Vēl uz 2018.gada finālturnīra rīkošanu kandidēja Anglija, Spānija/Portugāle un Beļģija/Nīderlande. Uz 2022.gada Pasaules kausa finālturnīra rīkošanu kandidēja Austrālija, Japāna, Dienvidkoreja un ASV.
Par divu Pasaules kausa finālturnīra mājvietu balsoja FIFA izpildkomitejas 22 dalībnieki.
Tā ir pirmā reize, kad FIFA vienlaicīgi paziņo divu finālturnīru rīkotājus.
Latīņamerikas un Āfrikas valstis nepretendēja uz 2018. un 2022.gada finālturnīriem, jo šogad sacensības notika DĀR, bet 2014.gadā tās risināsies Brazīlijā.
Pirmās kandidatūras uz prestižā sporta foruma rīkošanu tika iesniegtas 2009.gada martā, valstīm piesakoties uz abu čempionāta rīkošanu, bet FIFA vēlāk katru kandidātvalsti iedalīja pie attiecīgā čempionāta potenciālās rīkošanas.
Pagājušā gada martā savas kandidatūras iesniedza arī Meksika un Indonēzija, taču jau septembrī Meksika savu kandidatūru atsauca, bet Indonēzijas piedāvājums tika noraidīts, jo valsts valdība čempionāta rīkošanas jautājumos nebija gatava ņemt nepieciešamo dalības apjomu.
Pirms nozīmīgā balsojuma to skāra vairāki skandāli.
Krievijas un Anglijas kandidatūras šī gada vasaras sākumā paspēja krietni vien saļodzīt savas iespējas uz čempionāta rīkošanu, kad klājā nāca informācija par iespējamo šo valstu sazvērestību.
Lielbritānijas izdevums "Mail On Sunday" publicēja kādu Anglijas Futbola asociācijas (FA) prezidenta Deivida Trīsmena telefonsarunu, kurā viņš stāsta par iespējamo Krievijas un Spānijas vienošanos.
No Trīsmena sarunas varēja secināt, ka Krievija palīdzēs uzpirkt tiesnešus Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā, kas tiesās par labu Spānijas izlasei, tikmēr Spānija atteiksies no pretendēšanas uz 2018.gada Pasaules kausa finālturnīra rīkošanu par labu Krievijai.
Pēc šo sarunu publicēšanas Trīsmens atkāpās no FA prezidenta amata, un vēlāk FA jau ir atvainojusies Spānijas un Krievijas Futbola federācijām par šo incidentu, drīz vien pamanoties kliedēt šī nepatīkama incidenta pēdas un liekot sabiedrībai par to piemirst.
Vēl vienu triecienu savām izredzēm Anglija ieguva arī nesenajā skandālā, kurā FIFA izmeklēja britu laikrakstā "Sunday Times" publicēto informāciju, kurā Okeānijas Futbola konfederācijas (OFC) prezidents Reinalds Temarī bijis gatavs par trijiem miljoniem Jaunzēlandes dolāru (1,12 miljoniem latu) pārdot savu balsi 2018.gada Pasaules kausa finālturnīra rīkošanas kandidātvalstīm. Tāpat žurnālistu eksperimentā savu balsi bija gatavs pārdot arī Nigērijas pārstāvis FIFA valdē Amosu Adamu, kurš kādas konkrētas kandidātes atbalstīšanai vēlējies saņemt 800 000 dolāru (398 960 latu).
Saskaņā ar faktu, ka FIFA noteikumi stingri aizliedz šādus darījumus, novembra vidū asociācija uz attiecīgu vienu un trīs gadiem izslēdza Temarī un Adamu no jebkādām ar futbola saistītām darbībām, Adamu papildus sodot ar 10 000 Šveices franku (5182 latu) lielu soda naudu, bet Temarī ar 5000 Šveices franku (2591 latu) lielu soda naudu.
Zīmīgi, ka visos ap Temarī un Adamu diskvalifikāciju saistītajos jaunumos pirmā informatora funkcijas pildīja dažādi Anglijas mediji, kas Anglijas kandidatūrai allaž licis rotāt avīžu pirmās lappuses.
Savukārt Krievijas kandidatūra tikmēr izvēlējās novērotāja lomu, liekot akcentu uz rīkotāju finansiālajām spējām. Krievijas puse sacensību organizēšanā gatava ieguldīt desmit miljardus ASV dolāru (5,4 miljardus latu).
Tāpat Krievijas kandidatūras ziņā par plusu tiek uzskatīta 2014.gada ziemas olimpisko spēļu organizēšana Sočos, kas valstij ļaus "ietrenēt roku" drošības, transporta un citos organizatoriskajos jautājumos.