Foto: F64

Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks vēlas turpināt darbu federācijā pēc Vadima Ļašenko ievēlēšanas prezidenta amatā, savukārt Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) un Starptautiskās futbola federāciju asociācijas (FIFA) uzticība organizācijai pēdējā laikā ir uzlabojusies, pēc piektdienas LFF kongresa sarunā ar žurnālistiem klāstīja Pukinsks.

Piektdien pēc kongresa, kurā pārliecinoši uzvarēja bijušais Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents Vadims Ļašenko, Pukinsks apliecināja, ka viņa līgumā vēl paredzētas 15 darba dienas ģenerālsekretāra amatā. To laikā ģenerālsekretārs var lemt par darba neturpināšanu vai līguma pagarināšanu.

Jaunais prezidents piektdien gan izteicās, ka vēlas trešdien valdes sēdē izrunāt ģenerālsekretāra jautājumu, apspriežoties par vairākiem potenciālajiem kandidātiem.

"Man noteikti ir iekšēja vēlme [turpināt darbu]," atzīst Pukinsks. "Manuprāt, izdarītas daudz labas un svarīgas lietas, un esmu pateicīgs sev apkārt bijušajiem cilvēkiem, kuri palīdzējuši tam notikt. Esmu noteikti gatavs darboties tālāk, bet jautājums, protams, nav manā pārziņā."

Pukinsks atklāja, ka ar Ļašenko par šo jautājumu runājis priekšvēlēšanu laikā. Abas puses paudušas, ka "nav pret" sadarbību Ļašenko uzvaras gadījumā, bet jaunais prezidents vispirms gan vēloties organizēt konkursu. Savukārt ar prezidenta amata kandidātu Sandi Ģirģenu ģenerālsekretārs, visticamāk, nebūtu strādājis kopā.

"Otrs kandidāts publiski ir skaidri pateicis, ka viņam ir citi pretendenti uz šo amatu," par Ģirģenu izsakās Pukinsks. "Šis kandidāts [Ļašenko] nav īsti publiski pateicis neko, tāpēc arī saku, ka ir neziņa, bet vēlme turpināt. Ģirģena ievēlēšanas gadījumā man ir grūti atbildēt, jo nebija pat viena tikšanās, kuru kandidāts iniciējis, lai uzzinātu, kā notiek procesi federācijā, kāds ir mans redzējums, vai man ir vēlme. Līdz ar to tas man liek secināt, ka šim kandidātam nebija ne mazākā vēlme veidot sadarbību."

Jaunie LFF statūti mazina ģenerālsekretāra lomu. Ja līdz šim paraksta tiesības bija prezidentam un ģenerālsekretāram, tad pagājušā gada rudenī apstiprinātie statūti reprezentācijas un paraksta tiesības paredz prezidentam, kā arī jebkuram valdes loceklim ar vismaz diviem citiem valdes locekļiem. Tas gan nemazina Pukinska vēlmi turpināt darbu, apstiprināja ģenerālsekretārs.

"Domāju, ka zūd juridiskā ietekme un iespēja pieņemt kādus lēmumus vienpersoniski," klāsta Pukinsks, kurš uzsvēra, ka tituls viņam nav būtiskākais. "Bet nezūd doma un būtība. Ģenerālsekretārs tāpat būs atbildīgs par organizācijas vadību. Kā tas būs juridiski sakārtots, kāds būs pilnvaru apjoms, ko ģenerālsekretārs var parakstīt – tas ir nosacīti cits vai tehnisks jautājums. Viennozīmīgi, ka atbildība nepazūd. UEFA un FIFA līmenī ģenerālsekretārs ir ģenerālsekretārs. Mūsu likuma izpratnē, ja neesi reģistrēts, tev ir cits statuss, bet tas nemaina būtību pašam amatam."

Pukinskam žurnālisti uzdeva vairākus jautājumus par Jurija Andrejeva apstiprināšanu sporta direktora amatā trīs dienas pirms vēlēšanām. Ja Sandis Ģirģens šajā pozīcijā jau bija nolūkojis Latvijas izlases vārtsargu Andri Vaņinu, tad Vadims Ļašenko šādu soli savos izteikumos neuzskatīja par pilnībā ētisku gājienu. Ļašenko solīja arī Andrejeva pozīciju izskatīt trešdien.

"Man ir tāds iekšējais princips – es vados pēc savas pārliecības," par rīcības riskiem izsakās Pukinsks. "Otrkārt, es necenšos ņemt vērā politisko ažiotāžu un to, kas notiek publiskajā telpā, jo es negribu, lai manus lēmumus ietekmē emocijas vai kādu citu viedoklis. Gribu, lai tos ietekmē argumenti un fakti."

"Nav tā, ka Jurijs Andrejevs uzradās trīs dienas pirms vēlēšanām, un mēs viņu apstiprinājām. Par viņu mēs zinājām, bijām valdē runājuši, valde bija pilnvarojusi jau pirms vairākiem mēnešiem. Pagāja krīze, pienācām līdz dienai, kad vienojāmies un parakstījām līgumu. Var tā pagriezt, ka tas sakrita ar notikumiem politiskajā vidē, bet man tas nav noteicošais. Noteikti nevar pateikt, ka kāds no kandidātiem nosaukts citu uzvārdu, bet es par spīti kaut ko darīšu. Daru ar pārliecību, ka tas ir labs lēmums un nesīs tos rezultātus, par kuriem valdē esam runājuši."

Taujāts, kāpēc lēmums nevarēja tikt veikts pēc kongresa, Pukinsks norāda, ka LFF administrācija ir tieši viņa pienākums.

