Latvijas hokeja izlases jaunais treneris, Kanādas speciālists Bobs Hārtlijs pēc pirmās treniņnometnes dienas ir ļoti apmierināts ar komandu, kurā līdz pasaules čempionātam grib izvedot "uzvarētāju psiholoģiju", un norāda, ka uz Latviju atbraucis strādāt no sirds, jo, kā pats izteicās – "šo ziemu varēju pavadīt Floridā zem palmām, bet atbraucu uz Latviju".
Trešdien, 8. februārī, Latvijas hokeja izlases kandidāti pirmoreiz tikās ar treneri, aizvadīja pārrunas un pirmo ledus treniņu, kurā netrūka arī asu momentu. Vakarā pēc treniņa Bobs Hārtlijs tika iepazīstināts ar Latvijas mediju pārstāvjiem un atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.
"Esmu ļoti apmierināts!" uz portāla "Delfi" jautājumu par pirmo treniņnometnes dienu atbildēja treneris. "Mums bija laba sapulce, kurā vienojāmies par to, ko gribam izdarīt, kā gribam pārstāvēt Latviju. Domāju, tas ir federācijas un mans darbs – jo spēlētāji saprot, cik tas ir svarīgi, – atkārtot un atkārtot, ka vienkārši piedalīšanās pasaules čempionātā nav tas, ko Latvijas hokeja līdzjutēji sagaida. Viņi grib lepoties ar savas valsts komandu, grib redzēt, kā izlase cīnās, kā sacenšas, un šodien mēs sākām veidot šo attieksmi. Uzvara nesākas ar pirmo iemetienu, uzvara ir domāšanas veids. Ja tu tam netici pirms spēles, tad tu nevari uzvarēt, un tad nav jēgas iet laukumā. To es teicu spēlētājiem: vienīgais, kas Latvijā ir mazs, ir iedzīvotāju skaits. Mums komandā ir 20 spēlētāju un divi vārtsargi – tieši tikpat, cik pārējām izlasēm. Pasaules čempionātā nav svarīgs valsts lielums un iedzīvotāju skaits, svarīga ir vēlme uzvarēt un šī "lauvas sirds", mentalitāte, ko mēs veidojam spēlētājiem, un tas ir jādara katru dienu. Puiši šodien to saprata, un tāpēc es esmu ļoti, ļoti apmierināts ar pirmo treniņnometnes dienu."
"Jā, spēlētāji nebūs perfekti, bet jātiecas uz izcilību. Un tā ir mana prasība, nevis izvēles variants."
Pirms došanās uz Latviju Hārtlijs sazinājies ar vienu no iepriekšējiem Latvijas izlases treneriem Tedu Nolanu, kurš esot ar prieku atcerējies savu darba laiku Latvijā "Saruna ar viņu palīdzēja daudz ko saprast, viņš pastāstīja, ko varu gaidīt no Latvijas hokeja, bet man ir savi plāni attiecībā uz to," saka Hārtlijs. " Lai arī nākam no NHL, mēs esam ļoti atšķirīgi treneri, mums ir dažādas darba metodes un izpratne par to, kā jāspēlē hokejs."
Galveno akcentu Latvijas izlases spēlē treneris grib likt uz ātrumu, redzēt ātru, plašu spēli, kurā būtu "uzticama aizsardzība", bet tai pašā laikā komanda spēlētu "aizraujošu, intensīvu hokeju".
Ozo bija pieredzējis, meistarīgs spēlētājs, bet Ķēniņš kā jauns bullis, kurš rāvās cīņā un ne vienmēr klausījās, ko viņam saka. Viņi abi ir vērtīgi spēlētāji.
Runājot par darbu ar klubu komandu un nacionālo izlasi, kā vienīgo atšķirību treneris minēja īso sagatavošanās laiku izšķirošajām spēlēm. "Sākot gatavoties sezonai, NHL klubu komandām mērķis ir uzvarēt nākamā gada maijā vai jūnijā, kamēr pasaules čempionāts ir īss turnīrs ar 15 spēlēm," saka Hārtlijs. "Katrā spēlē ir "must win" (noteikti jāuzvar - angl.) situācija. Ja gribi iekļūt ceturtdaļfinālā vai cīnīties par medaļām, nevar atļauties būt negatavs fiziski vai mentāli. Katra spēle ir kā pēdējā sērijā, un neko nevar atlikt uz nākamo dienu."
