu termiņu no lēmuma paziņošanas dienas trūkumu novēršanai un attiecīgo dokumentu iesniegšanai LFF Vēlēšanu komitejas izvērtēšanai;
  • Uzdot LFF Vēlēšanu komitejai atkārtoti izvērtēt visu sešu personu kandidatūru atbilstību pieteiktajiem amatiem.

"Katrai institūcijai ir savs redzējums un jāsaprot, ka šīs abas institūcijas (Vēlēšanu komiteja un Apelāciju komisija) ir neatkarīgas un LFF nedrīkst iejaukties to darbībā. Esmu lūdzis, lai Apelācijas komisijas pamatojumus nosūta arī UEFA un FIFA, lai varam par visiem lēmumiem konsultēties ar vadošajām organizācijām. Man būtiskāk ir nianses, kas attiecas uz statūtiem, kāda ir viņu (UEFA un FIFA) interpretācija. Tad nākamajā periodā mēs varēsim koriģēt un precizēt statūtus," saka LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks.

Vēlēšanu komitejas vadītāja Kačevska viedokli portālam "Delfi" nepauda gan pēc atteikumu lēmumiem, gan arī tagad. LFF Statūtu neatņemamā sastāvdaļa – Vēlēšanu kodekss – gan nosaka, ka Vēlēšanu komiteja ir atbildīga par informācijas sniegšanu medijiem un sabiedrībai.

"Pēc atteikumu lēmumiem Vēlēšanu komiteja droši vien uzskatīja, ka nokomentēja LFF mājaslapā. Bet rīkosim tikšanos ar Vēlēšanu komiteju un droši vien runāsim, kā labāk komunicēt ar medijiem. Jo vairāk cilvēki skaidro, jo mazāk paliek jautājumu un mazāk iespēju spekulācijām. Jāsaprot, ka ejam cauri jaunam procesam un droši vien Vēlēšanu komitejai arī ir uztraukums, izjūt spiedienu no malas. Domāju, ka lēmumi ir jāizrunā un jāskaidro, jo tad futbola sabiedrībai būs lielāka izpratne," piebilda Pukinsks par Kačevskas darbību.

Kā ziņots, sākotnēji 24. aprīlī paredzētais LFF kongress, kurā paredzētas LFF valdes un juridisko institūciju locekļu vēlēšanas, saistībā ar valstī noteikto ārkārtējo stāvokli un ar attiecīgu LFF valdes 3. aprīļa lēmumu pārcelts uz pašlaik nenoteiktu laiku. LFF vērtē kongresa organizēšanas iespējas atkarībā no tālākās valstī noteiktās ārkārtējās situācijas attīstības gaitas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!