Foto: LETA
Slovākijas pilsētās Bratislavā un Košicē piektdien sākas 83. pasaules hokeja čempionāts, un pirmajā spēļu dienā tiks aizvadītas četras spēles. Savukārt Latvijas valstsvienība turnīru uzsāks sestdienas pēcpusdienā, kad pulksten 17:15 tiksies ar Austrijas izlasi.

Pasaules čempionāta pirmās spēles piektdien sāksies pulksten 17:15, kad A grupas mačā Košicē spēkosies Somija un Kanāda, bet B grupā Bratislavā sacentīsies Krievija un Norvēģija. Vakara spēlēs pulksten 21:15 tiksies ASV un Slovākija (A grupa), kā arī Čehija un Zviedrija (B grupa).

Pasaules čempionātā A apakšgrupā spēlē Slovākija, Somija, Kanāda, ASV, Vācija, Dānija, Francija un Lielbritānija. B grupu veido Zviedrija, Šveice, Krievija, Čehija, Latvija, Austrija, Norvēģija un Itālija.

Latvijas valstsvienības treniņnometne gaidāmajam pasaules čempionātam bija īsa, salīdzinot ar iepriekšējām divām sezonām. Sešās pārbaudes spēlēs šajā pavasarī Latvija izcīnīja divas uzvaras, kas ir par divām uzvarām vairāk nekā pirms gada. Taču izlase nav iztikusi bez sāpīgiem robiem komandas sastāvā.

Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadība arī šogad valstsvienībai nekādus konkrētus mērķus neizvirzīja, sakot, ka vienīgais mērķis ir katrā spēlē cīnīties par uzvaru.

Sākoties pasaules čempionātam, portāls "Delfi" piedāvā nelielu ieskatu par Latvijas izlases gatavošanos, kā arī atgādina iepriekšējos rezultātus pret gaidāmajiem pretiniekiem un izceļ turnīra spožākās zvaigznes.

Jaudīgi uzbrucēji, kuri nepalīdzēs Latvijas izlasei

Foto: F64

Kā jau pirms katra pasaules čempionāta, tiek apspriesti tie hokejisti, kuri šogad nevarēs pārstāvēt valstsvienību. Ļoti laicīgi par nespēlēšanu ģimenes apsvērumu dēļ paziņoja Miķelis Rēdlihs, savukārt savainojumu dēļ nespēlēs arī Mārtiņš Karsums un Andris Džeriņš. Citādāka situācija ir ar Zemgu Girgensonu. Tā kā viņam vasarā beigsies līgums ar Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubu Bufalo "Sabres", viņš nolēma neriskēt un nespēlēt čempionātā. Tiesa, arī Teodoram Bļugeram noslēdzās līgums ar Pitsburgas "Penguins", taču tas viņam nebija šķērslis spēlēt izlasē.

Vitālijs Pavlovs, kurš komandai lielāko pienesumu dod ar savu spēli aizsardzībā un mazākumā, ceļgala traumas dēļ arī palika mājās. Tāpat arī Ņikita Jevpalovs pēc sezonas AHL šogad nepievienojās izlasei.

Savukārt izlases treniņā diezgan nopietnu savainojumu guva Kaspars Daugaviņš, kurš vēl līdz pēdējai dienai cerēja pārstāvēt valstsvienību, taču sāpes bija pārāk lielas.

Arī vārtsarga pozīcija nav tik spēcīga, kā varēja būt. Pēc sekmīgas sezonas Helsinku "Jokerit" sastāvā ceļgala savainojumu ārstēt sāka Jānis Kalniņš, taču Šveices klubā Langnau "Tigers" spēlējošais Ivars Punnenovs jau sezonas laikā guva smagu traumu. Savukārt pagājušā gada čempionāta trešais vārtsargs Matīss Kivlenieks aizvadīja ne pārāk veiksmīgu sezonu Ziemeļamerikā un netika izsaukts.

Par sevi atkal lika runāt Krievijas pilsonību pieņēmušais Oskars Bārtulis, kurš norādīja, ka joprojām ir arī Latvijas pilsonis un pauda gatavību spēlēt Latvijas valstsvienībā. Tomēr LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols uzsvēra, ka Bārtulis durvis uz izlasi sev aizvēris uz visiem laikiem.

