Foto: AFP/Scanpix
Spānijas futbola dižklubs "Barcelona" trešdien pārsteidza sporta pasauli, veicot lielāko un neiedomājamāko atspēlēšanos UEFA Čempionu līgas vēsturē.

Čempionu līgas astotdaļfināla atbildes spēlē "Barcelona" ar 6:1 sagrāva Parīzes "St.Germain", divu spēļu summā triumfējot ar 6:5. Pēc pirmajā spēlē piedzīvotā zaudējuma 0:4 tikai uzticamākie "Barcelona" fani ticēja savas komandas veiksmei otrajā spēlē, bet šīs cerības vēl vairāk saruka otrā puslaika vidū, kad PSG panāca 1:3. Tobrīd "Barcelona", lai iekļūtu nākamajā kārtā, bija jāgūst jau trīs vārti. "Barcelona" tas izdevās, turklāt pašā mača izskaņā – vēl 87. minūtē rezultāts bija 3:1 Katalonijas kluba labā, bet pamatlaika izskaņā un kompensācijas laikā spāņu klubs paveica brīnumu.

Portāls "Delfi", apkopojot ārzemju masu mediju materiālus, piedāvā atskatu uz futbola vēsturē neticamākajiem iznākumiem un brīnumainākajām spēlēm.

Lielākais apkaunojums savās mājās

Foto: AFP/Scanpix
2014. gada 8. jūlijā Pasaules kausa pusfinālā Brazīlijas pilsētā Belu-Orizontē tikās divas sīvākās sāncenses – pieckārtējā turnīra uzvarētāja Brazīlija un tobrīd trīs Pasaules kausu uzvarētāja Vācija. Lai gan mājinieki bija palikuši bez savas zvaigznes Neimara, brazīliešu futbola fani ticēja savai valstsvienībai un nepieļāva domu, ka fināls būtu bez Brazīlijas. Tomēr savādāk domāja Vācijas futbolisti, kuri kā ceļarullis pārbrauca pāri titulētajai Brazīlijai.

Spēles 11. minūtē Tomass Millers guva vāciešiem pirmos vārtus, bet īstu fiasko mājinieki piedzīvoja pirmā puslaika vidū, kad sešu minūšu laikā Vācija guva četrus vārtus, panākot 5:0. Otrajā puslaikā Vācija palielināja pārsvaru līdz 7:0, bet mājinieki goda vārtus guva vien pēdējā minūtē.

Spēlē tika sasniegti vairāki jauni rekordi. Tas kļuva par visu laiku rezultatīvāko Pasaules kausa pusfinālu un graujošāko kādas komandas uzvaru pusfinālā turnīra vēsturē. Vācija pēc šīs spēles kļuva par visu laiku rezultatīvāko valstsvienību Pasaules kausa finālturnīru vēsturē, apsteidzot tieši Brazīliju, bet Miroslavs Kloze guva savus 16. vārtus finālturnīros, apsteidzot visu laiku rezultatīvāko spēlētāju brazīlieti Ronaldo. Savukārt Brazīlijas izlase savā laukumā turnīru spēlēs nebija piedzīvojusi zaudējumu kopš 1975. gada, bet tik smagu zaudējumu pirms tam bija piedzīvojusi tikai 1920. gadā, kad ar 0:6 piekāpās Urugvajai.

Atspēlēšanās finālā

Foto: Reuters/Scanpix
2005.gadā UEFA Čempionu līgā desmito reizi vēsturē uzvarētāja noskaidrošanai nācās izpildīt 11 metru sitienu sēriju, un tajā "Liverpool" futbolisti, kas pamatlaikā fantastiskā kārtā atspēlējās, bija pārāki pār "AC Milan".

"Liverpool" galvenais treneris Rafaels Benitess spēles sākumā izvēlējās taktiku, kas pilnībā izgāzās - jau pirmajā minūtē Paolo Maldīni guva vārtus milāniešiem, bet līdz pārtraukumam Ernans Krespo panāca jau 3:0.

Tomēr pārtraukumā "Liverpool" izmainījās pilnībā, Benitess pārgāja uz līdz šim neizmantoto 3-4-2-1 taktiku, kas deva augļus. Otrā puslaika vidū sešu minūšu laikā Stīvens Džerards, Vladimirs Šmicers un Ksavi Alonso izlīdzināja rezultātu, kas nemainījās vairs pamatlaikā un papildlaikā. Pēcspēles sitienos "Liverpool" uzvarēja ar 3:2, kas tādējādi kļuva par pirmo komandu turnīra vēsturē, kas finālā atspēlējusies no 0:3.

