Foto: Saeimas administrācija

Ceturtdien, 20. maija, vakarā nobalsojot par Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iesniegto lēmuma projektu, Saeima uzdevusi Ministru kabinetam nekavējoties izstrādāt kārtību, kādā 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem spēles klātienē drīkst apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas vai izslimojušas Covid-19. Tomēr lēmumā nav noteikts precīzs termiņš, kad valdībai šis darbs jāpaveic, lai gan čempionāts sākas piektdien, 21. maijā.

Lēmums tika pieņemts pēc divu stundu debatēm. Par balsoja 48 deputāti, pret bija 40 un viens atturējās. Par balsoja JKP, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Saskaņa", "KPV LV", bet pret bija "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!" un Nacionālā apvienība.

Saeima uz piekto ārkārtas sēdi ceturtdienas vakarā sanāca pēc 36 deputātu no JKP, "KPV LV" un opozīcijas frakcijām parakstu savākšanas, lai sasauktu sēdi un izskatītu lēmuma projektu, par kuru trešajā ārkārtas sēdē tika lemts, ka tas nav izskatāms tajā sēdē, bet ir iekļaujams nākamajā sēdē.

Debates ieilgst

JKP pārstāvis Krišjānis Feldmans debatēs pirms lēmuma pieņemšanas norādīja, ka Saeimai ir jāparāda, ka likumdevējs spēj pieņemt sabiedrībai svarīgus lēmumus un ka demokrātiskais process strādā. "Jebkurš Saeimas lēmums ir labs lēmums, ja tas pieņemts netraucētā un nekavētā demokrātiskā procesā," teica Feldmans, norādot, ka dienas gaitā bijuši jāpārvar dažādi šķēršļi, lai šis lēmuma projekts nonāktu līdz Saeimas sēdei. Viņš teica, ka pats čempionātu neapmeklēs.

Jūlija Stepaņenko debatēs sacīja, ka ar šādu lēmumu Saeima nodrošina segregāciju nevis brīvību, bet viņa atbalsta plašāku ierobežojumu atcelšanu. "Tas ir cilvēku cieņu pazemojošs pasākums," teica deputāte par vajadzību cilvēkiem uzrādīt medicīniskas ziņas par sevi. Šī iemesla dēļ deputāte lēmumu nevarot atbalstīt.

Arī Aldis Gobzems valdībai pārmeta vakcinācijas uzspiešanu un segregācijas ieviešanu. Deputāts arī apšaubīja vakcināciju kā tādu, aicinot mīlēt, priecāties un dzīvot veselīgi.

Viktors Valainis (ZZS) pievienojās kolēģiem, ka diskriminējoši ir tas, ka neļauj cilvēkiem ar negatīviem testiem apmeklēt čempionātu klātienē. Deputāts pārmeta valdībai, ka šis jautājums bija laikus jāizrunā ar nozari valdībā un Saeimai par to nebūtu jālemj pēdējā brīdī. Valainis pauda neapmierinātību, ka pasaule redzēs "pliku ledu" čempionātā Latvijā, jo netika laikus domāt par drošu skatītāju klātbūtni. Turklāt citās valstīs līdzīgos apstākļos pasākumi notiek ar skatītājiem drošā vidē, teica Valainis.

Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka, pieņemot šo lēmumu, nav garantiju, ka valdība izpildīs uzdoto uzdevumu. Viņš pārmeta valdībai, ka tā "nolēma nelemt" par skatītāju drošu klātbūtni čempionātā, bet šādi lēmumi "ar tukšām tribīnēm" radīs nepievilcīgu Latvijas tēlu visā pasaulē. Deputāts norādīja, ka cilvēki arvien mazāk uzticas valdības noteiktajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, jo valdība pati ar saviem lēmumiem rada neticību drošības pasākumiem, ja pat neuzticas, ka pilnībā vakcinēti cilvēki var droši pulcēties iekštelpās.

Dombrovskis atgādināja, ka ASV attiecīgās institūcijas nesen lēma, ka pilnībā vakcinēti cilvēki var nenēsāt maskas un var baudīt citus atvieglojumus. Deputāts ironizēja, ka informācija no ASV laikam vēl nav nonākusi līdz Latvijas ekspertiem. Deputāts teica, ka viņam personīgi nav žēl, ka vakcinēti cilvēki varētu apmeklēt čempionātu, tāpēc aicināja atbalstīt lēmuma projektu.