Aizsardzības līnijā konkurenci neizturēja Krišjānis Rēdlihs, bet kopumā šajā pozīcijā lielu iztrūkumu nav. Līdz ar to tikai otro reizi kopš 2002. gada valstsvienībā nebūs neviens Rēdlihs.

Sastāvā NHL debitanti un Dārziņš

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Lai arī vairāki spēcīgi uzbrucēji nevar palīdzēt izlasei, šajā pozīcijā ir spējīgi vārtu guvēji. NHL debitējušie Teodors Bļugers un Rūdolfs Balcers arī šogad būs ierindā. Pārbaudes spēlē pret Šveici Bļugers guva potītes sasitumu, tāpēc pagaidām viņš nav pieteikts turnīra pirmajai spēlei. Miks Indrašis, Rodrigo Ābols un Ronalds Ķēniņš aizvadīja veiksmīgas sezonas leģionāru gaitās un Slovākijā mēģinās sekmīgi noslēgt sezonu.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma komandā atgriezies Lauris Dārziņš. Viņš pēdējo reizi čempionātā spēlēja 2015. gadā, un šogad 34 gadu vecumā viņš būs vecākais spēlētājs komandā. Vārtsargs Elvis Merzļikins pēc sezonas beigšanas Šveices komandā "Lugano" noslēdza līgumu ar NHL klubu Kolumbusas "Blue Jackets". Viņš bija ar komandu līdz Stenlija kausa izcīņas otrajai kārtai un pēc izstāšanās izlasei varēs pievienoties čempionāta norises vietā.

No šī izlases modeļa visvairāk acīs krīt tas, ka nav pārāk daudz izteiktu centra uzbrucēju, visticamāk, tāpēc pēdējā brīdī uz izlasi tika izsaukts Māris Bičevskis.

Seši spēlētāji varētu piedzīvot debiju pasaules čempionātā – vārtsargs Gustavs Grigals, kā arī uzbrucēji Mārtiņš Dzierkals, Oskars Batņa, Emīls Ģēģeris, Rihards Marenis un Toms Andersons.

Pasaules čempionātam var pieteikt 25 spēlētājus, taču Latvijas izlase uz sacensībām devusies 27 spēlētāju sastāvā. Uz turnīra pirmajām spēlēm netiks pieteikti maksimāli atļautie 25 hokejisti, tādējādi treneru korpuss čempionāta laikā varēs izvērtēt pozīcijas, kurās vajadzīgs kāds pastiprinājums.

Latvijas izlases kandidātu saraksts pasaules čempionātam:

Vārtsargi: Elvis Merzļikins ("Lugano", Šveice/Kolumbusas "Blue Jackets", NHL), Kristers Gudļevskis(Rīgas "Dinamo"), Gustavs Dāvis Grigals (Aļaskas-Fērbenksas Universitāte, NCAA);

Aizsargi: Uvis Balinskis, Kristaps Zīle, Kristaps Sotnieks (visi – Rīgas "Dinamo"), Ralfs Freibergs(Zlīnas "PSG Berani", Čehija), Artūrs Kulda (Čerepovecas "Severstaļ", KHL), Oskars Cibuļskis(Hradeckrālovas "Mountfield", Čehija), Jānis Jaks (Amerikas Starptautiskās koledža, NCAA), Edgars Siksna (Karagandas "Sarjarka", VHL), Guntis Galviņš (Tršinecas "Ocelārži", Čehija);

Uzbrucēji: Teodors Bļugers (Pitsburgas "Penguins", NHL), Rūdolfs Balcers (Otavas "Senators", NHL), Miks Indrašis (Maskavas "Dinamo", KHL), Ronalds Ķēniņš("Lausanne", Šveice), Lauris Dārziņš, Gints Meija, Mārtiņš Dzierkals, Oskars Batņa, Emīls Ģēģeris, Rihards Marenis (visi –Rīgas "Dinamo"), Rodrigo Ābols ("Orebro", Zviedrija), Rihards Bukarts (Diseldorfas EG, Vācija), Roberts Bukarts(Prāgas "Sparta", Čehija), Toms Andersons ("Langenthal", Šveice), Māris Bičevskis (Hradeckrālovas "Mountfield", Čehija).