Leģendārais 1999. gada fināls

Foto: AFP/Scanpix
1999. gada UEFA Čempionu līgas fināls iegājis vēstures lappusēs kā viens no visu laiku neaizmirstamākajiem un neticamākajiem fināliem, kurā "Manchester United" mača izskaņā apbēdināja "Bayern" un uzvarēja ar 2:1.

Spēlējot bez diskvalificētajiem Roja Kīna un Pola Skoulza, Barselonas "Nou Camp" stadionā spēles lielāko daļu "Manchester United" nespēja neko likt pretī labi organizētajai "Bayern" spēlei. Jau spēles sestajā minūtē Mario Baslers izvirzīja "Bayern" vadībā, un Minhenes klubs dominēja laukumā, neizmantojot daudzas iespējas palielināt pārsvaru.

Lai kļūtu par čempioniem, "Bayern" pietrūka tikai trīs minūtes, ko tiesnesis bija pielicis kā kompensācijas laiku otrajā puslaikā. 90:36 minūtē Tedijs Šeringems izlīdzināja rezultātu, bet pēc divām minūtēm Ūle Gunnars Sulšjērs atnesa mančestriešiem vienu no fantastiskākajām uzvarām kluba vēsturē.

Pirmais vēsturiskais fināls

Foto: Publicitātes foto
Pirmais Eiropas kausa (mūsdienās – UEFA Čempionu līgas) fināls vienmēr paliks vēsturē, taču šis fināls starp "Real Madrid" un "Stade de Reims" komandām vēsturē paliks arī kā viens no ievērojamākajiem.

"Parc des Princes" stadionā Parīzē jau pirmajās desmit minūtēs Mišels Leblons un Žans Templēns panāca "Stade de Reims" vadību 2:0, taču līdz puslaika beigām Alfredo di Stefano un Ektors Rials izlīdzināja rezultātu. Mišels Idalgo atjaunoja Francijas komandai vadību 62.minūtē, bet fināla vārtu birumu turpināja Manuels Markito un Rials, atnesot "Real Madrid" uzvaru ar 4:3 un godpilno pirmo Eiropas kausu ieguvēju titulu.

4:1 nenozīmē uzvaru divu spēļu summā

Līdz 2017. gada 8. martam UEFA Čempionu līgas neticamākā atspēlēšanās tika piedēvēta Lakorunjas "Deportivo", kas 2004. gada ceturtdaļfinālā divu spēļu summā ar 5:4 pieveica "Real Madrid".

Spānijas Karaliskais klubs pirmajā mačā, pateicoties Kakā, Andrija Ševčenko un Andrea Pirlo gūtajiem vārtiem, uzvarēja ar 4:1. Nekas neliecināja, ka "Deportivo" pēc šīs neveiksmes spēs paveikt brīnumu pret spēcīgo "Real Madrid", tomēr tā notika.

Atbildes spēlē Lakorunjā mājinieki jau pirmajā puslaikā panāca 3:0, kas nodrošinātu iekļūšanu nākamajā kārtā. Otrajā puslaikā "Deportivo" guva vēl vienus vārtus un izslēdza "Real Madrid" no tālākas dalības turnīrā.

Tā bija pirmā reize UEFA Čempionu līgas vēsturē, kad komanda, kas izslēgšanas turnīrā pirmajā spēlē zaudējusi ar vismaz trīs vārtu starpību, spēj tikt tālāk. Iespaidīgā atspēlēšanās bija lielākā turnīrā līdz pat šī gada 8. martam.

Pelnrušķīte Dānija

Foto: AP/Scanpix
1992. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā ceturtajā grupā sīvā cīņā pirmo vietu ieguva Dienvidslāvija, bet Dānija atpalika par vienu punktu un netika uz finālturnīru. Taču notikumi krasi mainījās neilgi pirms finālturnīra, un Dānija vēlāk kļuva par Eiropas čempioniem.

1992. gada 30. maijā ANO Drošības padome pieņēma lēmumu par sankciju piemērošanu Dienvidslāvijai, kas nozīmēja, ka Balkānu republika nedrīkst arī piedalīties "Euro 1992". UEFA steidzamības kārtā lēma, ka Dienvidslāvijas vietu ieņems Dānija, kas kvalifikācijā savā grupā palika otrā. Dānijas futbolistiem sezona bija beigusies, daudzi bija devušies atpūtā, valstsvienībai arī nebija treniņnometnes vai pārbaudes spēļu, bet tad pēkšņi vajadzēja kravāt koferus un doties uz Zviedriju, lai cīnītos Eiropas čempionātā.

