Uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā notirgotas mazāk nekā 50% biļešu, bet, nesaņemot valsts atbalstu, šobrīd Latvijas puses rīkotāju iztrūkums ir 1,5 miljoni, Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē otrdien norādīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valdes loceklis un pasaules čempionāta rīkotāju Latvijas puses vadītājs Edgars Buncis.
2023. gada pasaules čempionāts sāksies piektdien, 12. maijā, un risināsies līdz 28. maijam, spēlēm notiekot Rīgā un Tamperē. Izšķirošās spēles – pusfināls un cīņas par medaļām – risināsies Tamperē, bet Rīgā būs vienas grupas spēles un divi ceturtdaļfināli.
Latvija pirms diviem gadiem uzņēmās pasaules čempionāta rīkošanu vienatnē. Toreiz valsts ieguldīja četrus miljonus eiro, bet, kā skaidroja otrdien Buncis, Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) toreiz ieguldīja 9,8 miljonus eiro un valsts tikai tiešajos nodokļos atguva 3,8 miljonus.
"Šogad ieguldījums ekonomikā ir 48 miljonu apmērā. Tiešajos nodokļos būs 9,8 miljoni, pats budžets kā rīkotājiem ir 7,7 miljoni eiro izdevumu daļā (bez nodokļiem). Pasākums valstij ir izdevīgs. Latvija māk rīkot sporta pasākumus. To redzējām tikko Rīgas maratonā, to redzam rallija čempionātā, to redzēsiet hokeja čempionātā. No tā nevajag kaunēties. Valsts to māk darīt, un sporta nozare māk darīt," uzsvēra Buncis savā uzrunā Sporta apakškomisijas deputātiem.
Buncis neslēpa, ka ar biļešu tirgošanu šobrīd nesekmējas, jo pārdoti tikai 105 000 no 240 000 biļetēm. Apmēram 4000 no šī skaita sadarbības ietvaros novirzītas maznodrošinātajām ģimenēm un Ukrainas bēgļiem, bet apmēram 5000 biļešu par relatīvi simbolisku samaksu – 10 eiro – uz ne Latvijas izlases spēlēm iegādājušies Latvijas jaunie hokejisti. Tāpat ap 3000 biļetēm izdevies pārdot Latvijas skolēniem ar e-klases starpniecību.
Izglītības un zinātnes ministrija skaidroja, ka pieņemts konceptuāls atbalsts 500 000 eiro apmērā pasaules čempionāta licences apmaksai, bet, kā iepriekš lēma Latvijas Nacionālā sporta padome, LHF vēl saņems naudu izlases spēlētāju apdrošināšanai, bet šī summa būs apmēram 36 000 eiro.
"1.maijā bez valsts atbalsta (Latvijas rīkotājiem) iztrūkums ir 1,5 miljoni eiro. Mēs cīnāmies par to, lai šo pasākumu izvilktu "pa nullēm". Ja neizvilksim "pa nullēm", parādus maksāsim ilgstošākā termiņā. Visdrīzāk, tas nāks no LHF budžeta. Tas nozīmē, ka mazāk naudas bērnu hokeja un vispār hokeja attīstībai Latvijā," uzskata Buncis.
Pēc Bunča teiktā, Rīgā visa čempionāta gaitā gaidāmi apmēram 25 000 līdzjutēju no ārvalstīm, par ko liecina biļešu tirdzniecība ārpus Latvijas. LHF aizkulisēs izdevās panākt, ka Rīgas grupā paredzētā ASV izlase tiek samainīta ar Čehiju, un šis solis pilnībā atmaksājies. "Piepildījās cerības, ka Čehija būs aktīvākā biļešu pircēja. Lielā daudzumā būs čehi. Šveicieši un slovāki vēl ir aktīvi, bet negatīvi pārsteidz Slovēnija un Norvēģija."
"Cīnāmies, lai spētu "iziet pa nullēm". Liels izaicinājums. Varbūt "spēles maiņa" būs fanu zonas aktivitātes un ļaus cerēt uz papildus ienākumiem," piebilda Buncis.
Sporta apakškomisijas sēdes beigās izvērtās asāka diskusija starp deputātiem un Bunci. Saeimas deputāts Rihards Kols pauda viedokli, ka "būtu korekti, ka, ja rīkotāji darbojas ar peļņu, atskaita noteiktu daļu valsts budžetā (ja saņem valsts atbalstu)". Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis piebilda, ka nākamā gada pasaules rallija čempionāta (WRC) rīkotāji apņēmušies atmaksāt naudu, ja būs peļņa.
Buncis uz šo repliku atbildēja, ka līdz 1. aprīlim rīkotāji nodokļos jau samaksājuši 1,2 miljonus eiro. "Ja paliekam pa nullēm, tad valsts nāks palīgā segt mūsu izdevumus? Vai mēs segsim no nākotnes ieņēmumiem? Retorisks jautājums…".