Pārbaudes spēlēs gūtas arī uzvaras

Foto: F64

Ja iepriekšējos gados Latvijas izlase pasaules čempionātam gatavoties sāka laikus, tad šogad pirmais oficiālais treniņš tika aizvadīts tikai 8. aprīlī. Tas skaidrojams ar to, ka divu gadu laikā spēlētāji jau sapratuši galvenā trenera Boba Hārtlija piekoptā spēles stila sistēmas, kā arī ar to, ka pats Hārtlijs ar Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubu Omskas "Avangard" aizspēlējās līdz Gagarina kausa finālam. Pats Hārtlijs izlasei pievienojās 23. aprīlī.

Sākotnēji izlase trenējās divās grupās un pārbaudes spēles aizvadīja gan pirmā, gan otrā komanda. Otrā izlase divreiz tikās ar Igaunijas valstsvienību. Savukārt pirmā izlase vispirms izbraukumā ar 3:2 pēcspēles metienu sērijā uzvarēja Franciju, bet nākamajā dienā francūžiem piedzīvoja zaudējumu ar 0:2. Pēc tam "Arēna Rīga" valstsvienība ar 2:4 piekāpās Krievijas izlasei, taču nākamajā spēlē dienu vēlāk izdevās izcīnīt uzvaru ar 2:1. Noslēgumā izbraukumā Latvija ar 1:4 un 0:2 zaudēja pagājušā gada vicečempionei Šveicei.

Pirms pagājušā gada čempionāta Latvijas hokejisti deviņās pārbaudes spēlēs pie uzvarām tā arī netika. Tā kā Hārtlija vadībā valstsvienība pēc ilgāka laika atkal iekļuva ceturtdaļfinālā, pārbaužu spēļu rezultātiem lielu nozīmi nevajag pievērst.

Lielākā sastāva saīsināšana notika pēc uzvaras pār Krieviju, kad no treniņnometnes atskaitīja 16 spēlētājus, no kuriem lielākā daļa bija jaunie spēlētāji. Līdz ar to valstsvienība turpināja iepriekšējos gados iesākot kursu, dodot jaunajiem iespēju sevi pierādīt. Turpinājumā izkristalizējās valstsvienības pamatsastāvs, kas dosies uz čempionātu, taču galīgais sastāvs joprojām nav paziņots.

Latvijas izlases spēļu kalendārs un iespētais pret konkurentiem

Foto: LETA

Latvijas hokeja izlasei gaidāmajā pasaules čempionātā spēļu kalendārs ir pietiekami parocīgs, lai turnīra laikā varētu ieskrieties un mēģināt "iekost" apakšgrupas favorītiem.

Turnīra pirmajā mačā "uz papīra" Latvija ir favorīte pret Austrijas valstsvienību, bet otrajā mačā svētdien pulksten 21:15 būs jāspēkojas ar Šveices izlasi, kuru jau nedaudz izdevās iepazīt pārbaudes spēlēs. 14. maijā pulksten 17:15 Latvija atkal favorītes lomā spēkosies ar Itāliju, bet tad sekos mači pret spēcīgajām Čehijas (16. maijs, pulksten 21:15), Krievijas (18. maijs, pulksten 13:15) un Zviedrijas (20. maijs, pulksten 17:15) izlasēm. Grupu turnīra noslēgumā 21. maijā pulksten 17:15 Latvijas izlasei būs mačs pret nu jau principiālo pretinieci Norvēģiju.

2019. gada pasaules hokeja čempionāts risināsies pēc jau ierastās kārtības – komandas sadalītas divās grupās pa astoņām katrā, un katra aizvadīs vismaz septiņas spēles. Pēc čempionāta pirmās kārtas labākās četras izlases no katras grupas tiksies izslēgšanas turnīrā, bet vājākās komandas katrā apakšgrupā izkritīs no elites un nākamgad spēlēs pirmās divīzijas A grupā. Nākamajā pasaules čempionāta elites divīzijās spēlēs Baltkrievija un Kazahstāna.

