Latvijas Futbola federācijas (LFF) vēlēšanām nepielaistie seši pieteikumu iesniedzēji oficiāli vērsušies LFF Apelāciju komisijā, apstrīdot LFF Vēlēšanu komitejas lēmumu, portāls "Delfi" uzzināja LFF.
Pirms nedēļas LFF Vēlēšanu komisija konstatēja, ka tikai trīs kandidāti uz LFF amatiem bija pilnībā izpildījuši prasības un uzreiz kvalificējās vēlēšanām. Tie bija trīs kandidāti uz LFF valdi – Andis Rozītis, Emīls Latkovskis un Viktorija Mihaļčuka. Savukārt prezidenta amata kandidātam Vadimam Ļašenko, viceprezidenta krēsla kārotājiem Olafam Pulkam un Sergejam Kovaļovam, kā arī Naurim Mackevičam (valdes locekļa amata kandidāts) deva iespēju "uzlabot" savus pieteikumus, pēc kā viņus arī apstiprināja kā kandidātus.
Savukārt iekšlietu ministra Sandra Ģirģena (LFF prezidenta kandidāts), Maksima Miņejeva, Vladimira Šteinberga (abi – LFF viceprezidenta kandidāti), Anastasijas Kučinskas, Guntara Indriksona, Jāņa Apses un Jāņa Engeļa (visi – LFF valdes locekļa kandidāti) pieteikumi tika noraidīti, nedodot viņiem iespēju tos papildināt un pilnveidot.
Noraidītajiem kandidātiem bija dotas trīs dienas, lai iesniegtu apelācijas. Ņemot vērā Lieldienu brīvdienas, pēdējais iesniegumu termiņš bija 14. aprīlis. Apelācijas iesnieguši Ģirģens, Šteinbergs, Kučinska, Indiksons, Apse un Engelis. Apelāciju nav iesniedzis Ģirģena padomnieks juridiskajos jautājumos Miņejevs, kurš savā pieteikumā nebija iekļāvis neviena biedra atbalsta vēstuli.
Tagad Apelāciju komiteja līdz 20. aprīlim izskatīs iesniegumus un paziņos savu lēmumu. Kā norāda LFF, Apelāciju komisijā iesniegts liels apjoms dokumentu.
Portāls "Delfi" jau vairākkārt ziņoja, ka LFF vēlēšanu kandidātu apstiprināšanas process raisījis diskusijas starp atteikumu saņēmušajiem, kā arī rada aizdomas par, iespējams, nevienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem. Četriem kandidātiem tika dota iespēja novērst nepilnības, bet septiņiem tāda iespēja tika liegta.
Visi septiņi atteikumus saņēmušie pieteikumu iesniedzēji neesot izpildījuši "LFF statūtu 31. panta trešās daļas noteikumus" jeb nav savākuši LFF statūtos noteiktos nepieciešamos 10% biedru atbalstu. Arī šajā jautājumā LFF Vēlēšanu komiteja nav ievērojusi vienlīdzības principu – dažiem kandidātiem ir minēts, cik biedru atbalsts ir apstiprināts, bet dažiem biedriem tas nav pateikts. Portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka neviens no atraidītajiem nav saņēmis informāciju, kuri biedri ir parakstījuši vairāk nekā vienu atbalsta vēstuli.
Portāls "Delfi" kopš LFF Vēlēšanu komitejas lēmumu paziņošanas centās uzzināt komitejas priekšsēdētājas Ingas Kačevskas skaidrojumu, bet juriste uz telefona zvaniem neatbildēja. Piektdien, 10. aprīlī, Kačevska atbildēja tikai ar īsziņas starpniecību, ka Vēlēšanu komitejas viedoklis ir pausts LFF mājaslapā internetā. Detalizētāk pamatot Vēlēšanu komitejas lēmumus Kačevska nevēlējās, līdz ar to viņa arī nav komentējusi aizdomas par Šteinberga pietiekumu un nepilnības lēmumā par viņa pieteikuma noraidīšanu. Jāpiebilst, ka LFF Vēlēšanu kodekss, kas ir LFF Statūtu neatņemama sastāvdaļa, nosaka - Vēlēšanu komiteja ir atbildīga par informācijas sniegšanu medijiem un sabiedrībai.
LFF vēlēšanu kongresam sākotnēji bija jānotiek 24. aprīlī, tomēr valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa dēļ tas atlikts uz nenoteiktu laiku.
