Latvijas izlases hokejists Matīss Kivlenieks liktenīgajā negadījumā, kas viņam laupīja dzīvību, izglābis dzīvību gaidībās esošajai Elvja Merzļikina sievai Aleksandrai, kā arī pašam hokejistam, ceturtdien piemiņas dievkalpojumā stāstīja hokejists.
Ceturtdien ASV notika piemiņas dievkalpojums hokejistam Matīsam Kivleniekam, kurš šī gada 4. jūlijā gāja bojā svinībās par godu ASV Neatkarības dienai. 24 gadus vecajam hokejistam uguņošanas laikā trāpīja pirotehnikas atlūza.
Piemiņas pasākums pulcēja vairākus gan ar hokeju saistītus, gan nesaistītus cilvēkus, kuri tajā ieradās no dažādām valstīm. Tajā apmēram 12 minūšu runu teica Kivlenieka tautietis un komandas biedrs Nacionālās hokeja līgas (NHL) vienībā Kolumbusas "Blue Jackets" Elvis Merzļikins.
"Latvija ir ļoti maza zeme," stāstījumu uzsāka Merzļikins. "Matīsa Kivlenieka vārdu pirmoreiz izdzirdēju nacionālās izlases treniņnometnē. Treneris Kārlis [Zirnis] man prasīja, vai esmu dzirdējis baumas par latviešu vārtsargu, kurš pievienosies Kolumbusas "Blue Jackets". Es nemaz nezināju, kas ir Matīss Kivlenieks."
"Savā galvā nodomāju, ka mana nākotne būs "Blue Jackets" komandā. Kas pie velna ir tas par puisi, kurš ieņem manu vietu? Redzēju, ka "Blue Jackets" ar viņu nopietni rēķinās. Es par to ļoti uztraucos," nosmēja vārtsargs.
"Manā pirmajā gadā ASV devos uz [vārtsarga trenera] Menija [Legasija] mājām. Biju tik priecīgs, ka dzīvošu pie Menija, un tur jau dzīvo šis Matīss Kivlenieks. Atkal biju ļoti uztraucies. Saprotams, ka man vajadzēja viņam nodot vēstījumu. Kad ielidoju, pateicu viņam – esmu izsalcis, nopērc man ēdienu. Es neprasīju, vai viņš to var izdarīt. Teicu, lai viņš to izdara tāpēc, ka viņš ir jaunāks par mani. Man vajadzēja būt virs viņa," atceras Merzļikins.
"Matīss nebija mans draugs. Matīss bija mans mazais brālis. Pat pirms "burbuļa" Matīss dzīvoja ar mani, manā viesistabā. Manai sievai viņš arī bija mazais brālis. Mēs spēlējām tik daudz galda spēļu. Viņam ļoti patika galda spēles. Pat tagad, pēdējā laikā, kad viņš atgriezās no [AHL kluba] Klīvlendas ["Monsters"], viņš dzīvoja pie mums."
Merzļikins uzsvēra, ka Kivlenieks nekad nav daudz runājis par savu ģimeni. Hokejistam bijis raksturīgi šādas lietas turēt pie sevis. Pēdējo dienu laikā vārtsargs iepazinis nelaiķa ģimeni un sapratis, ka tieši no tās nāk Kivlenieka inteliģence.
"Viņam ierodoties tagad, kad mana sieva ir stāvoklī, mēs viņam neko nelūdzām. Viņš palīdzēja vairāk manai sievai nekā es. Viņš darīja visu – mazgāja traukus, tīrīja māju. Kurš tā dara!? Neviens! Es tā nedaru. To es novērtēju," stāstīja hokejists, kurš pasmējās, ka viņa sieva pēdējā laikā uztraukusies par viņu laulību, jo Merzļikinam ar Kivlenieku bijušas tik labas attiecības.
"Esmu priecīgs, ka šajā dzīvē pateicu viņam visu, ko vien varēju. Katru dienu teicu, ka patiešām viņu mīlu. Teicu, ka viņš ir mans brālis, nevis draugs," noteica hokejists pirms uzsāka stāstījumu par liktenīgo dienu.
"Es patiešām ticu liktenim. Tā bija viņa diena. Tur bija kādi 60 līdz 80 cilvēki. Es ne brīdi viņu nemeklēju. Es runāju ar tik daudz cilvēkiem, un viņš vienmēr nāca pie manis. Viņš mani meklēja. Mēs izdzērām mūsu pēdējo alu, pēdējo "šotu" – vairāk nekā vienu –, izsmēķējām pēdējo cigāru."
"Domāju, viņš mani padarīja stiprāku kā vīrieti. Mani sagaida jauna pieredze, jo man drīzumā būs mazs bērns. Viņš ne tikai izglāba vairākas dzīvības. Kad tas notika, es stāvēju sešus – deviņus metrus aiz viņa, apskāvis savu sievu. Viņš izglāba manu dēlu, viņš izglāba manu sievu un viņš izglāba mani," noteica hokejists.
"Mana dēla otrais vārds būs Matīss. Ja ne es, mana sieva vai dēls, tie varēja būt 50 citi cilvēki. Viņš nomira kā varonis. Un to nesaku tikai es. Tā teica arī dakteris. Kā teica Sabrīna, viņš atvairīja savu pēdējo ripu. Vēlos, lai jūs zināt, ka viņš bija varonis. Viņš izglāba vairākas dzīvības, un esmu diezgan drošs, ka viņš to izdarīja ar smaidu."
Merzļikins pauda pateicību klubam un Nacionālajai hokeja līgai, kura kopš traģēdijas parūpējusies par Kivlenieka ģimeni un viņam tuvākajiem cilvēkiem. Hokejists arī pauda īpašu solījumu no savas puses.
"Vienmēr esmu godīgs, un no trenera Tortsa [Džona Tortorellas] divu gadu laikā iemācījos būt tiešs. Kā teicu viņa ģimenei un īpaši mazajai māsai: "Es neesmu jūsu brālis. Esmu jūsu jaunais brālis. Vienmēr būšu jūsu pusē. Kad jums vajadzēs palīdzību, vienmēr būšu gatavs līdzēt. Zinu, ka viņš būtu tā darījis manas mammas un ģimenes labā"," runu noslēdza Merzļikins.
Matīss Kivlenieks karjeras laikā piedalījies vairākos jauniešu pasaules čempionātos, kā arī divas reizes pārstāvējis Latvijas pieaugušo valstsvienību pasaules čempionātos. 2018. gadā vārtsargs laukumā nedevās, bet 2021. gadā Rīgā kļuva par nosacītu pamatvārtsargu, kurš četrās spēlēs vidēji ielaida 2,18 ripas un atvairīja 92,2% metienu. Kivleniekam aizvadot "sauso" spēli, Latvijas hokeja izlase pirmo reizi pieveica Kanādas valstsvienību, kas vēlāk kļuva par pasaules čempioniem.
Trenera Gunta Bāliņa audzēknis jau pirms 16. dzimšanas dienas paguva debitēt Latvijas hokeja čempionātā "Prizma" komandas sastāvā, bet 16 gadu vecumā devās uz Ziemeļameriku. Pēc četriem gadiem zemākās ASV hokeja līgās Kivlenieks pievienojās Amerikas hokeja līgas (AHL) vienībai Klīvlendas "Monsters", kuras vārtus viņš sargājis četras sezonas.
Pēdējo divu sezonu laikā Kivlenieks arī aizvadījis astoņas spēles Nacionālajā hokeja līgā (NHL), vairākas reizes Kolumbusas "Blue Jackets" sastāvā veidojot vārtsargu duetu ar tautieti Elvi Merzļikinu.