Šo piektdien, 7. oktobrī, Rīgā risināsies Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ikgadējais kongress, kurā šoreiz plānotas arī priekšlaicīgas "izpildinstitūciju vēlēšanas".
LHF vadības vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem. Pašreizējais LHF valdes priekšsēdētājs (prezidents) Kirovs Lipmans amatā ir jau kopš 1998. gada, bet iepriekšējo reizi ievēlēts amatā 2014. gada septembrī. Formāli Lipmana pilnvaru termiņš ir līdz 2018. gada 12. septembrim, tomēr tieši pēc Lipmana iniciatīvas LHF kongresa darba kārtības jautājumos iekļauts punkts "LHF lēmējinstitūciju vēlēšanas". To portālam "Delfi" apstiprināja LHF preses sekretārs Māris Gorbunovs.
Šobrīd dažādu iemeslu dēļ nav nodrošināta LHF valdes normāla darbība, tādēļ Lipmans rosinājis jaunas vēlēšanas, arī LHF valdes priekšsēdētāja vēlēšanas. LHF statūti paredz, ka organizācijas biedri ievēl valdes priekšsēdētāju (prezidentu), kurš pēc tam izvirza kandidātus darbam valdē, kuras sastāvu jāapstiprina biedriem.
Lipmans pats rosinājis vēlēšanas, jo ir pārliecināts par savu uzvaru. ""Esmu par 200% pārliecināts par savu uzvaru vēlēšanās. Domājat, ka es par to šaubos? Aiziešu, kad pats gribēšu. Varbūt kongresa laikā pats atkāpšos.. Šo gadu laikā hokejā esmu ieguldījis ļoti daudz - ne Juris Savickis, ne Guntis Ulmanis to tik daudz nav darījuši. Vairākums LHF biedru ir par manu palikšanu prezidenta amatā. Man nav, ko pierādīt," aģentūrai LETA klāstījis Lipmans.
LHF valdē pirms diviem gadiem pēc valdes priekšsēdētāja Lipmana rosinājuma ievēlēja vēl arī Helmutu Balderi-Sildedzi, Māri Martinsonu, Valentīnu Bļugeru, Andri Deniņu, Gunti Ulmani un Uģi Magoni. Tikmēr par LHF valdes locekļu kandidātiem ievēlēja Paulu Dzinduli, Nikolaju Sirotkinu un Inesi Andiņu, kuriem būtu jāaizstāj kāds no valdes locekļiem viņa atkāpšanās gadījumā.
Oficiāli iesniegumus par aiziešanu no LHF valdes ir uzrakstījuši Balderis-Sildedzis un Ulmanis, kuri vairs neveic darbību LHF, lai gan formāli joprojām skaitās valdē. Viņu demisijas plānots apstiprināt LHF kongresā 7. oktobrī, kad teorētiski (kā to paredz LHF statūti) vajadzētu atlaist arī visu valdi, lai ievēlētu jaunu. LHF statūti paredz, ka abu atlūgumus uzrakstījušo personu vietā vajadzētu strādāt kādam no valdes locekļu kandidātiem, tomēr, kā skaidroja Gorbunovs, visi trīs dažādu iemeslu dēļ šo iespēju nav izmantojuši, lai gan tikuši uzrunāti.
Šobrīd balsstiesīgi ir tikai 19 no 41 LHF biedra, jo 22 organizācijām dažādu pārkāpumu dēļ (pārsvarā biedru naudas laicīga nenomaksāšana) ir liegtas balsstiesības. Tiesa, kā vēsta "sportacentrs.com", vairāki no biedriem, kuriem liegtas balstiesības, plāno vēl pacīnīties un piedalīties baslošanā. Savukārt pašreizējiem 19 balsstiesīgajiem biedriem varētu pievienoties vēl divi, kuriem pagaidām ir LHF biedra kandidāta statuss.
Šobrīd oficiāli neviena kandidatūra uz LHF prezidenta amatu nav izvirzīta, jo tas parasti notiek kongresā, atšķirībā no citām sporta organizācijām, kur jau laicīgi zināmi kandidāti uz amatiem. Pēdējā laikā aktīvi par iespēju kandidēt uz LHF prezidenta amatu runā uzņēmējs Viesturs Koziols, kurš vēlas konkurēt ar Lipmanu. Koziols pirms 12 gadiem nodibināja Latvijas Hokeja savienību, kas iestājās par pārmaiņām Latvijas hokejā, tomēr toreiz LHS aktivitātes apstājās un mainīt LHF vadību šai organizācijai neizdevās. Lielākā daļa no šobrīd balsstiesīgajiem ir Lipmanam lojālas organizācijas, tādējādi LHF kongresā nevajadzētu būt lieliem pārsteigumiem. Lai kļūtu par LHF valdes priekšsēdētāju (prezidentu) piektdien kandidātam būs vajadzīgas tikai 12 balsis.
