Foto: F64

Valstij piederošais "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" ir vērsies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), lai samaksātu 430 000 eiro Ralfa Bukarta uzņēmumam SIA "Sāgas fonds" par ieguldījumu nomātajā ledus hallē, aģentūru LETA informēja "Daugavas stadiona" valdes loceklis Daniēls Nātriņš.

Nātriņš skaidroja, ka attiecīgais jautājums šobrīd tiek risināts, un "Daugavas stadions" ir lūdzis IZM piešķirt minētos līdzekļus.

IZM aģentūrai LETA norādīja, ka ir saņēmusi "Daugavas stadiona" finanšu pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu, un pašlaik tas tiek vērtēts. Plānots, ka līdzekļi tiks ņemti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", ko vēl saskaņo ar Finanšu ministriju un pēc tam virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā 2022. gada janvārī.

Vienlaikus IZM sacīja, ka "Daugavas stadions" ir iesniedzis Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas pieteikumu par 2021. gada 16. septembra sprieduma izpildes atlikšanu, pagarinot naudas atmaksas termiņu par 60 dienām.

Ziņots, ka saskaņā ar Augstākās tiesas (AT) spriedumu, "Daugavas stadionam" būs jāsamaksā 430 131 eiro Ralfa Bukarta uzņēmumam SIA "Sāgas fonds" par ieguldījumu stadiona ledus hallē.

AT norādīja, ka "Daugavas stadions" kā iznomātāja un "Sāgas fonds" kā nomniece 1998. gada 10. augustā noslēdza nekustamā īpašuma nomas līgumu, ar kuru "Daugavas stadions" nodeva uzņēmumam lietošanā sporta bāzē esošo ledus halli un kompresora ēku ar ledus saldēšanas iekārtām un mehānismiem, bet uzņēmums apņēmās maksāt līguma noteikto nomas maksu – 3500 latus (ap 5000 eiro).

IZM 2013. gada 17. jūlijā cēla tiesā prasību pret "Sāgas fondu" par nomas līguma izbeigšanu un izlikšanu no nekustamā īpašuma. Vēlāk tiesvedībā Izglītības un zinātnes ministriju aizstāja "Daugavas stadions", kas arī precizēja prasību pret uzņēmumu.

"Daugavas stadions" lūdza atzīt noteikto nomas maksu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, izbeigt nomas līgumu un izlikt uzņēmumu no ledus halles un kompresora ēkas.

"Sāgas fonds" 2014. gada 3. februārī cēla pretprasību. Uzņēmums lūdza piedzīt no Daugavas stadiona atlīdzību 447 191 eiro par ieguldījumiem nomātajā īpašumā.

Uzņēmums uzsvēra, ka 2002. gada 3. jūnijā pēc kapitālā remonta veikšanas noslēdza vienošanos par "Sāgas fonds" veikto ieguldījumu saskaņošanu, kurā saskaņoja nomnieces izdarītos nepieciešamos un derīgos izdevumus 371 162 latu (528 115 eiro) apmērā, kas paaugstinājuši nomātā īpašuma vērtību. "Daugavas stadions" arī pirms būvdarbu uzsākšanas saskaņoja nekustamā īpašuma kapitālajam remontam un rekonstrukcijai nepieciešamo projekta dokumentāciju un būvdarbu tāmes.

No minētās vienošanās kopsakarā ar iepriekš noslēgto līgumu izriet, ka līguma izbeigšanas gadījumā pēc "Daugavas stadiona" iniciatīvas uzņēmumam ir tiesības uz nekustamajā īpašumā ieguldīto naudas līdzekļu atlīdzināšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!