Foto: LETA
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisija otrdien, 19. februārī nolēma paust atbalstu Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidentam Kasparam Gorkšam, kuram nākamnedēļ paredzēts uzticības balsojums LFF ārkārtas kongresā.

Kā norādīja Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (JKP), viņš iniciējis uz sēdi aicināt LFF prezidentu un ģenerālsekretāru Edgaru Pukinsku, jo ir dažādas vēsmas par un ap notikumiem ar LFF.

"Lai kā gribētos te runāt par sasniegumiem, diemžēl, šobrīd galvenā ziņa (futbolā) ir ārkārtas kongress. Kad mani ievēlēja amatā, bija skaidrs, ka federāciju mēs pārņemam interesantā stāvoklī – vāja saikne ar valsti, pašvaldībām, nav sponsoru. Nebija reputācijas, jo visur, kur gājām, mūs uzņēma ar zināmu ironiju," skaidro Gorkšs. "Sapratām, ka jāmaina situācija. Uzsākām sadarbību ar tiesībsargājošām iestādēm, lai cīnītos pret spēļu rezultātu ietekmēšanu. Sākām arī cīņu par tīru pārvaldību pašā organizācijā. Apzinājām problēmas, sākām tādu kā "attīrīšanās" procesu. Uzskatu, ka viss ir darīts pareizi, bet esam atkal tādā nestabilā stāvoklī."

Pukinsks uzsvēra, ka aprīlī gaidāmajā kārtējā LFF kongresā plānots veikt statūtu izmaiņas, kas uzlabotu pārvaldes modeli, kas būtu moderns, efektīvs un caurskatāms. Tāpat tiekot mainīta finanšu pārvaldības sistēma, un visas šīs izmaiņas, visticamāk, ir iemesls tam, kas šobrīd notiekot ap LFF.

Atbalsta vēstuli Gorkšam rosināja Aldis Adamovičs (JV), kurš darbojies LFF infrastruktūras un reģionālās attīstības komisijā. "Domāju, ka mums vajag dot atbalsta vēstuli Gorkšam gaidāmajā kongresā. Gorkša kungs un Pukinska kungs strādā 10 mēnešus, ir pavisam jaunas vēsmas un aktivitāte. Tas ir īss laiks. Domāju, ka vajadzētu atbalstu, lai turpina strādāt līdz kārtējam vēlēšanu kongresam (2020. gadā). Var secināt, ka dažiem tas nepatīk un to apliecina notikumi ap Staiceles bāzi."

Gorkšs sēdē nevēlējās prognozēt balsojuma iznākumu, vien bilda, ka ir pozitīvi noskaņoti. "Mēs negribam koncentrēties tikai uz 28. februāri (kad notiks ārkārtas kongress). Bet tajā ir arī laba lieta, jo varēsim papildus komunicēt ar biedriem un skaidrot notiekošo. Biedru vēstulē iekļautos punktus esam jau detalizēti skaidrojuši. Ja šie punkti ir vienīgais iegansts, tad nevajadzētu būt problēmām noturēties."

Gorkšs sēdē nevēlējās komentēt dažādas baumas par iespējamām balsu pirkšanām saistībā gan ar gaidāmo kongresu, gan ar pērn notikušo vēlēšanu kongresu. "Kamēr nav pierādījumu, nevaru komentēt runas par kādiem pārkāpumiem."

Gorkšs ar Pukinski norādīja, ka vienas no izmaiņām statūtos skars biedrus un to aktivitāti. Šobrīd LFF ir 141 biedrs, un tieši pēdējo gadu laikā biedru skaits krietni audzis. Pukinsks to saistīja ar biedru vēlmi tikt pie vēl lielāka finansējuma, apejot pašreizējo regulējumu, jo izveidojot jaunu biedrību, kļūstot par LFF biedru un izpildot nepieciešamos kritērijus šie jaunie biedri arī tiek pie finansējuma.

"Realitātē viena cilvēka rokās ir kontrole pār vairākiem biedriem. Ja visur Eiropā klubi cenšas nostiprināties un kļūt lielāki, tad pie mums ir pretēji – tie sadrumstalojas mazākos klubos. Un šī sadrumstalošanās var arī ietekmēt vēlēšanas," uzsvēra Pukinsks.

Atgādinām, ka vairāki LFF prezidenta oponenti pēc telpu futbola dzīves vadītāja Vadima Ļašenko iniciatīvas 8. februārī iesniedza prasību par ārkārtas kongresa sasaukšanu, kur viens no svarīgākajiem dienas kārtības punktiem būtu neuzticības izteikšana Gorkšam. Ļašenko jau ilgāku laiku apzina biedrus, kuri ir neapmierināti ar Gorkša darbību. Pirmajā mēģinājumā ļašenko un citi aktīvisti savāca 20 parakstus, kuri iesniegti LFF ar aicinājumu sasaukt ārkārtas kongresu. Tomēr LFF norādīja uz vēstules nepilnībām un sākotnēji neizziņoja kongresa sasaukšanu. Reaģējot uz LFF rīcību, Ļašenko izveidoja jaunu vēstuli,savāca 21 parakstu un piektdien, 8. februārī, – jau atbilstoši prasībām – iesniedza LFF.

Jauno vēstuli parakstījis 21 LFF biedrs. LFF šobrīd ir 141 biedrs, bet, lai sasauktu ārkārtas kongresu, ir nepieciešams vismaz 1/10 biedru parakstu. Vēstules teksts ir tāds pats kā pirmajai, par ko ziņoja portāls "Delfi". Kā galvenais iemesls ārkārtas kongresa sasaukšanai tiek minēts tas, ka Latvijas izlasei vairāk nekā divus mēnešus oficiāli nav galvenā trenera, 2019. gada budžets apstiprināts ar deficītu, bet pati LFF joprojām esot slēgta, nevis caurskatāma organizācija, kā arī nav piesaistīts neviens ievērojams sponsors.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!