Kā zināms, Latvijas izlase otrdien Čehijā notiekošā pasaules čempionāta A apakšgrupas noslēdzošajā - septītajā - spēlē pēcspēles metienu sērijā ar 2:3 piekāpās Francijai, taču, pateicoties vienam punktam, kas iegūts pēc pamatlaika, spēja nosargāt vietu elitē. Tiesa, Latvija nebija tālu, lai izkristu no pasaules čempionāta augstākās divīzijas, kad pamatlaika pēdējā minūtē rupju kļūdu uz zilās līnijas pieļāva aizsargs Kristaps Sotnieks, pēc kā ripu ieguva Žiljēns Derozjē un aizslidoja viens pret vienu ar Masaļski, taču pieredzējušais Latvijas vārtsargs ripu spēja notvert (attēlā).
"Francijas izlases izgājiena laikā visi sēdēja, acis aizmieguši, un cerēja uz labāko," pēc cīņas atzinās uzbrucējs Miks Indrašis.
"Tajā epizodē varēja "aiziet ar sirdi". Redzēju, ka [Sotnieks] iemet ripu [Derozjē] kājās. Skatos - kubā palikušas vēl 13 sekundes. Nolaidu acis un cerēju uz Edžu, kurš mūs nepievīla," pēc spēles izteicās izlases debitants Rodrigo Ābols.
"Ceru, ka tas slapjums manās biksēs ir tikai sviedri," atceroties pamatlaika pēdējo minūti, pajokoja Andris Džeriņš. "Zinu, ka citi puiši pat nevarēja noskatīties, kas tur notiks. Vienkārši aizvēra acis. Mēģināju augstākiem spēkiem aizsūtīt labas domas."
"Bijām vadībā ar 2:0, un bija jānotur uzvara. Ar to neesam apmierināti, taču izdevās vismaz minimālais uzdevums. Vajadzēja tikai trešajā trešdaļā noturēties, jo Masaļskis "stāvēja uz galvas" un ķēra visus metienus. Vajadzēja tos dažus metienus bloķēt, un nekas nebūtu noticis," uzskata Džeriņš.
"Man tobrīd uz pāris sekundēm apstājās sirds," atzinās izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš. "Pēc pamatlaika beigām pateicu Edgaram paldies, ka neesam B grupā."
"Spēlējām pacietīgi, sagaidot savas iespējas. Iekrita divi "goli" vairākumā, bet bija vēl momenti," Daugaviņš analizē maču ar Franciju. "Trešajā periodā jau baltas pelītes skrēja gar acīm, jo mums spēlēja pieci aizsargi un trīs uzbrucēju maiņas, turklāt tā tomēr bija jau septītā spēle turnīrā. Savukārt viņiem turnīra tabulā situācija dega, tāpēc pretinieki skrēja uz 120 procentiem."
"Mums bija labs kolektīvs, kas parādīja raksturu brīžos, kad tas visvairāk nepieciešams - krita zem ripām un pierādīja, ka varbūt nebijām meistarīgākā komanda, tomēr spēlējām labu hokeju, izcīnot to, ko nepieciešams izcīnīt. Pieredze nāk klāt ar katru gadu un ceru, ka nākamajā gadā būs labāk," Latvijas komandas spēli šai turnīrā raksturoja Daugaviņš.
