Baltkrievija smagā cīņā, otro reizi ripu raidot jau tukšos vārtos, ar 2:0 pieveica Kazahstānu, savukārt Latvijas izlases veikums pirmajā trešdaļā bija tālu no vēlamā. Šķita, ka abas komandas gaida pretinieku kļūdas. Vienīgo mūsējie sagaidīja otrajā trešdaļā, kaut tās sākums tika aizvadīts cīņā, kurā bīstamu momentu pie Irbes un Konstantīna Simčuka vārtiem bija ļoti maz. Līdz Leonīda Tambijeva gūtajiem vārtiem, tikai Aleksejs Širokovs paspīdēja ar efektīgu un efektīvu spēka paņēmienu. Citās domās par otro trešdaļu ir Latvijas izlases treneris Harijs Vītoliņš, kurš atzina, ka šis ir bijis Latvijas izlases labākais periods visā čempionātā.
Muguras traumu pēc saskriešanās ar komandas biedru Bogdanu Savenko guva ukrainis Jurijs Guņko, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka aizsargam sliktākajā gadījumā ir izkustējušies muguras skriemeļi, bet pēc rentgena caurskates ukrainis ir kopā ar komandu.
Kārlis Skrastiņš un Aleksandrs Semjonovs, pēdējais par spīti ieplīsušam kājas mazajam pirkstiņam, katrs guva pa vārtiem pēdējā trešdaļā. Šie abiem bija otrie precīzie raidījumi šajā čempionātā.
Precīzi un pārliecinoši Latvijas izlase nospēlēja spēles beigas, nevienu mirkli neļaujot apšaubīt šīs spēles uzvarētāja godu.
Interesantākais notika pēc spēles – izrādās, ka Latvijas izlases vadībā nav cilvēks, kurš pārzinātu jaunu spēlētāju pieteikšanas kārtību, jo vēl šorīt spēlei gatavojās vakar piecos pēcpusdienā no Rīgas izsauktais junioru izlases aizsargs Oskars Bārtulis. Tikai ierodoties divas stundas pirms spēles Insbrukas Olimpiskajā ledus hallē 17 gadus vecais aizsargs tika nostādīts fakta priekšā – kā izrādās, tad otrajā posmā drīkst pieteikt jaunus spēlētājus, tikai atsaucot kāda kandidatūru šobrīd esošajā spēlētāju sarakstā. Kā atzina jaunais aizsargs, tad šobrīd pārliecība par iespēju debitēt Latvijas izlases sastāvā Pasaules čempionātā ir miglā tīta.