Šādos apstākļos dāņus neviens neuzskatīja par nopietniem kandidātiem uz uzvaru visā turnīrā, kurā tolaik piedalījās vien astoņas komandas. Grupu sacensībās dāņi nospēlēja 0:0 ar Angliju, tad ar 0:1 piekāpās Zviedrijai, bet pēdējā mačā ar 2:1 uzvarēja Franciju un ar to pietika, lai iekļūtu pusfinālā. Cīņā par vietu finālā dāņi pēcspēles sitienu sērijā pieveica Nīderlandi, bet finālā pielika skaistu punktu pelnrušķītes stāstam, ar 2:0 uzvarot Vāciju.

Pasaules kausu dramatiskākais pagarinājums

Foto: AFP/Scanpix
1982. gada Pasaules kausa finālturnīrs Spānijā vēstures grāmatās iegājis ar dramatiskāko pagarinājumu turnīra vēsturē. Aizraujošā trillerī Seviļā VFR futbolisti ar 3:3 (5:4 pēcspēles sitienos) pieveica Franciju.

Seviļas stadionā šajā mačā laukumā bija visas lielākās zvaigznes – Mišels Platinī, Alēns Žiress, Žans Tigana, Pols Braitners, Uli Štīlike, Pjērs Litbarskis. Spēles pamatlaiks noslēdzās neizšķirti 1:1, bet pagarinājuma scenāriju nespēja iedomāties neviens futbola eksperts.

Papildlaika sākumā sešu minūšu laikā Mariuss Trezors un Žiress panāca 3:1 Francijas izlases labā, kas jau domāja, ka fināls ir praktiski rokā. Tomēr uz maiņu iznākušais Karls Haincs Rumenige un Klauss Fišers spēja papildlaika izskaņā izlīdzināt rezultātu. Līdzīgs scenārijs bija arī pēcspēles 11 metru sitienu sērijā, kurā Štīliks kļūda ļāva Francijai iegūt pārsvaru. Bet, līdzīgi kā papildlaikā, VFR spēja atspēlēties un vārtsarga Haralda Šūmahera divi atvairītie sitieni ļāva vāciešiem iesoļot finālā, kur tie piekāpās Itālijai.

Revanšs pēc četriem gadiem

1966. gada Pasaules kausa finālā Anglija papildlaikā ar 4:2 uzvarēja VFR. Pēc četriem gadiem abas komandas savā starpā tikās jau ceturtdaļfinālā, kurā vācu futbolistiem padevās skaists revanšs.

Anglijas futbolisti pēc triumfa 1966. gada Pasaules kausā bija apņēmības pilni sagādāt VFR atkal zaudējumu un izslēgt vāciešus no tālākas cīņas, ātri izvirzoties vadībā ar 2:0. Tomēr tad VFR izlase "ieslēdza pilnus apgriezienus" un ne velti pēc vairākiem gadiem šī veidojuma VFR izlase ieguva iesauku "vācu mašīna". 68. minūtē leģendārais Francs Bekenbauers vienus vārtus atguva, vēlāk Ūve Zēlers izlīdzināja rezultātu, bet papildlaikā Gerds Millers nodrošināja VFR iekļūšanu pusfinālā.

Ungāru zelta komanda paliek ar sudrabu


Pagājušā gadsimta 50. gados Ungārijas izlase bija šķietami neuzvarama ar savu leģendāro Ferencu Puškašu priekšgalā. Tomēr 1954. gada Pasaules kausa finālturnīrā zelta ungāri samierinājās ar sudraba medaļām, piekāpjoties VFR izlasei.

1954. gada Pasaules kausa fināls risinājās Bernē un finālu vēlāk nodēvēja par "Bernes brīnumu". Priekšsacīkstēs Ungārija nepažēloja VFR izlasi, sagraujot vāciešus ar 8:3. Finālā abu komandu ceļi atkal krustojās, un jau pirmajās desmit minūtēs Ungārija panāca 2:0. Futbola sabiedrība domāja, ka vācu murgs turpināsies, tomēr VFR futbolisti nākamajās desmit minūtēs ātri panāca izlīdzinājumu. Savukārt mača izskaņā Helmūts Rāns ar precīzu sitienu nodrošināja VFR un Vācijai pirmo Pasaules kausa titulu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!