No JKP ievēlētais, bet tagad frakcijām nepiederošais deputāts Andris Kazinovskis apšaubīja jēgu rīkot čempionātu Latvijā, ja to nevar apmeklēt skatītāji. Viņš arī norādīja, ka no saimnieciskā viedokļa ar skatītāju dalību varētu atgūt daļu rīkošanai iztērēto līdzekļu. Kazinovskis atbalsta lēmumu, jo hokejs saliedē Latvijas iedzīvotājus un rada kopības sajūtu, turklāt līdzjutēji gaida šo iespēju. Cilvēki būs ieguvēji, pat ja kāds šo lēmumu sauks par parlamentāru negadījumu, uzsvēra Kazinovskis.

Saeimas deputāts un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) debatēs atkārtoja jau iepriekšējā sēdē teikto, ka Latvijas situācijā vēl nevar atļauties pieņemt šādu lēmumu. Latvijā ir joprojām augsta saslimstība, mēs esam 5. vietā Eiropā šajā ziņā, kā arī pilnībā vakcinēti Latvijā ir tikai 7% iedzīvotāju, norādīja Dūrītis. Viņš aicināja nebūt bezatbildīgiem pret mediķiem, kas slimnīcās cīnās par cilvēku dzīvībām.

Dūrītis norādīja, ka nav taisnīgi dot priekšrocības hokeja skatītājiem, kamēr, piemēram, kultūras iestādes joprojām slēgtas apmeklētājiem. Deputāts arī brīdināja, ka čempionāta skatītāji var inficēties, smagi saslimt un nonākt slimnīcā, jo Covid-19 statistika ir nepielūdzama. Dūrītis aicināja Saeimu apzināties, ka, ja sabiedrības veselībai ar šo lēmumu tiks nodarīts kaitējums, tad tā būs Saeimas atbildība.

Anita Muižniece (JKP) norādīja, ka Dūrītis bijis par slinku izlasīt lēmuma projektu, jo tur nekas nav teikts par testiem, piemēram. Viņa arī jautāja, vai tiešām nevaram vai tomēr negribam identificēt vakcinētus cilvēkus. Muižniece pārmeta Veselības ministrijai "šizofrēnisku pieeju", ar vienu roku solot atvieglojumus, bet ar otru cenšoties tos liegt.

Sergejs Dolgopolovs (S) sacīja, ka veselības jomā ir pieļaujami ierobežojumi, piemēram, vecuma cenzs alkohola iegādei un lietošanai. Deputāts norādīja, ka ar šo lēmumu valdībai tiek dotas pietiekamas pilnvaras kārtības izveidošanai pēc tās ieskatiem.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Karina Sprūde aicināja nekādā gadījumā neatbalstīt šo diskriminējošo lēmumu.

"KPV LV" deputāts Ēriks Pucens sacīja, ka vakcinēšanās ir katra cilvēka brīva izvēle un uzsvēra, ka viņu uztrauc kopumā, kas notiek Latvijas sportā šajā laikā, kā arī vainoja Valsts kancelejas paspārnē strādājošo Operatīvas vadības grupu, kura gatavo priekšlikumus valdībai, ka tā neko īsti nedara. "Šis ir mazs solis uz priekšu," par lēmuma projektu teica Pucens un aicināja JKP jau nākamnedēļ ķerties pie darba, lai atvieglotu Latvijas sportistu situāciju Covid-19 laikā.

Saeimas deputāts un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) atgādināja lēmuma projekta tapšanas kontekstu, kurā ministrija un Latvijas Hokeja federācija jau divus mēnešus konsultējās ar Veselības ministriju par drošu protokolu čempionāta skatītājiem, piedāvājot dažādus variantus. Tas, kas piespiedis vērsties Saeimā, ir Ministru prezidenta arogance un nevēlēšanās vadīt vai uzņemties riskus, sacīja Znotiņš. Deputāts norādīja, ka, zinot, ka ar slimību jāsadzīvo ilgtermiņā, ir jāspēj vadīt riski un uzņemties atbildību, nenoveļot visu uz epidemiologiem.

Regīna Ločmele (S) atbalsta lēmumu, jo tas balstās zinātnē, veselajā saprātā un profesionālā menedžmentā un tajā ir pieminēti precīzi dati par vakcīnu iedarbības termiņiem. Ločmele gan atzina, ka lēmumu var būt grūti īstenot, ja visiem vakcinētiem cilvēkiem vajadzēs pierādīt vakcinācijas faktu, jo sistēma joprojām nav sakārtota. Ločemele pauda arī gandarījumu par koalīcijas pārstāvju sadarbību ar opozīciju šī lēmuma projekta virzīšanā.

Ļubova Švecova, norādīja, ka Latvijas sabiedrība ir jau tā sašķelta, tāpēc nevar atbalstīt lēmumu, kas vēl vairāk šķels.