"Valdes un prezidenta maiņa nenozīmē, ka mainās pilnīgi visi principi Latvijas futbolā. Princips, ka ģenerālsekretārs ir joprojām atbildīgs par administratīvo aparātu, joprojām saglabāsies. Kamēr tā ir mana atbildība, tas ir mans redzējums un saskan ar cilvēkiem, kas pieņēma to lēmumu. Tas, ka varētu būt cits cilvēks un citi lēmumi – man tā būtu spekulācija. Man ir pārliecība, ka tas ir pareizs lēmums, un es negribēju domāt par to, ka man ir jāpagaida, lai politiski būtu korekti. Gribu dot arī ziņu saviem darbiniekiem – nav būtiski, kas notiek politiski. Lai viņi jūtas droši, ka tas ir darba jautājums, un mēs esam vienojušies, ka pie tā paliekam," skaidro Pukinsks.

LFF ģenerālsekretārs arī norādīja, ka atstādināt Andrejevu no amata var tikai cits ģenerālsekretārs, bet valdei statūti neparedz šādu privilēģiju. Turklāt organizācijas uzņemtais virziens diži neatšķiras no abu prezidenta amatu kandidātu piedāvātajām programmām.

"Man neviens šodien pateiks, ka vienā vai otrā gadījumā programma ir tāds, ka Jurijs Andrejevs to nespēs izdarīt, bet jebkurš cits kandidāts to spēs. Otrs aspekts – vai prezidenta amata kandidātam bija jāspekulē par tēmu sporta direktors? Nevienā vietā nav pateikts, ka tā ir viņa, teiksim, prioritāte, par ko viņam jāpieņem lēmums," par prezidentu izteikumiem atzīst Pukinsks.

Drīz vien pēc kongresa darba līgums beidzas arī LFF izpilddirektoram Arturam Gaidelam. Šāds amats federācijā bijis arī iepriekš, kad to veica pats Pukinsks, bet pērnā gada novembrī tas tika atjaunots, tajā tiekot ieceltam Gaidelam. Tas ticis darīts, jo kādam bijis jāpārņem vairs neesošā administrācijas vadītāja pienākumi, uzsvēra Pukinsks. Pukinskam turpinot darbu Ļašenko vadībā, viņš pagarinātu arī Gaidela līgumu, solīja ģenerālsekretārs.

Kongresa laikā smīnus zālē izsauca finanšu direktora Uģa Mālmaņa izteikums, ka LFF esot tuvu ideālas attiecības ar Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), lai gan vēl nesen federācijas telpās tās Nodokļu un muitas policija veica kratīšanu. Pukinsks gan vēlējās nošķirt VID no tās paspārnē esošās nodokļu policijas.

"Daudzi neuztvēra, ko droši vien finanšu direktors ar to bija domājis. VID no vienas puses ir institūcija, kas nodrošina sadarbību operatīvajā līmenī. Finanšu direktors runāja par to, ka ikdienas jautājumu kārtošanā sadarbība ir ļoti laba, jo viss notiek operatīvi," savu interpretāciju piedāvā Pukinsks, kurš piebilda, ka šobrīd LFF nezina, vai pēc kratīšanas sekos atzinumi par kādiem pārkāpumiem.

Kongresu, kā jau tas ierasts, apmeklēja arī UEFA un FIFA pārstāvji. Organizācijas vēl oktobrī bija brīdinājušas LFF, ka statūtu neapstiprināšanas gadījumā UEFA un FIFA varētu ieviest savu pārvaldību. Šobrīd attiecības pakāpeniski atkal uzlabojas.

"Pēc statūtu apstiprināšanas sekoja visi procesi ar finanšu atbloķēšanu. Šobrīd var novērot, ka šī sadarbība ir pozitīva, jo visos jautājumos mēs saņemam atbalstu. Esam šobrīd realizējuši pilnīgi visas programmas. Dzīvība visos jautājumos ir atjaunojusies. Domāju, ka viņi piesardzīgi gaidīja 3. jūliju, lai redzētu, kā un cik kulturāli viss šeit notiks. Viens no iepriekšējiem komentāriem bija par to, cik nekulturāli bijuši daži kongresi. Man liekas, ka kultūras ziņā esam spēruši soli uz priekšu. Esam nobrieduši, lai būtu pastāvīgi un varētu attīstīt sadarbību," saka Pukinsks.

2019. gadā notikušajos kongresos neatļauta runāšana no savas sēdvietas bija pietiekami ierasti lieta, par ko Latvijas Futbola federācijas Disciplinārlietu komisija (LFF DK) pat sodīja futbola kluba "Metta" pārstāvjus Ģirtu Mihelsonu un Andri Rihertu. Nupat aizvadītais kongress patiešām bija ievērojami mierīgāks, ko daļēji veicināja Vēlēšanu komitejas priekšsēdētājas Ingas Kačevskas stingrā pieturēšanās pie debašu un jautājumu uzdošanas iepriekš paredzētās kārtības, kā arī katram runātājam atvēlētā laika.

Piektdien esot arīdzan sekojusi UEFA un FIFA tikšanās ar jauno prezidentu un valdi, kas varētu būt vēl viens solis pretim pilnīgai uzticībai LFF no starptautiskajām organizācijām, minēja ģenerālsekretārs.

Pukinsks darbu LFF sāka 2007. gadā, stājoties jauniešu izlašu un treneru izglītības administratora amatā. Vēlāk funkcionārs pildījis izpildsekretāra un administrācijas vadītāja pozīcijas, bet kopš 2013. gada bija izpilddirektors, kurš pildīja ģenerālsekretāra vietnieka funkcijas. Kopš 2018. gada jūnija, neskaitot īsu pārtraukumu pērn, Pukinsks bijis LFF ģenerālsekretārs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!