Hārtlijs atzina, ka viņu pārsteidza atdeve, ar kādu hokejisti bija gatavi strādāt jau pirmajā treniņā. Tajā piedalījās vairāki spēlētāji no Rīgas "Dinamo", citiem Kontinentālās hokeja līgas (KHL) un Latvijas virslīgas klubiem. "Nevaru teikt, ka esmu pārsteigts, bet mani iespaidoja darba intensitāte un vēlme strādāt, ko spēlētāji parādīja pirmajā dienā," teica treneris. "Pirmajā komandas sanākšanas dienā parasti koncentrēšanās ir zemāka, nav fokusēšanās uz darbu, bet ne šodien. Spēlētāji bija ļoti koncentrējušies un pelnījuši uzslavas."
Treniņā varēja novērot visai negaidītu skatu - sakāvās divi izlases spēlētāji, Ralfs Freibergs un Juris Upītis. "Neticēju, ka tā var būt, jo Viesturs (Koziols) man teica, ka latvieši ir ļoti draudzīgi cilvēki, bet jau pēc piecām treniņa minūtēm bija jāizšķir kaušļi!" šo epizodi smejoties komentēja treneris. "Bet viņi ir labi draugi, un tas bija, it kā divi brāļi smilšu kastē sakautos par spēļu automašīnu. Pēc tam abi pasmējās par to. Mēs no spēlētājiem prasījām atvedi, emocijas, bet nedomājām, ka nonāks tik tālu un tik ātri. Notikušais atdzīvināja treniņu, bet diez vai tas notiks katrreiz."
Pirms nonākšanas šajā amatā Bobs Hārtlijs bija strādājis ar diviem Latvijas hokejistiem - Sandi Ozoliņu Kolorādo "Avalanche" NHL komandā un Ronaldu Ķēniņu Cīrihes "ZSC Lions", kad Hārtlijs strādāja Šveicē. "Tie ir divi dažādi spēlētāji," par abiem latviešu hokejistiem teica treneris. "Sandis bija NHL profesionālis. Kad es ar viņu sāku strādāt, Sandis jau bija nobriedis spēlētājs, kamēr Ronalds Ķēniņš Cīrihē bija debitants, kam bija jāizcīna vieta komandā. Man patika strādāt ar viņiem abiem. Ozo bija pieredzējis, meistarīgs spēlētājs, bet Ķēniņš kā jauns bullis, kurš rāvās cīņā un ne vienmēr klausījās, ko viņam saka. Viņi abi ir vērtīgi spēlētāji."
"Kad trenēju Sandi "Avalanche" komandā, sapratu, ko viņš nozīmē Latvijas hokejam. Viņš ir leģenda, Latvijas hokeja seja, un katram bērnam ir sapnis kļūt par nākamo Ozoliņu," piebilda treneris. "Sandis bija neticami profesionāls, lielisks aizsargs, lielisks cilvēks. Divas dienas esmu pavadījis kopā ar viņu - viņš ir labā noskaņojumā un gatavs palīdzēt." Sandis Ozoliņš izlases pirmo treniņu vēroja no malas, taču viņa piesaistīšana komandai nav paredzēta, paskaidroja LHF ģenerālsekretārs Viestus Koziols.
"Neesmu te ieradies, lai vienkārši piedalītos pasaules čempionātā, es atnācu, lai pārstāvētu Latviju, lai sadarbotos ar federāciju, strādātu ar spēlētājiem un līdzjutējiem dotu to hokeju, kādu viņi grib redzēt," savu nosacīto darba plānu atklāja treneris. "Jā, spēlētāji nebūs perfekti, bet jātiecas uz izcilību. Un tā ir prasība, nevis izvēles variants. Mums vēl ir laiks, martā uzsāksim vēl vienu treniņnometni, kurā pievienosies spēlētāji no KHL, Eiropas, varbūt arī Ziemeļamerikas, un ar katru dienu komandai jākļūst ne tikai daudzskaitlīgākai, bet arī labākai. Mums ir jāizveido labākā komanda, kāda vien iespējams, lai pārstāvētu šo valsti. Vienu es jums varu apsolīt - spēlētājiem netrūks degsmes, būs misijas apziņa, par to ar viņiem jau esmu runājis."
"Mans mērķis ir sagatavot šo komandu tik labi, cik vien varu. Man ir paveicies ar komandu, jo es nestrādāju viens. Zinu savu atbildību, zinu, ko no manis sagaida, bet es ticu komandai. Negribu braukt uz Ķelni kā tūrists vai zaudēt," norādīja Hārtlijs. "Mēs darīsim visu, lai uzvarētu katrā spēlē. Katrai gatavosimies ar uzstādījumu, ka mums ir jāuzvar un uzvara ir vajadzīga."