Šajā čempionātā ir mainīta papildlaika izspēles kārtība. Ja grupu turnīrā komandas pamatlaikā spēlēs neizšķirti, tad sekos piecu minūšu papildlaiks, kurā komandas spēlēs trīs pret trīs. Ja arī tas noslēgsies neizšķirti, komandas izpildīs pēcspēles metienus. Divreiz garāks papildlaiks būs ceturtdaļfinālu, pusfinālu un bronzas spēlēs, bet finālā komandas aizvadīs 20 minūšu papildlaikus, spēlējot trīs pret trīs līdz viena no komandām gūs vārtus.

Latvijas apakšgrupā spēlē abas pagājušā gada čempionāta finālistes Zviedrija un Šveice, kuras arī šogad ir noskaņotas cīnīties par augstākajām vietām. Krievijas izlase ir bruņojusies ar augstākā kaluma NHL zvaigznēm, bet šīs komandas pieredze rāda, ka ne vienmēr šāda līmeņa spēlētāju būšana izlasē, ļauj sasniegt cerēto rezultātu. Arī Čehija ar Jakubu Vorāčeku priekšgalā uz čempionātu ved jaudīgu sastāvu, līdz ar to Latvijas izlasei cīņa par ceturtdaļfinālu būs pietiekami sarežģīta. Ja Austriju un Itāliju pēc iepriekšējo gadu rezultātiem var uzskatīt par komandām, kuras cīnīties par palikšanu elitē, tad Norvēģija noteikti arī lūko sagādāt mazu pārsteigumu un sasniegt ceturtdaļfinālu.

Iespētais pret gaidāmajiem konkurentiem:

Austrija (11. maijs, pulksten 17:15)
2004. gada 3. maijs - 5:2 (0:1, 3:1, 2:0)
2007. gada 6. maijs - Maskava, 5:1 (1:0, 1:0, 3:1)
2009. gada 29. aprīlis, Berne - 2:0 (1:0, 0:0, 1:0)
2011. gada 8. maijs, Košice - 4:1 (2:0, 1:0, 1:1)
2013. gada 7. maijs, Helsinki - 3:6 (1:2, 1:2, 1:2)
2015. gada 9. maijs, Prāga – 2:1 (0:1, 1:0, 0:0, 1:0) – pagarinājumā

Šveice (12. maijs, pulksten 21:15)
1933. gada 18. februāris, Prāga -1:5 (0:3, 1:1, 1:1)
1939. gada 3. februāris, Cīrihe - 0:12 (0:5, 0:3, 0:4)
1994. gada 17. aprīlis, Kopenhāgena (PČ B divīzijā) - 1:2 (1:1, 0:1, 0:0)
1996. gada 20. aprīlis, Eindhovena - (PČ B divīzijā) 1:1 (0:0, 0:1, 1:0)
1999. gada 2. maijs, Oslo - 3:5 (2:1, 1:3, 0:1)
2000. gada 8. maijs, Sanktpēterburga - 1:4 (0:0, 0:3, 1:1)
2002. gada 5. maijs, Kārlstāde - 4:6 (0:0, 1:3, 3:3)
2003. gada 3. maijs, Turku - 2:4 (1:1, 1:1, 0:2)
2004. gada 1. maijs, Prāga - 1:1 (0:0, 0:0, 1:1)
2007. gada 28. aprīlis, Maskava - 1:2 (0:0, 1:2, 0:0)
2009. gada 30. aprīlis, Berne - 2:1 (1:0, 0:0, 0:1, 1:0) - pagarinājumā
2010. gada 8. maijs, Manheima - 1:3 (0:1, 0:1, 1:1)
2014. gada 20. maijs, Minska - 2:3 (0:2, 1:1, 1:0)
2015. gada 6. maijs, Prāga - 2:1 (0:0, 1:0, 0:1, 1:0) – pagarinājumā
2016. gada 11 maijs, Maskava - 4:5 (0:0, 3:3, 1:2)

