Atgādinām, ka Lipmans paudis sašutumu par valsts politiķu un ierēdņu vienaldzīgo attieksmi pret hokeju, tāpēc viņš iepriekš paziņoja, ka necīnīsies par 2017.gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesību iegūšanu. Tomēr tagad viņš mēģinās vienoties ar dāņiem, lai veidotu kopīgu kandidatūru.
Nīlsens sarunā ar "Latvijas Avīzi" atklāja, ka Lipmans piedāvājumu izteicis janvārī Rīgā KHL Zvaigžņu spēles apmeklējuma laikā.
"Viņš ierosināja: ja Francija un Vācija gatavojas iesniegt kopēju piedāvājumu, tad kāpēc gan ne arī Dānija un Latvija? Šī ideja mani pārsteidza. Tās priekšrocība: divām valstīm kopā ir vairāk draugu un attiecīgi arī lielākas izredzes balsošanā. Iespējams, tas būtu izdevīgi arī ekonomiski, jo sadalītos izmaksas. Tomēr netrūkst izaicinājumu – kur notiktu pusfināla spēles un fināls? Kirova ideja ir interesanta, mums jāsatiekas vēl un tā jāapspriež," saka Nīlsens.
Pēc Nīlsena teiktā, Latvijas un Dānijas projekts ir uz vienu gadu, nevis kā Zviedrija un Somija, kas rīkos čempionātu šogad un nākamgad. Nīlsens uzskata, ka Latvijai un Dānijai kopā izredzes būs lielākas, nekā kandidējot atsevišķi. "Taču vēl jāpanāk savstarpēja vienošanās. Runājot ar Dānijas valdību un atbalstītājiem, plānā bija tikai 2017. gada čempionāts. Ja ejam kopā ar Latviju, veidojas pavisam cita situācija. Taču jāskatās arī uz kontekstu: Latvija un Dānija ir mazas valstis, Vācija un Francija – lielas. Tāpēc, ejot kopā, iespējas uzvarēt kaujā ar lielvalstīm ir lielākas. Ja runājam tikai par 2017. gadu, tad pusfinālus un finālu gribu redzēt Dānijā."
Nīlsens uzskata, ka lielākā problēma varētu būt vēlme izšķirošās spēles rīkot Kopenhāgenā, bet ceļošana neesot problēma, jo lidojums no Rīgas un Kopenhāgenu ilgst apmēram stundu un 15 minūtes.
Nīlsens piebilst, ka tagad jāpārdomā stratēģija, jo līdz šim Dānija domāja rīkot vienatnē čempionātu, bet "par to, ka izšķirošajām spēlēm jābūt Dānijā, nevar būt diskusiju, jo valdība man devusi lielas garantijas, tāpēc citā valstī fināli nevar notikt".