Ivars Zariņš (S) pauda gandarījumu, ka koalīcijas kolēģi beidzot sāk kritiski izvērtēt paši savas valdības rīcību. Deputāts uzskata, ka vara demonstrē ne tikai bezatbildību, bet arī šizofrēniju, jo paši aicina vakcinēties, bet nedod atvieglojumus vakcinētiem cilvēkiem, tāpēc nav jābrīnās par sabiedrības neuzticību varai. Zariņš uzsvēra, ka opozīcija palīdzēs nodrošināt šo lēmumu, bet laurus sev pierakstīs viena partija, kā tas jau bija gadījumā ar āra terašu atvēršanu.

Jāpiebilst, ka paralēli debatēm Saeimā sēdes laikā un īsi pirms tās koalīcijas pārstāvji savā ziņā debatēja ar ierakstiem tviterī.

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava rakstīja: "Man ļoti patīk hokejs, tomēr tā būtu bezatbildība dažas stundas pirms spēlēm mainīt nosacījumus. Vispirms ir jāatceļ aizliegums bērniem spēlēt hokeju arēnās. Ir jāatceļ ierobežojumi attiecībā uz pulcēšanos nelielos brīvdabas pasākumos, nevis masveida pulcēšanos sporta spēlēs."

JKP deputāts Jānis Butāns tviterī vēstīja: "Neesmu eksperts, tāpēc uzticos speciālistiem, ka vakcinētām personām hokeja čempionāta apmeklējums būtu drošs. Vienlaikus, manuprāt, tā ir valdības bezatbildība nelemt šo jautājumu. Lai kāds arī būtu lēmums, tas būtu lēmums. Tagad šis lēmums jāpieņem Saeimai."

"Attīstībai/Par!" deputāte Krista Baumane pirms sēdes tviterī atgādināja, ka tad, "kad Ārlietu komisija pirms vairākiem mēnešiem skatīja jautājumu par hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā, atbalstīja ar nosacījumu – tikai "burbulis", nekādi klātienes skatītāji. Esošajā epidemioloģiskajā situācijā atteikties no šī nosacījuma – maksimāli bezatbildīgi pret cilvēku veselību un dzīvību".

Brīdi pirms Saeimas sēdes veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) tviterī rakstīja: "Spēlēt tukšās tribīnēs ir grūtāk. Arī fani grib hokeju vērot klātienē, tāpat kā mēs gribam klātienē apmeklēt skolas vai teātrus. Veselības nozare ļoti lūdz ņemt vērā – šobrīd to ļaut būtu pāragri, arī bezatbildīgi un netaisnīgi. Fanojam droši – pirmajās rindās pie TV ekrāniem!"

Ko nolēma Saeima

Saeimas lēmumā "Par 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem norisi ar skatītājiem klātienē" teikts, ka Saeima ņem vērā, ka no 2021. gada 21. maija līdz 6. jūnijam Latvijā (Rīgā) norisināsies 2021. gada pasaules čempionāts hokejā vīriešiem, kurā piedalīsies 16 pasaulē labākās hokeja izlases, kas kopumā aizvadīs 64 spēles.

Tāpat Saeima ņem vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai starptautisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās starptautiskās sporta sacensības, kam atbilst arī 2021. gada pasaules čempionāts hokejā vīriešiem, drīkst norisināties tikai bez skatītājiem, teikts projektā.

Saeima, ņemot vērā, ka, ievērojot ļoti stingrus drošības noteikumus, 2021. gada pasaules čempionāta hokejā spēles iespējams atļaut skatītājiem vērot arī klātienē, neradot papildus Covid-19 infekcijas izplatības riskus, nolemj uzdot Ministru kabinetam nekavējoties izstrādāt kārtību, kādā 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem spēles klātienē drīkst apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas četrpadsmit dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai vai no divdesmit divām līdz deviņdesmit dienām pēc vakcīnas "Vaxzevria" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "Vaxzevria" otrās devas saņemšanas vai arī kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi – no brīža, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju, līdz simt astoņdesmitajai dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS.

Kā nonāca līdz lēmumam

"Delfi" jau ziņoja, ka, notikumiem strauji attīstoties dienas gaitā, ceturtdien vakarpusē JKP un opozīcijas frakciju kopīgi sasauktajā Saeimas ārkārtas sēdē vēl netika pieņemti konkrēti lēmumi par skatītāju klātesamību hokeja pasaules čempionātā Rīgā, bet deputāti atgriezās pie lemšanas, jo Saeimas prezidijs sasauca vēl vienu ārkārtas sēdi 19.15.

Trešajā sēdē darba kārtībā bija iekļauti trīs jautājumi. Pirmais bija grozījuma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā izskatīšana pirmajā lasījumā. JKP deputāti aicināja noteikt steidzamību šim likumprojektam, jo vēlējās uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumus par hokeja čempionāta skatītājiem, jo tas būtu ātrākais veids nodrošināt šī lēmuma pieņemšanu.