Itālija (14. maijs, pulksten 17:15)
1939. gada 9. februāris, Bāzele - 1:2
1997. gada 28. aprīlis, Turku - 4:5 (1:0;3:2;0:3)
1998. gada 8. maijs, Cīrihe - 1:1 (0:0;0:1;1:0)
2002. gada 30. aprīlis, Karlstāde - 4:1 (2:0;2:1;0:0)
2007. gada 2. maijs, Maskava - 3:4 (1:0;0:1;2:2;0:1)
2010. gada 12. maijs, Manheima - 5:2 (1:1; 1:0; 3:1)
2012. gada 8. maijs, Stokholma - 5:0 (1:0; 2:0; 2:0)
2017. gada 9. maijs, Ķelne - 2:1 (1:1, 0:1, 1:0)

Čehija (16. maijs, pulksten 21:15)
1932. gada 15. marts, Berlīne (Eiropas čempionāts) - 0:7 (0:3, 0:2, 0:2)
1939. gada 4. februāris, Cīrihe - 0:9 (0:3, 0:3, 0:3)
2000. gada 11. maijs, Sanktpēterburga - 1:3 (0:0, 1:3, 0:0)
2002. gada 2. maijs, Jenčēpinga - 1:3 (0:2, 0:0, 1:1)
2004. gada 24. aprīlis, Prāga - 1:3 (0:3, 0:0, 1:0)
2006. gada 5. maijs, Rīga - 1:1 (1:1, 0:0, 0:0)
2010. gada 17. maijs, Manheima - 1:3 (0:0, 0:2, 1:1)
2011. gada 30. aprīlis, Bratislava - 2:4 (1:1, 1:1, 0:2)
2012. gada 10. maijs, Stokholma - 1:3 (0:0, 1:1, 0:2)
2015. gada 2. maijs, Prāga - 2:4 (1:0, 1:3, 0:1)
2016. gada 7. maijs, Maskava - 3:4 (0:2, 1:0, 2:1, 0:0 0:1) – pēcspēles metienos

Krievija (18. maijs, pulksten 13:15)
1998. gada 4. maijs, Bāzele - 5:7 (1:4, 1:2, 3:1)
2000. gada 5. maijs, Sanktpēterburga - 3:2 (0:0, 3:2, 0:0)
2003. gada 4. maijs, Turku - 2:1 (0:0, 0:0, 2:1)
2009. gada 3. maijs, Berne - 1:6 (0:1, 1:3, 0:2)
2012. gada 5. maijs, Stokholma - 2:5 (1:0, 0:2, 1:3)
2013. gada 4. maijs, Helsinki - 0:6 (0:1, 9:3, 0:2)
2014. gada 17. maijs, Minska - 1:4 (1:3, 0:1, 0:0)
2016. gada 9. maijs, Maskava - 0:4 (0:0; 0:2; 0:2)
2017.gada 15. maijs, Ķelne – 0:5 (0:2, 0:2, 0:1)

Zviedrija (20. maijs, pulksten 17:15)
1997. gada 2. maijs, Turku - 1:1 (0:0, 0:0, 1:1)
1999. gada 6. maijs, Oslo - 3:4 (1:1, 0:2, 2:1)
2000. gada 30. aprīlis, Sanktpēterburga - 1:3 (0:2, 1:1, 0:0)
2001. gada 29. aprīlis Ķelne - 2:5 (1:2, 1:2, 0:1)
2003. gada 26. aprīlis, Turku - 1:3 (1:2, 0:1, 0:0)
2004. gada 5. maijs, Prāga - 1:4 (0:3, 0:0, 1:1)
2005. gada 10. maijs, Insbruka - 1:9 (0:3, 0:2, 1:4)
2007. gada 30. aprīlis, Maskava - 2:8 (0:1, 0:3, 2:4)
2009. gada 27. aprīlis, Berne - 3:2 (0:1, 2:0, 0:1, 1:0)
2010. gada 14. maijs, Manheima - 2:4 (1:3, 0:0, 1:1)
2012. gada 15. maijs, Stokholma - 0:4 (0:2, 0:1, 0:1)
2015. gada 5. maijs, Prāga - 1:8 (0:1, 1:3, 0:4)
2016. gada 6. maijs, Maskava - 1:2 (0:1; 0:0; 1:0; 0:1)
2017.gada 11. maijs, Ķelne - 0:2 (0:1, 0:0, 0:1)

