Savu debiju jaunā komanda piedzīvos 15.novembrī, kad mērosies spēkiem ar Rīgas "Dinamo" junioru komandu U–14 vecuma grupā.
"Es ticu, ka ir iespējams izveidot tādu nākamo hokeja paaudzi, kas kļūs par pasaules čempioniem, godam nesot Latvijas vārdu pasaulē", uzsver Gunārs Ķirsons, norādot arī uz vienu no lielākajām problēmām Latvijas jauniešu hokejā.
Šī brīža situācija liecina, ka arvien vairāk vecāku vēlas sūtīt savas atvases apgūt hokeja prasmes. Tomēr to var atļauties tālu ne visas ģimenes, jo prakse liecina, ka vecākiem ir jāfinansē ne tikai ledus īre, trenerim alga, izdevumi treniņnometnēm, braucieni uz ārvalstu sacensībām, hokeja ekipējums un daudzi citi izdevumi. Tādējādi reālā situācija rāda, ka bērnu un jauniešu meistarsacīkstes dažādās vecuma grupās var notikt tikai pateicoties vecāku finansiālam atbalstam. Savukārt ņemot vērā, ka algu vecāki maksā pa tiešo trenerim nevis caur federāciju, trenerim zūd neitralitāte, jo ikviens vecāks vēlas redzēt spēlējam laukumā tieši savu atvasi un vēlams maksimāli ilgu spēles laiku. Gunārs Ķirsons uzsver, ka viņš nesaprot, kāpēc citās valstīs, piemēram Zviedrijā vai Somijā vecāki maksā par savām atvasēm uz pusi mazāk kā Latvijā. Šī brīža situācija var novest pie tā, ka hokejs kļūst par priviliģēto sporta veidu, jo to spēlē nevis talantīgākie, bet tie, kuri var atļauties, teikts izplatītajā paziņojumā.
"Problēma slēpjas nesakārtotībā. Mums trūkst sporta sistēmas, kas ļautu mērķtiecīgi izaudzināt nākamo hokeja paaudzi. Problēmas ir daudz: bērniem trūkst startptautiskās pieredzes, nopietna spēļu prakse, trūkst pamata, fundamenta, kā tehniskajā, tā taktiskajā spēļu līmenī. Lai šo pieredzi gūtu ir jāpiedalās citu valstu atklātajos čempionātos, citu valstu līgās, taču ņemot vērā, ka tie ir gari pārbraucieni, spēles, cieš mācības un dažbrīd, smago fizisko slodzi neiztur nedz bērna fizioloģija, nedz psihe", uzsver Ķirsons, vienlaikus norādot, ka ir jābūt sistēmai, metodoloģijai, sporta bāzei, kā panākt, ka attīstās nevis tikai viena komanda, bet visa līga.
"Lai sporta veids attīstītos kopumā ir nepieciešama konkurence. Taču šobrīd konkurences kā tādas nav, jo tie bērni, kuri ir ļoti talantīgi daudzi nevar atļauties spēlēt hokeju. Tāpēc ir jābūt primāri valsts un pašvaldību atbalstam junioru hokejam, izslēdzot iespēju, ka viss tiek finansēts no vecāku kabatas. Vienlaikus ir jābūt vairākiem hokeja fanātiem, mecenātiem, kuri investē jaunu hokeju komandu izveidē, uzturēšanā un attīstībā. Lai tie nebūtu atsevišķi piemēri, bet normāla prakse. Vēlme nestāvēt malā, bet ieguldīt jauniešos, izaudzinot profesionālu komandu arī pamudināja mani izveidot hokeja komandu Lido – Latvija", stāsta Ķirsons.
Šobrīd hokeja komandā Lido – Latvija trenējas 20 bērni, kuru vecums ir 12 -13 gadi. Treniņi notiek divas reizes dienā trenera Vladimira Golovkova vadībā. Ir izstrādāta speciāla programma, radīta bāze – internāts, kurā bērniem no dažādiem Latvijas rajoniem tiek nodrošināti visi dzīvošanas apstākļi, lai jauniešu varētu koncentrēties tikai uz saviem sportiskajiem sasniegumiem. Tāpat tiek intensīvi strādāts kā pie bērnu fiziskās sagatavotības, tā psiholoģijas, tiek sistemātiski nodrošināti, kā ledus, tā "sausie" treniņi. Vienlaikus jauniešiem ir noteiktas stingras prasības attiecībā uz sekmēm skolā, jo tie, kuriem vidējā atzīme ir zemāka par 6, pie spēles netiek pielaisti.
"Plāni mums ir lieli. Iespējams nākošgad mēģināsim rast risinājumus, lai startētu Somijas līgā. Iespēju robežās startēsim dažādos ārvalstu čempionātos. Ticu, ka no šiem spēlētājiem var izveidot izcilus Latvijas junioru hokeja izlases spēlētājus, kuri visplašākā skaitā pārstāvēs Latvijas izlasi un kļūs par pasaules čempioniem, godam nesot Latvijas vārdu pasaulē. Taču šobrīd koncentrējamies un visus spēkus virzām uz 15.novembra spēli ar Dinamo. Tā daudz ko saliks pa plauktiem. Varam gan zaudēt, gan uzvarēt. Un, ja kādam tā šķiet utopija, tad tas ir tiešais veids, kā nesasniegt nekādus rezultātus, kas bieži ir arī mūsu sportistu problēma, mēs uz starptautiskām sacenībām braucam kā tūristi. Mentāli mēs esam zaudējuši vēl pirms sacensībām. Taču sportā katru dienu notiek brīnumi, jo kāda vēlme uzvarēt ir bijusi spēcīgāka par citas komandas bailēm zaudēt", tā Gunārs Ķirsons.