Tomēr Saeimas vairākums steidzamību neatbalstīja, jo par balsoja tikai JKP pilnā sastāvā, frakcijas "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!" un Nacionālā apvienība bija pret. Zaļo un zemnieku savienība atturējās, bet citiem domas dalījās. Likumprojektam tika noteikts 25. maijs kā termiņš priekšlikumiem otrajam lasījumam, līdz ar to tā izskatīšana nebūs strauja.

Kā otrais darba kārtības punkts bija ZZS iesniegtā grozījuma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā nodošana komisijām.

ZZS rosina papildināt likumu ar normu, ka no 2021. gada 21. maija, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, pasaules čempionāta hokejā spēles atļauts apmeklēt klātienē skatītājiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem – persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pabeigts pilns vakcinācijas kurss ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai; persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs vai pirms hokeja spēles veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs; persona var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās un izslimošanas epizodi.

Iesniedzēju vārdā runāja Edgars Tavars (ZZS), kurš uzsvēra, ka skatītāju klātbūtnei jānotiek drošos apstākļos, kā arī pateicās JKP, "KPV LV", "Saskaņai" un neatkarīgajiem deputātiem par palīdzību šī jautājuma ātrā virzīšanā.

Saeimas deputāts un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) aicināja noraidīt šī grozījuma izskatīšanu Saeimā, jo tas ir pārsteidzīgs priekšlikums, kas var destabilizēt esošo epidemioloģisko situāciju. Turklāt neesam tādā gatavībā, lai nodrošinātu minētos pasākumus, jo, piemēram, laboratorijām diezin vai būs papildu kapacitāte katru dienu veikt vēl daudz testu, teica Dūrītis, aicinot nepakļauties mirklīgam popularitātes vilinājumam un apzināties sekas. Īpaši viņš uzsvēra, ka koalīcijai būtu jāuzticas valdības darbam.

Tomēr ar 51 balsi par Saeima grozījumu nodeva komisijām un līdz ar to izskatīšanai Saeimā. Kopā ar ZZS un frakciju "Saskaņa" balsoja JKP un "KPV LV" frakciju deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošie.

Kā trešais darba kārtības jautājums bija JKP sagatavotais lēmuma projekts par hokeja čempionātu, bet, tā kā to izskata kā pastāvīgo priekšlikumu, tad pēc deputātu iebildumiem izskatīt to šajā sēdē bija jābalso par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Ar 47 balsīm par un 39 pret tas tik iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. Par nobalsoja JKP, ZZS, "Saskaņa", "KPV LV", bet pret bija "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!" un Nacionālā apvienība.

Pēc šāda lēmuma deputāti izmantoja iespēju vēlreiz savākt vismaz 34 deputātu parakstus, prasot prezidijam sasaukt vēl vienu ārkārtas sēdi ceturtdien, lai izskatītu lēmuma projekta pieņemšanu.

JKP iesniegtajā lēmuma projektā "Par 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem norisi ar skatītājiem klātienē" teikts, ka Saeima ņem vērā, ka no 2021. gada 21. maija līdz 6. jūnijam Latvijā (Rīgā) norisināsies 2021. gada pasaules čempionāts hokejā vīriešiem, kurā piedalīsies 16 pasaulē labākās hokeja izlases, kas kopumā aizvadīs 64 spēles.

Tāpat tā ņem vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai starptautisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās starptautiskās sporta sacensības, kam atbilst arī 2021. gada pasaules čempionāts hokejā vīriešiem, drīkst norisināties tikai bez skatītājiem, teikts projektā.

Saskaņā ar projektu, Saeima, ņemot vērā, ka, ievērojot ļoti stingrus drošības noteikumus, 2021. gada pasaules čempionāta hokejā spēles iespējams atļaut skatītājiem vērot arī klātienē, neradot papildus Covid-19 infekcijas izplatības riskus, nolemj uzdot Ministru kabinetam nekavējoties izstrādāt kārtību, kādā 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem spēles klātienē drīkst apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas četrpadsmit dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai vai no divdesmit divām līdz deviņdesmit dienām pēc vakcīnas "Vaxzevria" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "Vaxzevria" otrās devas saņemšanas vai arī kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 inficēšanās epizodi – no brīža, kad ārsts ir pārtraucis personas izolāciju, līdz simt astoņdesmitajai dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS.

Jāatgādina, ka šī ir jau otrā reize neilgā laikā, kad JKP deputāti Saeimā rosina pieņemt lēmumus, kuri nav guvuši valdības atbalstu. Iepriekš JKP deputāti panāca, ka Saeima lemj par āra terašu atvēršanu no 7. maija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!