Norvēģija (21. maijs, pulksten 17:15)
1938. gada 12. februāris, Prāga - 3:1 (1:0, 0:1, 0:0, 2:0)
1997. gada 3. maijā, Turku - 6:3 (2:1, 4:0, 0:2)
1999. gada 15. maijs, Lillehammere - 7:1 (3:0, 1:1, 3:0)
2006. gada 16, maijs, Rīga - 4:2 (2:0, 1:1, 1:1)
2007. gada 7. maijs Maskavā - 4:7 (2:3, 0:3, 2:1)
2008. gada 11. maijs Halifaksa - 4:1 (2:1, 1:0. 0:1)
2010. gada 16. maijs, Manheima - 5:0 (0:0, 0:0, 5:0)
2012. gada 12. maijs, Stokholma - 0:3 (0:1, 0:2, 0:0)
2016. gada 17. maijs, Sanktpēterburga - 1:3 (1:1; 0:2; 0:0)
2018. gada 5. maijs, Herninga - 3:2 (0:2, 1:0, 1:0, 1:0)

Zvaigžņu netrūks

Foto: Reuters/Scanpix

Gaidāmajā pasaules čempionātā varēs redzēt ne vienu vien hokeja zvaigzni. Krievijas izlase šogad uz čempionātu brauks ar tādiem pazīstamiem spēlētājiem kā Aleksandrs Ovečkins, Jevgeņijs Malkins un Ņikita Kučerovs. Tampabejas "Lightning" uzbrucējs Kučerovs ar 41 vārtiem un 87 piespēlēm šosezon bija NHL regulārā čempionāta rezultatīvākais spēlētājs. Tāpat Krievijas izlasē ir NHL regulārā čempionāta labākais vārtu guvējs Aleksandrs Ovečkins. Vašingtonas "Capitals" uzbrucējs pretinieku vārtsargu pārspēja 51 reizi. Krieviem talkā dosies arī regulārajā čempionātā 72 punktus guvušie Jevgēņijs Malkins un Jevgēņijs Kuzņecovs. Valstsvienībā arīdzan iekļauts vārtsargs Andrejs Vasiļevskis, kurš regulārajā čempionātā ar 39 panākumiem bija uzvarām bagātākais ripu ķērājs.

Kanādas izlasē spožākā zvaigzne būtu bijis Džons Tavaress, kurš pagājušajā NHL sezonā Toronto "Maple Leafs" rindās guva 47 vārtus un izdarīja 41 rezultatīvu piespēli. Tiesa, vēl čempionāta priekšvakarā hokejists cieta vēdera muskuļa savainojumu, kas viņam varētu liegt dalību turnīrā. Marks Stouns sezonu sāka Otavas "Senators" rindās, kur 56 spēlēs spēja gūt 28 vārtus un izdarīt 34 piespēles, bet tad tika aizmainīts uz Lasvegas "Golden Knights", 18 spēlēs savai statistikai pievienojot piecus vārtus un sešas piespēles. Izceļams arī divkārtējs Stenlija kausa ieguvējs, vārtsargs Mets Marejs. Viņš Pitsburgas "Penguins" rindās 50 mačos regulārajā sezonā atvairīja 91,9% metienu un vidēji ielaida 2,69 ripas, bet četrās "play-off" turnīra spēlēs viņam atvairīti 90,6% un ielaista 3,01 ripu.

Zviedrijas izlasē būs lielisku debijas sezonu aizvadījušais Eliass Petersons, kurš Vankūveras "Canucks" sastāvā 71 spēlē guva 66 rezultativitātes punktus (28+38), bet Eliass Lindholms no Kalgari "Flames" guva 78 punktus (27+51) 81 spēlē. Lielisku sezonu šogad aizvadīja aizsargs Ēriks Gustafsons, kurš Čikāgas "Blackhawks" rindās izcēlās ar 60 rezultativitātes punktiem (17+43).

ASV izlasē spēlēs "Blackhawks" ilggadējais līderis Patriks Keins, kurš šajā sezonā iespēja 110 rezultativitātes punktus (44+66). Girgensona komandas biedrs Džeiks Eikels aizvadītajā sezonā izcēlās ar 82 punktiem (28+54).

Čehijas izlasē no sastāvā iekļautajiem NHL hokejistiem šosezon individuāli visveiksmīgāk spēlēja Jakubs Vorāčeks no Filadelfijas "Flyers", kurš 78 spēlēs izcēlās ar 20 vārtiem un 46 rezultatīvām piespēlēm. Vašingtonas "Capitals" uzbrucējs Jakubs Vrāna regulārajā turnīrā piedalījās visās 82 spēlēs, gūstot 24 vārtus un veicot 23 rezultatīvas piespēles, bet septiņās izslēgšanas turnīra cīņās viņš palika bez rezultativitātes punktiem.

Vācijas izlasē būs Leons Draizaitls, kurš "Oilers" sastāvā guva 50 vārtus un izdarīja 55 rezultatīvas piespēles, sakrājot 105 rezultativitātes punktus, savukārt Šveices izlasē viens no pieciem NHL spēlētājiem būs Romāns Josi, kurš ar 14 vārtiem un 41 piespēli bija devītais rezultatīvākais aizsargs NHL regulārajā čempionātā.

Pasaules hokeja čempionātos līdz šim medaļām bagātākā komanda ir Kanāda ar 49 godalgām, bet aizvadīto divu gadu turnīru uzvarētāja Zviedrija sakrājusi ar 47 medaļas. Krievija un Čehija iekrājušas pa 46 medaļas, taču abas savu lielāko medaļu krājumu ieguva PSRS un Čehoslovākijas pastāvēšanas laikos.

Krievija ieguvusi 27 zelta medaļas, bet Kanāda par pasaules čempioni kronēta 26 reizes. Trešā zelta medaļām bagātākā valsts ir Čehija ar 12, bet Zviedrija par čempioniem kļuvusi 11 reizes. Šīs četras valstsvienības nosaka toni pasaules hokejā, ko apliecina arī fakts, ka nākamā zelta medaļām bagātākā komanda ir ASV un Somija, kuras divreiz izcīnījušas zeltu.

Viss par hokeja čempionātu - portālā 'Delfi'!

Foto: LETA

Kā ierasts, portāls "Delfi" pasaules hokeja čempionāta laikā piedāvā visplašāko un aptverošāko informāciju par turnīra sportisko pusi, piedāvājot spēļu teksta tiešraides, spēļu kalendāru un kopvērtējuma tabulas.

Arī šogad lasītāju ērtībām esam izveidojuši īpašu "Delfi Hokejs" sadaļu, kas veltīta tieši šāgada pasaules hokeja čempionātam. Tajā pārskatāmā un ērtā veidā būs pieejama visa informācija par turnīra norisi.

"Delfi Hokejs" sadaļā ir apkopoti visu turnīra komandu sastāvi, plaša informācija par Latvijas izlasi, hokeja vēsturi un mūsu panākumiem pasaules čempionātā, kā arī viena no pašām svarīgākajām sadaļām, kas, pēc mūsu novērojumiem, visvairāk interesē līdzjutējus – pārskatāms spēļu kalendārs.

Spēļu dienās tradicionāli visiem mačiem būs iespējams sekot līdzi portāla "Delfi" teksta tiešraidēs, kurās ne tikai komentēsim spēļu norisi, bet arī publicēsim līdzjutēju emocijas, atsauksmes un komentārus. Tāpat pie katra spēļu apraksta piedāvāsim lasītājiem izvēlēties "Delfi" spēles zvaigzni, bet uzreiz pēc spēlēm mūsu lasītāji varēs operatīvi sekot līdzi izmaiņām čempionāta kopvērtējuma tabulās.

Vēl pirms šī gada čempionāta portāls "Delfi" sāka projektu "Kā top Latvijas hokeja izlase", kurā var ielūkoties valstsvienības aizkulisēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!